Siltināšanai – 166 000 000 eiro

Energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās ēkās laika posmā no 2016. gada līdz 2023. gadam dzīvokļu īpašniekiem būs pieejami 166,5 miljoni eiro. Jaunās Eiropas Savienības (ES) programmas ietvaros plānots atbalstīt aptuveni 1700 ēku atjaunošanu. Ministru kabineta noteikumi par valsts atbalsta pasākumu «Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās» apstiprināti valdības sēdē 15. martā.

Šajā dokumentā uzsvērts, ka pasākuma mērķa grupa un gala labuma guvēji būs dzīvokļu īpašnieki. Tā plānotais kopējais attiecināmais finansējums dzīvojamo namu renovācijai laikposmā no 2016. gada līdz 2023.gadam ir 166 470 588 eiro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 141 499 999 eiro, valsts budžeta līdzfinansējums – 24 970 589 eiro).

«Jaunās programmas ietvaros līdz 2023. gadam plānots atbalstīt aptuveni 1700 ēku atjaunošanu, sniedzot iespēju gandrīz 13 500 ģimeņu sasniegt būtisku enerģijas ietaupījumu,» prognozē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas daudzdzīvokļu namu fondu veido vairāk nekā 36 000 māju, no kurām gandrīz visas, izņemot nelielu daļu, ir uzbūvētas līdz 1993. gadam, kad ievērojami tika paaugstinātas prasības ēku norobežojošām konstrukcijām.

Kā vērtē eksperti, efektīvi renovēt iespējams 60–70% no Latvijas ēku sektora, tostarp aptuveni 25 000 daudzdzīvokļu māju. Turklāt par efektīviem siltumnoturības paaugstināšanas projektiem uzskatāmi tādi, kuros ieguldītās investīcijas atmaksājas ne vēlāk kā 20 gados. Jāpiebilst, ka šis laika periods ir daudzdzīvokļu māju būvkonstrukciju un inženiersistēmu vidējais lietderīgais kalpošanas ilgums.

Aizvadītajā ES plānošanas periodā no 2007. gada līdz 2013. gadam ar ES fondu atbalstu tika renovēti 3% jeb aptuveni 800 daudzdzīvokļu ēku. Pieņemot, ka renovācijas vidējās izmaksas uz ēkas kopējās platības kvadrātmetru ir 100 eiro, kopējais nepieciešamo investīciju apjoms dzīvojamā fonda sakārtošanai veido 3,8 miljardus eiro. Taču, ņemot vērā nākotnē paredzamo būvniecības izmaksu pieaugumu, nepieciešamais investīciju apjoms dzīvojamo ēku sektorā būtu lēšams ap 5,4 miljardiem eiro. Tādējādi gan 2007.–2013.gada, gan nākamajā ES fondu plānošanas periodā pieejamais publiskais finansējums veido tikai nelielu daļu no nepieciešamajām investīcijām.

Lai saņemtu ES grantu (neatmaksājamu atbalsta maksājumu), pretendentam vajadzēs nodrošināt, lai 20 gadu laikā ieguvums no energoefektivitātes pasākumiem konkrētajā ēkā būtu lielāks par šo pasākumu izmaksām.

«Jaunie noteikumi paredz divu veidu grantus,» informē AS Attīstības finanšu institūcija Altum programmu vadītāja Dina Kaupere. «Ja projekta īstenošanai tiks piesaistīts komercbankas vai cita privātā investora finansējums, granta apmērs būs no 36% līdz 50% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām. Savukārt tad, ja komercbanka projekta īstenošanai aizdevumu atteiks, to varēs saņemt Altum ar procentu likmi 2% plus Euribor, bet ar samazinātu granta apmēru no 25% līdz 35%. Tas nozīmē, ka līdzfinansējumu namu siltināšanai tagad varēs saņemt arī tā dēvētās neperspektīvās mājas.»

Lai panāktu augstu renovācijas kvalitāti, Altum jaunizveidotā Kompetences centra konsultanti un eksperti dzīvojamo māju īpašniekiem un to pilnvarotajām personām sniegs ne tikai padomus, bet arī reālu palīdzību:

■ konsultācijas par projekta plānošanu, sagatavošanu un īstenošanu no finanšu aspekta;

■ konsultācijas par energoefektivitātes paaugstināšanas projekta tehniskās dokumentācijas izstrādi, kā arī ekspertu jau izstrādātas vadlīnijas šajā jomā (apzinoties būvvalžu ierobežotās iespējas noteikt un kontrolēt tehniskās dokumentācijas kvalitāti vienkāršotās atjaunošanas gadījumā, Altum eksperti izstrādās arī prasības vai vadlīnijas šādam dokumentam);

■ renovācijas tehniskās dokumentācijas izvērtēšanu;

■ atzinumu par projekta dokumentācijas atbilstību programmas prasībām (ēkas energosertifikāts, tehniskās apsekošanas atzinums, būvniecības tāme, ēkas fasādes apliecinājuma karte, apliecinājuma karte inženierbūvēm, augstas efektivitātes sistēmas, kurā izmanto atjaunojamos energoresursus, izmantošanas novērtējums), pieņemot lēmumu par projektam atbilstošo granta apmēru;

■ publiskas informācijas apkopošanu par īstenotajiem projektiem;

■ energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanas kvalitātes uzraudzību, nepieciešamības gadījumā veicot pārbaudes objektos.

„Rīkosim seminārus, konsultācijas, izdosim skaidrojošus bukletus,” stāsta Altum Kompetences centra vadītājs Aldis Greķis. „Mūsu galvenais uzdevums ir iespējami vienkāršot dzīvojamo māju renovācijas procesu. Kompetences centrs sniegs atzinumu, ka nepieciešamā dokumentācija ir sagatavota atbilstoši pastāvošajām Latvijas būvnormatīvu prasībām. Protams, Kompetences centra eksperti nepārrēķinās, piemēram, energoaudita rezultātus, taču apsekos gatavos projektus, lai pārliecinātos, ka finansējums izlietots dokumentācijā paredzētajiem pasākumiem. Tāpat popularizēsim jaunas tehnoloģijas un materiālus.”

Altum kompetences centrs darbu sāks 18. aprīlī. Konsultācijas par tehniskiem ar ēku energoefektivitāti saistītiem jautājumiem sniegs arī Altum reģionālie centri, kas atrodas 24 Latvijas pilsētās

Aprīlī Rīgā notiks EM un Altum rīkota programmas atklāšanas konference, kuras galvenais temats – programmas dotās iespējas un nosacījumi. Interesenti pasākuma norisei varēs sekot arī tiešraidē internetā.

Īpaši semināri notiks 13 Latvijas pilsētās – uz tiem tiks aicinātas pilnvarotās personas, kurām dzīvokļu īpašnieki būs uzticējuši viņu vārdā īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, kā arī slēgt līgumus un ar tiem saistītos darījuma dokumentus par aizdevumu, garantiju un grantu saņemšanu.