Atkritumu šķirošana sākas... telefonā

Uzņēmums Zaļā josta izstrādājis mobilajiem telefoniem aplikāciju, kas cilvēkiem atgādinās par atkritumu šķirošanas noteikumiem un pat uzrādīs tuvākos šķirošanas laukumus.

Līdz šim Latvijā nekas tamlīdzīgs nav bijis, bet tāda prakse ir pieņemta daudzviet Eiropā. Interesanti, vai šis elektroniskais jaunievedums pamudinās iedzīvotājus šķirot atkritumus? Jauniem cilvēkiem parasti nav laika, bet pensionāri diez vai ieskatīsies mobilajā telefonā, pirms nest laukā atkritumu maisu. Tomēr tas ir vēl viens veids, kā piesaistīt uzmanību problēmai, uzskata uzņēmuma Zaļā josta pārstāve Lāsma Kubliņa.

Uzņēmums Clean R ir lielākais atkritumu izvešanas operators Latvijā. Pēc uzņēmuma vadītājas Ievas Jansones teiktā, zilajos un  dzeltenajos konteineros tiek savākti tikai 70 procenti „pareizo” atkritumu. Galvenokārt to nodrošina lielie uzņēmumi un veikali, kuri atbildīgi izturas pret atkritumu šķirošanu. Jucekli konteineros rada mikrorajonu iedzīvotāji. Atkritumvedēju vadītājiem nākas „uz aci” noteikt, vai šķirošanas konteinera saturu ir vērts ņemt, vai arī tas jāatstāj kolēģiem nogādāšanai parastajā izgāztuvē.

„Ja mūsu autovadītājs piebraucis redz, ka konteinerā vairāk par 10 procentiem ir parastie atkritumi, viņš tos neņem. Tādā gadījumā piebrauc atkritumvedējs, kas atkritumus nogādā Getliņu poligonā,” saka Ieva Jansone, piebilstot, ka atkritumu šķirošanai mājokļu saimniekiem vajadzīgi vairāku veidu atkritumu maisi, kā tas ir Vācijā.

Rīgas apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Igors Trubko uzskata, ka Latvijas iedzīvotājiem pagaidām nav motivācijas šķirot atkritumus, jo maksa par šķiroto un parasto atkritumu izvešanu ir vienāda.

„Iedzīvotājiem no šķirošanas nav nekāda ieguvuma. Tas ir papildu darbs, un kāpēc gan to darīt, ja cilvēkiem pašiem tas nedod nekādu labumu? Šķirošanas ideja ir laba, bet praksē netiek realizēta. Manuprāt, atkritumu apsaimniekošanas jautājums valstī netiek risināts globāli,” saka asociācijas vadītājs.

Latvijai ir viens no zemākajiem sadzīves atkritumu otrreizējās pārstrādes rādītājiem Eiropas Savienībā. Pie mums izgāztuvē nonāk 80–90% atkritumu, bet Eiropā vidēji tikai 60%. Starp citu, Latvija ir uzņēmusies saistības 2020. gadā jau pārstrādāt pusi atkritumu.