Suns visai mājai neļauj gulēt

Populārajā portālā www.sudzibas.lv nesen notika interesanta diskusija. Atgādināsim, ka šajā portālā Latvijas iedzīvotāji var paust savas pretenzijas par zemas kvalitātes precēm un pakalpojumiem, stāstīt par konfliktiem ar namu pārvaldniekiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem un kaimiņiem.

Portāla www.sudzibas.lv sadaļā „Kaimiņi” cilvēki parasti žēlojas par trokšņainiem dzērājiem aiz sienas vai pīpmaņiem, kas met izsmēķus tieši sūdzībnieka puķu dobē. Bet reiz kāda drosmīga jaunkundze pasūdzējās pati par sevi, pareizāk sakot, par neērtībām, ko viņa pēdējā laikā rada kaimiņiem. „Mans mīļais suņuks naktīs gaudo un modina visu māju,” viņa atzinās. „Dodiet padomu, ko darīt!” Daļa portāla lietotāju steidza suņa saimniecei pārmest bezatbildību, bet viens otrs deva gluži derīgus padomus. Nolēmām publicēt interesantākos viedokļus, kā arī palūdzām speciālista kinologa un Rīgas pašvaldības policijas pārstāvju komentārus.

Tātad, ko darīt nemierīga suņa saimniekam un mājas iedzīvotājiem, kuriem naktī mieru nedod suņa rejas?

Bēdu stāsts

„Labdien! Visu mūžu biju sapņojusi par suni, beidzot esmu pie tā tikusi. Kucēnu paņēmu, kad tam bija aptuveni trīs mēneši, nu jau mēnesi tas dzīvo pie manis. Pret sunīti izturos kā pret pašas bērnu, kura pagaidām vēl man nav. Diemžēl es pastāvīgi strādāju no pulksten 19.00 līdz 6.00. Sākumā parasti izdevās sarunāt kādu no radiem vai draugiem, lai paliek pa nakti pie kucēna, jo tas, atstāts viens, visu laiku rej, pat ja es tikai uz īsu brīdi izeju iepirkties. Man bija bail, ka palicis pa nakti viens, kucēns visu laiku ries.

Pamazām sunītis kļuva mierīgāks, es jau varēju uz pāris stundām iziet no mājām un atgriežoties kāpnēs vairs nedzirdēju riešanu. Vakar neizdevās nevienu sarunāt nakšņot manā dzīvoklī. Nospriedu, ka kucēns mazliet paries un nomierināsies. Atstāju tam ēdamo un ūdeni, pabēru mazliet gardumiņu. No rīta konstatēju, ka mazulis neko nav ne ēdis, ne dzēris. Un drīz vien pie manis ieradās visi trīs kaimiņi ar pārmetumiem, ka visu nakti nav varējuši gulēt, jo suns bez apstājas rējis.

Es labi saprotu kaimiņus, cilvēki pēc darba grib atpūsties. Tagad nezinu, ko darīt. Ar kucēnu ejam uz suņu skolu, tur viņu visi uzteic, esot gudrs un paklausīgs. Bet vienatnē viņš turpina riet. Esmu dzirdējusi, ka varot nopirkt speciālas kakla siksnas pret riešanu, kuras sunim sit ar strāvu, bet man roka neceļas tādu pirkt un likt ap kaklu savam mīlulim.

Tas ir mans pirmais sunītis, un es nekādā gadījumā nedošu to prom nakts riešanas dēļ. Kucēns ir gandrīz kā mazs bērns, kurš nepārtraukti raud. Kaimiņos bērni skaļi klaigā, dauza grīdu ar kājām, bet to kaimiņi piecieš. Vai neatradīsies kāds, kas varētu man dot padomu šajā smagajā situācijā?”

Viedoklis „pret”

„Es nesaprotu šos suņu „mīlētājus”. Vispirms paņem dzīvnieku, bet pēc tam rada reālas problēmas radiniekiem, kuriem vajag nakšņot pie sveša suņa, un sarīko visīstākos nakts murgus kaimiņiem. Ja cilvēks vēlas turēt mājdzīvnieku, viņam vispirms jāpadomā, vai spēs par to normāli rūpēties. Teikšu godīgi, mani tracina suņu turētāji bez elementāras atbildības sajūtas! Viņi nesavāc aiz suņiem ekskrementus, laiž dzīvniekus skraidīt bez pavadas, ļauj riet uz garāmgājējiem. Jūtu līdzi tiem daudzdzīvokļu mājas iemītniekiem, kuri naktīs cieš vienas suni gribošas kaimiņienes kaprīzes dēļ. Jūtu līdzi arī pašam sunim. Tā ir bezatbildība!”

