Kam pieder kvadrātmetri?

Latvijā izveidojusies unikāla situācija: cilvēki nevar atļauties nopirkt dzīvokli, bet 20% mājokļu valstī stāv tukši. „Kāpēc šīs mājas un dzīvokļus nevarētu atdot tiem, kam vajadzīga pajumte?” jautā mūsu lasītāji. Mēs centāmies noskaidrot, kam pieder šie bezsaimnieka mājokļi un kam uz tiem ir tiesības.

Mīts par tukšajiem dzīvokļiem

Pēdējā tautas skaitīšana parādīja, ka Latvijā ir nedaudz virs viena miljona mājokļu, no kuriem 20,8% stāv tukši. Vismazāk pamestu māju un dzīvokļu ir Rīgā (16,8%), visvairāk Latgalē (23,4%).

Ja īpašnieks turpina maksāt dzīvokļa rēķinus, mājoklis var desmitiem gadu stāvēt tukšs. Jauni saimnieki vai īrnieki tajā parādīsies tikai tad, ja īpašnieks pārstās maksāt pārvaldnieka izrakstītos rēķinus un dzīvoklis ar tiesas spriedumu tiks piedāvāts pārdošanai izsolē par parādiem.

Taču ir vēl viena uz laiku tukšu palikušo mājokļu kategorija. Tie ir dzīvokļi, kas pēc īpašnieka nāves palikuši bez saimnieka vai pārgājuši valsts īpašumā. Tas ir diezgan noslēpumains dzīvojamais fonds, par kuru sacer mītus.

Parādu samaksāsim... mēs visi

Interesantu stāstu par tādiem tukšiem dzīvokļiem mums pavēstīja pārvaldnieks no Jūrmalas Jevgeņijs Bogdanovs:

– Mājās, ko pārvaldu, gadiem neapdzīvoti stāv valstij piederoši dzīvokļi. Tiem krājas parāds par apkuri un apsaimniekošanu. Varu minēt konkrētu piemēru – dzīvokli mājā Raiņa ielā 50 tepat Jūrmalā. Dzīvokļa saimnieks tālajā 2008. gadā pakļuva zem vilciena, bet radinieki no dzīvokļa atteicās. Kopš tā laika tajā neviens nedzīvo.

Pamestais dzīvoklis pārgāja valsts, pareizāk sakot, Privatizācijas aģentūras valdījumā. 2015. gada sākumā tukšajam mājoklim jau bija iekrājies 10 079,36 eiro liels komunālo maksājumu parāds. Dzīvokļa atslēgas atrodas pie manis, bet Privatizācijas aģentūra neko tā sakarā nedara un naudu nemaksā. Iedomājieties tik, dzīvojamo platību sešus gadus tur neapdzīvotu! Beidzot nosūtīju Privatizācijas aģentūrai vēstuli un iepriekšējo gadu rēķinus, bet nekādu atbildi neesmu saņēmis. Kāpēc tādus dzīvokļus uzreiz neatdot cilvēkiem, kam tie vajadzīgi un kas var maksāt par apkuri un citiem komunālajiem pakalpojumiem?

Absurds kvadrātā

Taisnību par bezsaimnieka dzīvokļiem Latvijā pastāstīja Privatizācijas aģentūras pārstāve Iveta Kamina. Pēc viņas teiktā, problēma bija īpaši sāpīga līdz 2013. gada vidum. Tad tika izdarīti grozījumi normatīvajos aktos, un tagad grūti pat iedomāties, ka kāds bez saimnieka palicis dzīvoklis varētu gadiem stāvēt tukšs.

– Kā vispār rodas tādas bezsaimnieka mājas un dzīvokļi?

– Parasti tie ir īpašumi, kuru saimnieks ir miris, bet mantinieku vai nu nav, vai arī tie nevēlas pieņemt mantojumu.

– Kā tas ir – „nevēlas pieņemt”?

– Pēc likuma jebkurš cilvēks var atteikties no mantojuma. Tas nereti notiek, ja īpašums ir apgrūtināts ar kredītiem un parādiem, jo kopā ar īpašumu mantiniekam jāpārņem arī bijušā īpašnieka saistības.

– Labi, bet kas notiek ar bezsaimnieka dzīvokļiem? Kāpēc tie tik ilgi stāv tukši?

