Kas pārbaudīs pārvaldnieku, kurš tērē iedzīvotāju naudu?

„Labdien, rakstu jums sakarā ar to, ka mūsu mājā Rīgā, Čiekurkalna 2. līnijā 43 ir aizdomas par krāpniecisku komunālo rēķinu sagatavošanu, jo ir neadekvāti augstas cenas un rēķini kopumā. Vai jūs varētu ieteikt, kur mums vērsties, lai pārbaudītu rēķinus? Varbūt ir kāda īpaša komisija, kas ar to nodarbojas?

Mūsu mājā ir astoņi dzīvokļi, arī biedrības valdes locekle, kas sastāda rēķinus, dzīvo mūsu mājā, bet ir zināms arī tas, ka vienam no dzīvokļiem ir iekrājies liels parāds, kuru šī valdes locekle apmaksā no kopīgi iekrātās mājas naudas, kas bija paredzēta vārtu uzstādīšanai. Vaicāta, kādēļ viņa tā dara, valdes locekle atbild, ka tas esot „uz viņas atbildību”. Bet uz jautājumu, kur tiek fiksētas ziņas par uzkrāto naudu un dzīvokļu parādiem, ja rēķinos tās neparādās, viņa atbild, ka visu patur prātā.

Sakiet, lūdzu, ko mums šādā situācijā darīt un kur vērsties? Vai iespējams ievēlēt citu pārvaldnieku vai valdes locekli, lai beidzot mums godīgi izrakstītu rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem?”

Ar cieņu, Kristīne

Atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciālisti

Nekustamais īpašums Čiekurkalna 2. līnijā 43 ir denacionalizēts (1993. gada 29. marta denacionalizācijas apliecība). Kā liecina izraksts no zemesgrāmatas, namīpašums ir sadalīts dzīvokļu īpašumos, kuri 2007. gadā tika pārdoti. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma nosacījumi attiecas uz jebkāda veida dzīvojamās mājas pārvaldīšanas procesu, neatkarīgi no īpašuma veida, tajā skaitā arī uz minēto namīpašumu. Saskaņā ar iepriekšminētā likuma 5. panta pirmo daļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums. Tātad, ja dzīvokļu īpašnieki ir dzīvojamās mājas pārvaldīšanu uzticējuši biedrības valdes loceklei, vispirmām kārtām ir jāpārliecinās:

1. Kāds ir biedrības biedru sastāvs, t.i., vai visi dzīvokļu īpašumu īpašnieki ir biedrības biedri (biedrību var nodibināt pat jebkuri divi dzīvokļu īpašnieki).

2. Kas konkrēti teikts biedrības statūtos.

3. Ar kādiem nosacījumiem dzīvokļu īpašnieki ar biedrību noslēguši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu.

Viens no problēmas risinājumiem varētu būt šāds: ja visi dzīvokļu īpašnieki nav biedrības biedri vai arī esošie biedri, kuri neuzticas biedrības valdes loceklei, izstājas no biedrības, mājā iespējams izveidot un reģistrēt citu biedrību, ar dzīvokļu īpašnieku vairākuma lēmumu uzticot tai mājas pārvaldīšanu.

Otrs variants: ja visu dzīvokļu īpašumu īpašnieki ir biedrības biedri, viņi var ievēlēt citu valdi – cilvēkus, kuriem visi uzticas.

Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki un pārvaldnieks ir atbildīgi par mājas lietas izveidošanu un glabāšanu. Mājas lietā jābūt visiem ar mājas pārvaldīšanu saistītajiem dokumentiem, tajā skaitā arī finanšu aprites informācijai. Protams, nekādā gadījumā nav pieļaujams, ka šī informācija glabājas tikai biedrības valdes locekles „galvā”!

Viens no dzīvokļu īpašnieku pienākumiem un tiesībām ir nodrošinot dzīvojamās mājas pārvaldīšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, uzraudzīt pārvaldnieka darbu. Gadījumā, ja dzīvokļu īpašniekiem ir aizdomas par krāpnieciskām darbībām saistībā ar pārvaldīšanas maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem aprēķināšanu, vienīgā izeja ir vērsties tiesībsargājošajās institūcijās.