Esmu pārdevis dzīvokli, bet vēlos iestāties rindā!

„Dzīvoju denacionalizētā mājā Stabu ielā 111, bet no tās mūs izlika ar tiesas spriedumu par parādiem. Aptuveni tajā pašā laikā 2012. gadā man nācās pārdot pašam piederošu dzīvoklīti Rīgā, lai samaksātu parādu bankai. Tagad esmu pliks kā baznīcas žurka un bez jumta virs galvas, bet Rīgas domes Dzīvokļu pārvalde atsakās uzņemt mani rindā. Saka, ka nevajadzēja pārdot dzīvokli. Vai tas ir pareizi? Cik ilgi cilvēks, kurš pārdevis savu nekustamo īpašumu, nevar iestāties dzīvokļu rindā?”

Atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciālisti

Šobrīd Latvijā nepastāv tāda vispārēja „dzīvokļu rinda”. Lai persona tiktu reģistrēta attiecīgā reģistrā palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā, tai jāatbilst noteiktiem kritērijiem (piemēram, maznodrošināts, atsevišķi dzīvojošs pensionārs vai maznodrošināta persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti u.tml.). Vēstulē nav minēti kritēriji, kurus izvērtējot būtu saprotams, uz kādu palīdzības veidu kungs vēlas pretendēt. Saskaņā ar likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 7. panta piektās daļas 2. punktu pašvaldība vai tās deleģēta institūcija saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt šā likuma 3. panta 1. punktā minēto palīdzību (pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana) piecus gadus pēc tam, kad ar attiecīgās personas piekrišanu tai piederošais dzīvoklis pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli.

Līdzīgs nosacījums ietverts arī Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 153 „Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, tai skaitā arī  izskatot personu iesniegumus par reģistrāciju palīdzības saņemšanai sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai.