Dzīvoklis ar aizdomīgu „bonusu”

„Mani piemeklējusi nelaime. 2006. gadā nopirku privatizētu dzīvokli Rīgā, Maskavas ielā 425, mājā, ko apsaimnieko kooperatīvs Koknese. Dzīvoklis izrādījās problemātisks, un tagad nezinu, ko darīt!

Dzīvokļa pārdevējs kopš sākta gala mūs maldināja. Dzīvoklī bija boilers. Uz jautājumu, kam tas vajadzīgs, saņēmu atbildi: „Atstājam dzīvokli ar bonusu, gadās, ka vasarā, kad tiek veikti profilakses darbi, atslēdz karsto ūdeni, un tad boilers lieti noder”. Patiesībā viss ir pavisam citādi. Boilers uzstādīts piespiedu kārtā, jo dzīvoklī nav karstā ūdens. Arī dvieļu žāvētājs apvienotajā sanitārmezglā vienmēr ir auksts, tāpēc telpa ir vēsa, mitra, parādās pelējums.

Kad es kā jaunā īpašniece aizgāju uz kooperatīvu Koknese pieteikties, valdes priekšsēdētāja Ilze Ivanova paprasīja tikai pirkšanas – pārdošanas līgumu un pat nepiedāvāja man iestāties kooperatīvajā sabiedrībā. Tikai nesen uzzināju, ka bez līguma ar kooperatīvu man nav balsstiesību kopsapulcēs, kur tiek risināti mājai svarīgi jautājumi. Uzzināju to no kāda raksta jūsu avīzē. Pārvaldīšanas līgumu Ilze Ivanova ar mani nenoslēdza, tā sacīt, pietiekot ar pirkšanas – pārdošanas līgumu. Manuprāt, tas ir likuma pārkāpums!

Aizvadīto astoņu gadu laikā ne reizi vien esmu gājusi pie kooperatīva priekšsēdētājas un jautājusi, kāpēc manā dzīvoklī nav karstā ūdens un kad paredzēts problēmu atrisināt, taču atbildi neesmu saņēmusi.

Skaitās, ka esmu nopirkusi dzīvokli ar visām ērtībām deviņstāvu mājas pirmajā stāvā. Inventarizācijas lietā melns uz balta rakstīts, ka dzīvoklī ir karstais ūdens, centrālā apkure utt. Faktiski es šos komunālos pakalpojumus nesaņemu! Arī radiatori ir tik tikko silti, tāpēc dzīvoklis ir auksts un mitrs.

Nolēmu cīnīties pret tādu patvaļu, un sāku interesēties, kā tiek izlietota nauda, bet man neviens neatbild. Kooperatīva valdes priekšsēdētāja problēmu pat negrasās novērst. Pirms diviem mēnešiem nodevu viņai rakstisku pretenziju divos eksemplāros, bet atbildi tā arī nesagaidīju. Ierados atkal pieņemšanas laikā, un man pavēstīja: „Uz jūsu sūdzību nav ko atbildēt”. Absolūta patvaļa!

Nesen man paziņoja, ka pavasarī vai vasarā it kā pārvēlēšot kooperatīva valdes priekšsēdētāju, lai tad ar to lietas kārtojot. Trūkst vārdu! Nesaprotu, kāpēc šī sieviete sēž pārvaldnieka krēslā, ja viņai allaž ir tūkstošiem atrunu? Vispirms man skaidro, ka karstā ūdens caurules ir aizaugušas, pēc tam dod padomu nogriezt karstā ūdens cauruļvadu, vēl pēc tam iesaka pārdot dzīvokli. Ūdens spiediens manā dzīvoklī ir normāls, faktiski visā mājā ar to nekādu problēmu nav, un visos pārējos dzīvokļos ir karstais ūdens.

Augšējo stāvu dzīvokļi ir pārkurināti, tur tāds karstums, ka jātur vaļā logi. Mēs visi par apkuri maksājam vienādi, tikai vieniem dzīvoklī ir neciešams karstums, otriem jātinas vatenī. Grīda ledus auksta, jo pagrabs nav siltināts, bet logs stāv vaļā. Man skaidro, ka tur taču mājojot kaķīši. Vai tā ir atbilde?

Nesaprotu, kāpēc man jācieš tādas mājas apsaimniekošanas dēļ. Mājas fasādē parādījušās plaisas, bet šoruden uz sienas parādījās milzīgs mitrs plankums. Aizkari pie radiatoriem sapelēja, nācās izmest. Pēc neskaitāmiem lūgumiem plaisas beidzot tika aizdarītas ar silikona tepi, to izdarīja paši kooperatīva darbinieki, jo speciālista pakalpojumi ir dārgi un viena dzīvokļa īpašnieka dēļ tādu naudu tērēt nav vērts.

Lūdzu, palīdziet. Esmu vērsusies uzņēmumā Rīgas siltums, Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā, bet reālu rezultātu nav. Tagad gatavojos vērsties tiesā. Astoņos gados esmu papildus ļoti daudz samaksājusi par elektrību ūdens un telpu sildīšanai, nomainījusi četrus boilerus.