– Nekustamais īpašums pāriet valsts īpašumā, bet lielākā daļa tādu īpašumu ir apgrūtināti ar parādiem. Līdz 2013. gadam likumos nebija paskaidrots, ko darīt ar tādām saistībām. Valsts par tām atbildēja tikai to līdzekļu apjomā, kas tika iegūti, pārdodot bezsaimnieka mantu izsolē. Pieņemsim, ka uz dzīvokli ir reģistrēta hipotēka 10 000 eiro vērtībā, bet pārdot to iespējams tikai par 1000 eiro. Ko darīt ar kreditoriem?

– Tātad jaunais īpašnieks nopērk dzīvokli kopā ar parādu? Tad jau nav nekāds brīnums, ka interesentu ir tik maz...

– Jā, un tas bija strupceļš. Mums atbilstoši Civillikumam vajadzēja pārņemt tukšos dzīvokļis, bet izīrēt tos Privatizācijas aģentūras vārdā jauniem iemītniekiem nebija iespējams. Valsts šajā ziņā nav labākā saimniece, nodarboties ar izīrēšanu nav tās uzdevums... Tātad mēs nevarējām ne izīrēt, ne pārdot tādus dzīvokļus. Taču 2013. gada janvārī Saeima pieņēma grozījumus Civillikumā un virknē citu normatīvo aktu, savukārt valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumus par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu. Un mēs ieraudzījām gaismu tuneļa galā.

22 dzīvokļi gadiem gaidīja izsoli

– Kas mainījās?

– Vienkārši sakot, valsts vairs nepārņem ar parādiem apgrūtinātas bezsaimnieka mājas un dzīvokļus. Tādas lietas uzreiz tiek nodotas tiesu izpildītājam, kuram manta jāpārdod izsolē. Reizē grozījumi tika attiecināti uz nekustamo īpašumu ar parādiem, ko valsts bija paspējusi iepriekš pārņemt. Arī visi šie mājokļi nonāca pie tiesu izpildītājiem.

– Vai daudz dzīvokļu stāvēja tukši, tāpēc ka tiem bija parādi un nebija pircēju?

– Pirmajā pusgadā pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā mēs tiesu izpildītājiem nodevām dokumentus par 22 tādām mājām un dzīvokļiem. Uzskatu, ka problēma tika atrisināta.

– Kas tādā gadījumā samaksā parādus, kas tukšajiem dzīvokļiem krājušies desmitiem gadu?

– Jaunajos noteikumos ir noteikta kārtība, kādā sedzami izdevumi pēc mantas pārdošanas. Tur teikts, ka no gūtajiem ienākumiem vispirmām kārtām tiek samaksāts par tiesu izpildītāja pakalpojumiem, pēc tam tiek segti ar mantas pārņemšanu saistītie izdevumi, tai skaitā pārvaldīšanas izdevumi. Namu pārvaldniekiem un īpašnieku biedrībām šāda kārtība ir ļoti izdevīga.

„Naudu pārskaitām reizi trijos mēnešos!”

– Tātad esam tikuši skaidrībā: dzīvokļiem ar parādiem turpmāk nevajadzētu stāvēt tukšiem. Bet kas notiek ar bezsaimnieka dzīvokļiem, kuriem nav parādu? Varbūt tieši par tiem sūdzas pārvaldnieki?

– Ja pēc īpašnieka nāves dzīvoklim bez parādiem neatrodas mantinieks, notārs nosūta attiecīgu aktu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kurš ņem īpašumu valsts uzskaitē. Pēc tam VID īpašumu piedāvā pašvaldībai: Rīgā – Rīgas domei, Jūrmalā – Jūrmalas domei un tā tālāk. Ja pašvaldība mēneša laikā nav paziņojusi, ka vēlas pārņemt īpašumu, tiek gatavots Ministru kabineta lēmuma projekts par tādas mājas vai dzīvokļa nodošanu Privatizācijas aģentūrai. Tad mēs pārņemam māju vai dzīvokli, pasūtām tā novērtējumu un pārdodam. Kopumā process var ilgt no pusgada līdz gadam.

– Kas šajā laikā maksā rēķinus par tukšo dzīvokli?

– Rēķinus līdz pat nekustamā īpašuma pārsdošanas dienai maksā Privatizācijas aģentūra. Taču te mums ir bēdīga pieredze: daži pārvaldnieki valstij izraksta nepamatoti lielus rēķinus. Acīmredzot viņi uzskata, ka Privatizācijas aģentūra var atļauties jebkādus izdevumus. Šā iemesla dēļ mēs pieprasām no pārvaldniekiem maksas pamatojumu (piemēram, tas var būt dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums, ar kuru noteikta attiecīgās mājas apsaimniekošanas cena) un tikai pēc tam maksājam rēķinus.