Kaimiņš sagrābis kopējo pagalmu!

„Mēs dzīvojam Vecrīgā. Viens no īpašniekiem (juridiska persona) ir uzbūvējis ar barjeru norobežotu maksas autostāvvietu uz zemes, kas pieder vēl trim īpašniekiem. Viņš to izdarījis bez saskaņošanas un bez būvvaldes atļaujas. Piedevām vēl šis uzņēmums zem savas stāvvietas „pabāzis” servitūta ceļu.

Pārkāpējiem tika nosūtīta prasība nekavējoties atbrīvot servitūta ceļu, bet viņiem likumi nav rakstīti. Mēs, īpašnieki, tagad nevaram savus transportlīdzekļus novietot paši uz savas zemes, par kuru maksājam nodokli, nevaram piebraukt savas mājas pagrabam. Toties uz mūsu zemes stāv svešas mašīnas! Ko darīt?” Violeta

– Īpašnieku intereses šajā gadījumā aizsargā Civillikums 1067. pants. No tā izriet, ka tad, ja īpašuma tiesības uz vienu un to pašu nedalītu lietu pieder vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, ar šo īpašumu nedrīkst rīkoties bez visu līdzīpašnieku piekrišanas.

Kamēr visi līdzīpašnieki nav savstarpēji vienojušies, neviens nedrīkst uz kopējās zemes ierīkot stāvvietu, nojaukt kopējo māju utt. Ja viens no īpašniekiem neievēro pārējo tiesības, neapmierinātie var vērsties pašvaldības būvvaldē. Būvinspektors sastādīs pārkāpuma aktu un uzliks vainīgajam par pienākumu likvidēt nelikumīgo būvi. Ja īpašnieks lēmumu nepildīs, pašvaldība agrāk vai vēlāk piespiedu kārtā novāks nelikumīgi uzstādīto barjeru un piedzīs no pārkāpēja radušos izdevumus.

Tamlīdzīgas lietas var nodot arī tiesai, un aizvainotajiem līdzīpašniekiem ir labas izredzes uzvarēt, tomēr ātrāk šo jautājumu izdosies atrisināt ar būvvaldes starpniecību.