Kā uzzināt, kādi parādi ir kaimiņiem?

„Vai ir kāds likums, saskaņā ar kuru SIA Rīgas namu pārvaldnieks pienākums būtu informēt dzīvokļu īpašniekus par kaimiņu parādiem? Mēs vērsāmies namu pārvaldē un saņēmām atteikumu. Vai ir kāda iespēja dzīvokļu īpašniekiem uzzināt, kuri kaimiņi ir parādnieki un cik lielas ir parāda summas? Vai dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē ir tiesīgi pilnvarot savu pārstāvi pieprasīt namu pārvaldē tādu informāciju? Vai šīs ziņas kļūs pieejamas, ja iedzīvotāji mājā nodibinās dzīvokļu īpašnieku biedrību un pārņems mājas pārvaldīšanas tiesības, kā arī ievēlēs pilnvaroto personu, kam uzdos saņemt no namu pārvaldes minēto informāciju?”

Atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciālisti.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. pantu pārvaldnieka pienākums ir savlaicīgi informēt dzīvokļu īpašniekus par atsevišķa dzīvokļa īpašnieka darbību vai bezdarbību, tostarp uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūto saistību neizpildi, kas ietekmē vai var ietekmēt citu dzīvokļu īpašnieku intereses, kā arī sniegt nepārprotamu un pilnīgu informāciju par šiem jautājumiem pēc dzīvojamās mājas īpašnieka (dzīvokļu īpašnieku) atsevišķa pieprasījuma.

It kā viss skaidrs! Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības uz informāciju. Bet, no otras puses, Fizisko personu datu aizsardzības likums paredz, ka personas datus ir atļauts izpaust, lai sasniegtu tiesisku mērķi, un tikai tādā apjomā un veidā, kāds ir nepieciešams tiesiskā mērķa sasniegšanai. Arī Satversmes 116. pantā ir noteiktas personas tiesības uz savu personas datu aizsardzību, un tās ir atļauts ierobežot (piemēram, publiskot), lai sasniegtu nozīmīgu tiesisku mērķi un ievērojot samērīgumu – ieguvumam no ierobežojuma ir jābūt lielākam nekā ierobežojuma radītajam aizskārumam.

Piemēram, izvietojot kāpņu telpā informāciju par konkrēta dzīvokļa parādu, personas dati tiek izpausti ne tikai dzīvokļu īpašniekiem, bet arī citām personām, kuras ienāk namā, – dzīvokļu īrniekiem, dzīvokļu īpašnieku, īrnieku viesiem, namu pārvaldes darbiniekiem utt. Savukārt, ja informācija par konkrēta dzīvokļa parādu tiek nosūtīta visiem nama dzīvokļu īpašniekiem, tad personas dati tiek izpausti arī tām personām, kuras šī informācija neinteresē un kurām tā nav nepieciešama.

Ņemot vērā minēto, Datu valsts inspekcija ir secinājusi, ka informāciju par konkrēta dzīvokļa parādu, līdz ar to arī dzīvokļa īpašnieka personas datus ir tiesības iegūt tikai nama pārējo dzīvokļu īpašniekiem, ja viņi šo informāciju ir oficiāli pieprasījuši un var izmantot tikai likumīgā veidā. Piemēram, ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē konkrēti īpašnieki lūdz izsniegt viņiem informāciju par tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir parādi par komunālajiem maksājumiem, lai vērstos pret šiem īpašniekiem ar prasību tiesā par parādu samaksu vai citā likumīgā veidā veicinātu parādu samaksu, tad ir atļauts izsniegt informāciju tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri to ir pieprasījuši.

Ja dzīvokļu īpašnieki, pieprasot ziņas par parādniekiem, nevar pamatot savu mērķu likumību, viņi no pārvaldnieka var saņemt tikai nepersonificētu informāciju par parādiem. Piemēram, nekustamā īpašuma pārvaldnieks var informēt dzīvokļu īpašniekus par parādu konkrētā dzīvojamā mājā un tā apjomu, lai īpašniekiem būtu iespēja pieņemt kopības lēmumu, kā rīkoties, piemēram, lai ziemā nepaliktu bez apkures vai īslaicīgi segtu parādu, izmantojot šim nolūkam mājas rezerves fonda līdzekļus.