Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Ar varu izlikt nevar!

„1972. gadā mūsu ģimenei piešķīra dzīvokli vecā mājā Nometņu ielā 19. Mums palicis padomju laika īres līgums. 1993. gadā māju atdeva agrākajiem īpašniekiem, bet 2005. gadā īpašnieki mainījās, un tad sākās mūsu nedienas.

Jaunā īpašniece Iveta A. uzreiz pieprasīja īres maksu 3,62 latu apmērā par kvadrātmetru un vērsās tiesā, pieprasot mūs izlikt no dzīvokļa. Viņa noslēdza ūdeni, un vairāk nekā divus gadus mēs dzīvojām bez ūdens. Tiesāšanās ilga piecus gadus, viņa zaudēja, un no 2010. gada dzīvojām mierīgi, maksājot 0,72 latus par kvadrātmetru.

Bet šā gada 24. martā saņēmām no īpašnieces brīdinājumu, ka mums steidzami jāatbrīvo dzīvoklis, ja mēs to nedarīsim, viņa nomainīs slēdzenes un izliks mūs ar varu.

Mums nav parādu, un piepeši tāds ultimāts bez tiesas sprieduma! Nevaram saprast, kas tas ir – rekets vai šantāža? Vai varbūt Rīgā ir licencētas firmas, kas izliek no dzīvokļiem nevēlamus iemītniekus?

Saimniece saka, ka dzīvoklis nepieciešams viņai pašai, tāpēc mums nekas nepienākas.” Fjodors

Jurists Jurijs Sokolovskis atbild uz lasītāju jautājumiem no redakcijas pasta.

– Diemžēl pie mums vēl ir namīpašnieki, kas cenšas vecos iedzīvotājus padzīt, liekot lietā psiholoģisku spiedienu. Viņi domā, ka cilvēki, saņēmuši „laimes vēstuli”, rūgti apraudāsies un aizies. Taču lielākā daļa šādu māju iedzīvotāju jau sen zina, kādas tiesības viņiem garantē likums „Par dzīvojamo telpu īri”. Tur teikts, ka mājokļa īpašnieks nevar izlikt īrnieku bez tiesas sprieduma, īpaši jau tad, ja ir noslēgts īres līgums. Ja māja vai dzīvoklis pāriet citas personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie īres līgumi.

Situācijā, kad namīpašnieks biedē īrniekus ar izlikšanu, iesaku vispirmām kārtām ierīkot dzīvoklī signalizāciju: ja pret jums tiks vērstas vardarbīgas metodes, jūs vienmēr varēsiet izsaukt apsardzi. Svarīgi, lai namīpašniekam neizdotos jūs fiziski izdzīvot no dzīvokļa, pretējā gadījumā jums nāksies staigāt pa tiesām un prasīt, lai jūs iemitina atpakaļ, bet tas var prasīt vairākus gadus.

Saimnieces arguments, ka Fjodora dzīvoklis nepieciešams viņai personiskai lietošanai, arī neiztur kritiku. No likuma „Par dzīvojamo telpu īri” jau sen svītrota norma, kas pieļāva īrnieka izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas tikai tāpēc, ka īpašnieks pats sev noskatījis attiecīgo dzīvokli!

Numuru arhīvs: spied un lasi!