Interesanti, ka visās kāpnēs mums ir savi „mājas vecākie”. Esmu runājusi ar šiem cilvēkiem. Viena sieviete man paziņoja: „Ar tiesāšanos jūs mūsu kooperatīvu novedīsiet līdz bankrotam, un vēl nav teikts, ka savu problēmu atrisināsiet.” Tāda, lūk, attieksme. Tostarp mājas vecākie stāsta, ka kooperatīva rezerves fonds tiek izmantots atsevišķu iedzīvotāju parādu dzēšanai, ar nemaksātājiem te neviens netiesājas. Bet es, cilvēks, kas kārtīgi maksā par visiem komunālajiem pakalpojumiem un apsaimniekošanu, nevaru no kooperatīva izlūgties nekādu palīdzību. Pat komisiju temperatūras izmērīšanai telpās man atsakās atsūtīt, bet man ir vajadzīgs akts, lai ietu tālāk un iesniegtu prasību tiesā.

Ko man darīt šajā situācijā? Esmu palikusi viena aci pret aci ar savu problēmu!”

Situāciju komentē Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko:

– Ja saimniece maksā par karstā ūdens cirkulāciju, pārvaldnieka pienākums ir atjaunot viņai karstā ūdens padevi. Šai nolūkā dzīvokļa īpašniecei jāvēršas kooperatīvā un jāpieprasa, lai mājā uz kopējo uzkrājumu rēķina tiktu ieplānoti vajadzīgie darbi. Un tad pārvaldniekam, ja tas darbojas atbilstoši likumam, jāsāk rīkoties.

Bet tas, ka pārvaldnieks neatbild uz iedzīvotāju jautājumiem, ir ļoti slikti. Tagad dzīvokļu kooperatīvās sabiedrības likuma priekšā ir tādi paši pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmumi kā privātās namu pārvaldes, tāpēc tām nav tiesību izvairīties no obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām.

Ja pārvaldnieks nepilda savus pienākumus, jebkuram dzīvokļa īpašniekam ir tiesības sasaukt mājas īpašnieku kopsapulci un izvirzīt jautājumu par pārvaldnieka nomaiņu. Ja lasītāja būtu kooperatīva biedre, viņai būtu lielākas izredzes panākt taisnību: viņa varētu sasaukt dzīvokļu kooperatīva biedru sapulci un pieprasīt valdes priekšsēdētāja ārpuskārtas vēlēšanas, ja jau pašreizējā priekšsēdētāja netiek galā ar saviem pienākumiem.

Ņemot vērā sarežģīto situāciju, vispirmām kārtām iesaku lasītājai iestāties kooperatīvā. Kooperatīvo sabiedību likumā teikts, ka kooperatīva valdes pienākums ir izskatīt jebkura dzīvokļa īpašnieka pieteikumu par iestāšanos kooperatīvajā sabiedrībā. Atteikties uzņemt jaunu biedru tikai tāpēc, ka tam ir iebildumi pret sabiedrības valdi, organizācijas priekšsēdētājam nav tiesību. Iestājoties kooperatīvā, jebkurš īpašnieks gūst papildu iespējas cīnīties par taisnību.

Protams, vienam cilvēkam ir ļoti grūti panākt pārvaldnieka nomaiņu, bet jebkurā gadījumā dzīvokļa īpašniekam jācīnās par savām individuālajām tiesībām. Ja dzīvokļa īpašnieks nesaņem karsto ūdeni, viņš var vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā un pieprasīt pārrēķinu. Lai nu kā, bet par nesaņemtiem pakalpojumiem dzīvokļa īpašniekam nav jāmaksā.

Rīdzinieki it bieži sūdzas, ka privātie pārvaldnieki nesniedz atbildes uz viņu iesniegumiem. Diemžēl kooperatīvam kā jebkuram komersantam nav obligāti jāpilda Iesniegumu likums un mēneša laikā jāatbild uz iedzīvotāju vēstulēm un iesniegumiem. Šī prasība attiecas tikai uz valsts un pašvaldību institūcijām.

Pēdējā iespēja ietekmēt pārvaldnieku ir vēršanās tiesā. Es personiski uzskatu, ka lasītājai vajadzētu iesūdzēt tiesā ne tikai kooperatīvu, bet arī visus mājas dzīvokļu īpašniekus. Kāpēc nevar tiesāties tikai ar kooperatīvu? Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu kooperatīvs šobrīd ir tikai iedzīvotāju pilnvarota persona, kas pilda dzīvokļu īpašnieku norādījumus. Starp citu, pareizi sastādīt prasību var palīdzēt tikai jurists pēc attiecīgā kooperatīva statūtu izpētes.

Ko darīt, ja kooperatīvs neliekas ne zinis par dzīvokļa īpašnieces sūdzībām un pat nenosūta komisiju, lai fiksētu, ka dzīvoklī ir zema temperatūra un nav karstā ūdens? Te tiešām neiztikt bez neatkarīgu ekspertu palīdzības. Šai nolūkā cietušajai jāvēršas pie speciālistiem, kam ir sertifikāts tamlīdzīgu mērījumu veikšanai, un jāpasūta atzinums par temperatūru dzīvoklī. Tā sieviete iegūs dokumentu, ar kuru viņa varēs vērsties tiesā, pieprasot atjaunot siltuma un karstā ūdens padevi, kā arī kompensāciju par zaudējumiem, ko viņai radījusi pārvaldnieka prettiesiskā rīcība.

Varu teikt tikai vienu: nav normāli, ja pārvaldnieks atsakās palīdzēt klientam, kurš nesaņem siltumu un karsto ūdeni. Nevajadzētu aizmirst, ka gan Patērētāju tiesību aizsardzības likums, gan Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, gan Dzīvokļa īpašuma likums ir cietušās pusē. Īpašniekam tikai vajag būt pacietīgam un nebaidīties no tiesāšanās, un tad taisnīgums tiks atjaunots.