Kašķi un intrigas nomalē

„Brauciet ātrāk,” lūdza satraukta balss, „pie mums te Rīgā, Palejas ielā, notiek nelabas lietas!” Izrādījās, ka mājas iemītnieki vēlas aizstāvēt vecmāmuļu kaimiņieni, kurai varas iestādes pavēlējušas likvidēt zem logiem iekopto dārziņu.

Intriga astoņu dzīvokļu mājā

Vecmāmuļai Marijai ir 80 gadu, staigāt viņai jau pagrūti, tomēr katru pavasari viņa rušinās mazā zemes pleķītī pie logiem.

– Marijai tur vienmēr iestādītas puķes, dobēs aug dārzeņi, – stāsta kaimiņi.

Astoņu dzīvokļu mājas iemītnieki jau pieraduši gan pie stādījumiem, gan sētiņas, ar ko vecmāmuļa norobežojusi savu pieticīgo saimniecību. Sēta tai vietā stāv jau gadus piecdesmit, ne mazāk. Ja sākumā tā arī kādam traucēja, tad tagad jau kļuvusi par neatņemamu ainavas sastāvdaļu.

– Nesen mūsu mājā uzradās jauns iemītnieks, – stāsta Anastasija. – Pirms diviem gadiem viņš vai nu nopirka, vai arī noīrēja dzīvokli. Viņam neiepatikās Marijas dārziņš! Jaunais cilvēks uzrakstīja par večiņu sūdzību namu pārvaldei.

Mājas ļaudis, kuri cits citu pazīst ilgus jo ilgus gadus, ir sašutuši par šādu rīcību. Viņiem vispār jaunais kaimiņš ne visai patīk. Runā, ka nemaksājot par dzīvokli, iekrājis vairāk nekā 500 latu lielu parādu, un vēl uzbrūk nabaga vecmāmuļai, kurai nav nekādu parādu!

– Kā šim cilvēkam var traucēt dārziņš, ja viņa dzīvokļa logi iziet uz pretējo pusi? – spriedelē mājas iemītnieki. – Laikam jau vienkārši gribas kašķēties.

Komisija aizstāv sūdzētāju

Pēc jaunā cilvēka sūdzības saņemšanas mājā ieradās komisija. Samulsušie vecīši saprata, ka arī priekšniekiem nepatīk vecmāmuļas Marijas sētiņa un ka viņai ieteikts iznīcināt stādījumus un turpmāk vairs ar dārzkopību nenodarboties. Tā sacīt, zālienu zem logiem vienlīdz labi var izmantot visi mājas dzīvokļu īpašnieki, bet žogs un puķītes ir visskaidrākais viņu īpašuma tiesību aizskārums.

– Tikai vienu nevaru saprast, – saka Mihails, – kam traucē darbīga pensionāre, kas saņem no valsts 160 latu mēnesī un kopj dārziņu tikai tāpēc, lai nebūtu visu dienu jāsēž mājās un nebūtu jātērē nauda par veikala gurķiem? Tā jau ir ņirgāšanās par cilvēku!

Pati vecmāmuļa ir galīgi samulsusi. Pirmkārt, viņa nepavisam nebija gaidījusi, ka kādreiz viņas stādījumi izpelnīsies tādu ievērību. Otrkārt, viņa nesaprot, kas nav paticis pašvaldības delegācijai.

– Viņi man sacīja, ka vispirms esot jānovāc žogs, – stāsta Marijas tante, – bet jūs taču saprotat: ja nebūs žoga, pēc nedēļas te nebūs nevienas puķītes. Bet tā kaimiņu večiņas nāk pie manis dārziņā pasēdēt, saulītē pasildīties. Visiem patīk. Visā apkārtnē taču neviens soliņš nav sameklējams. Es komisijai teicu: „Ja vēlaties, es sētu nokrāsošu zaļu, būs taču smuki!” Bet viņi par mani tikai pasmējās.

Kā aizsargāt dobi?

Un tā – pirmais jautājums: vai drīkst ierīkot puķu dobes vai citus stādījumus uz daudzdzīvokļu mājai piegulošās privatizētās zemes?

Pirmajā brīdī šķiet – nē, nedrīkst, jo zeme ap māju pieder visiem dzīvokļu īpašniekiem, un viņiem ir tiesības to izmantot solidāri, bez ierobežojumiem un sadalīšanas gabalos.

– Bet dzīvokļa īpašuma likumā (17. panta 9. daļa) teikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopībai ir tiesības daļu kopīpašumā esošo telpu un zemes nodot lietošanā konkrētai personai, – precizē jurists Juris Bautra, – un pietiek, ja par to nobalso 51% īpašnieku. Astoņu dzīvokļu mājā vecmāmuļai pietiek savākt četru kaimiņu parakstus un pievienot tiem pašai savu balsi.

Tā kā māju pārvalda pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks, Marijas tantei jāaiznes iesniegums uz tuvāko iecirkni un jāsaņem papīrs, kas apliecina, ka zemes gabals ar dobēm nodots viņai lietošanā.

Bet žogam vajag atļauju

Otrs jautājums: kāpēc vecmāmuļai Marijai liek nojaukt žogu, kurš stāvējis tur vairāk nekā pusgadsimtu? Arī tam ir izskaidrojums.

– Žogs ir ierīkots bez Rīgas domes Būvvaldes atļaujas, – saka Juris Bautra, – tāpēc pašvaldības komisija tur saskatīja nelikumīgi veiktas būvniecības faktu. Saskaņā ar pašvaldības noteikumiem jebkuram cilvēkam, kurš pieļāvis tādu pārkāpumu, ir jāsamaksā naudas sods un nelikumīgā būve jānovāc.

Kamēr vecmāmuļa Marija nav saņēmusi oficiālu atļauju saglabāt žogu, neapmierinātais kaimiņš var jebkurā brīdī uzsūtīt viņai jaunu pārbaudi, skaidro Juris Bautra. Un, ja pirmajā reizē vecā sieviete tika cauri ar izbīli, tad jārēķinās, ka nākamajā varētu tikt uzlikts naudas sods.

Sīkāk uzzināt, kā pareizi ierīkot jaunu žogu vai padarīt likumīgu jau esošo, var Rīgas domes Būvvaldes būvatļauju nodaļā Rīgā, Amatu ielā 4, tālrunis 67105800.