Viedoklis „par”

„Pazīstama problēma! Mēs mocījāmies kādu pusgadu, pat ilgāk. Mūsu suns nerēja, bet skaisti vilka „a-u-u-u!”, tā ka skanēja visa māja. Nopirkām ultraskaņas kakla siksnu, bet sunim no tās nebija ne silts, ne auksts, tas turpināja gaudot. Kaimiņi pat draudēja izsaukt policiju, uzrakstīja iesniegumu. Man tas nozīmēja bezmiega naktis, nervu tabletes un tā tālāk. Tad pieņēmu smagu lēmumu: jāpērk elektriskā kakla siksna. Jāzina, ka siksna jau nesit jūsu sunim ar strāvu pastāvīgi, tas notiek tikai tad, kad suns kaut ko dara nepareizi. Tas ir neliels statiskās elektrības impulss, kas brīdina: „Nerej!” Mājdzīvnieki ir ļoti apķērīgi, uzreiz saprot, ka nepatīkamā sajūta rodas tikai riešanas laikā.

Pirmajā dienā biju panikā, visu laiku domāju par to, ko ieraudzīšu, atgriezusies mājās. Ieraudzīju klusu sunīti.

Kakla siksnu pilnā darba režīmā turējām tikai piecas dienas, pēc tam strāvas stiprumu samazinājām, bet vēl pēc trim dienām vispār izslēdzām. Tagad, kad pagājuši aptuveni deviņi mēneši, kakla siksnu sunim apliekam tikai skata pēc, tā ir daļa no rīta rituāla. Kaimiņiem kļuvis vieglāk dzīvot, mūsu nervi atkal ir kārtībā, arī pašam sunītim ir labi”.

Kinologa viedoklis

– Vispirmām kārtām pašam suņa saimniekam ir svarīgi saprast, kāpēc viņa mīlulis gaudo, rej, bojā mēbeles vai čurā uz paklāja, – saka kinoloģe Ruta Rence. – Cilvēkiem bieži vien liekas, ka tā suns manipulē ar viņiem. Piemēram, ar riešanu tas it kā liek saimniekam atgriezties, bet matraci ir saplosījis, lai atriebtos viņam par aiziešanu. Patiesībā tā nav. Speciālisti uzskata, ka suņi gaudo un rej bailēs no vientulības. Visbiežāk tas notiek, ja kucēns jau agrīnā vecumā nav pieradināts palikt viens. Tādā gadījumā viņš jūtas pamests, noklīdis no bara un dara visu, kas ir viņa spēkos, lai atkal būtu kopā ar baru. Pieauguši suņi vienatnē sāk gaudot, ja guvuši psiholoģisku traumu (piemēram, ir miris vai aizbraucis ģimenes loceklis, kas bieži ar viņu bijis kopā). Suņi skrāpē durvis un grīdu, lai izlauztos no dzīvokļa un atrastu savu baru. Bet bojāt mēbeles un grauzt apavus viņi sāk, lai novirzītu agresiju, kad nogriezti visi bēgšanas ceļi.

Kinologi neiesaka sodīt suni, kurš rējis saimnieka prombūtnē. Tas tikai dubultos bailes no vientulības, un dzīvnieks iekļūs negatīvu emociju burvju lokā. Tāpat nedrīkst ar steigu atgriezties mājās, dzirdot, ka mīlulis sāk riet, jo tādā gadījumā suns sapratīs, ka pār saimnieku var valdīt.

Aiziet no mājas un atgriezties vajag pavisam mierīgi, atvadoties nevajag suni žēlot, bet tiekoties pārlieku emocionāli ar viņu apsveicināties. Var veikt šādu vingrinājumu: vairākas reizes dienā uzvelciet virsdrēbes un paņemiet atslēgas, bet neaizejiet. Tad suns nekritīs panikā, kad jūs pa īstam posīsities uz darbu. Tāpat var vairākas reizes dienā uz īsu brīdi iziet un atgriezties, pirms suns sācis nervozēt. Tā viņš sapratīs, ka jūs vienmēr nākat atpakaļ. Ja problēma ar laiku neizzūd, vērsieties pēc palīdzības pie kinologa.

Policijas viedoklis

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 266 „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” suņa īpašniekam vai turētājam jānodrošina, lai viņa dzīvnieks ne ar smaku, ne riešanu vai gaudošanu netraucētu mājas vai apkārtnes iedzīvotājus.

Atbildība par šo noteikumu prasību pārkāpšnu paredzēta Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tā 106. pantā teikts, ka par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu. Fiziskajām personām naudas sods var būt no septiņiem līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām – no 15 līdz 700 eiro. Turklāt speciālie dienesti sliktam saimniekam dzīvnieku var konfiscēt.

Administratīvo pārkāpumu (par tādu uzskatāma arī suņa saimnieka rīcība, ļaujot sunim riet vai gaudot) protokolu Rīgā var sastādīt pašvaldības policija. Administratīvo pārkāpumu lietas izskata pašvaldības administratīvā komisija vai Valsts pārtikas un veterinārais dienests.

Jums ir, ko teikt? Rakstiet mums uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..