Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Cerība mirst pēdējā

Šogad Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) jau saņēmis vairāk sūdzību par komunālo pakalpojumu un māju apsaimniekošanas kvalitāti nekā visā 2011. gadā. Secinājums: vai nu māju apsaimniekošanas kvalitāte kritusies, vai arī cilvēki vairāk sākuši ticēt PTAC efektivitātei. Nupat kāds pārvaldnieks godīgi atzina: „Jūs te rakstāt, ka iedzīvotājiem nav kur sūdzēties par apsaimniekotājiem, bet tā nav. Pēc pieredzes teikšu, ka iesniegums PTAC ir pats efektīvākais veids, kā panākt savu!”

Devāmies uz Patērētāju tiesību aizsardzības centru, lai noskaidrotu, kā tur palīdz namu pārvalžu un komunālo uzņēmumu klientiem. PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju nodaļas pārstāve Ilze Žunde pastāstīja, ka centrs ik gadus saņem simtiem sūdzību no iedzīvotājiem, kuri nav apmierināti ar savu mājokļu apsaimniekošanu.

Sūdzību skaits par komunālajiem jautājumiem pastāvīgi aug: 2011. gadā PTAC saņēma 54 iesniegumus, 2013. gadā jau 134. Kopš šā gada 1. janvāra jau saņemtas 66 sūdzības par mājokļu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. 76% gadījumu apmeklētājiem ir pieticis ar vienkāršu jurista konsultāciju, bet 6% gadījumu sūdzības nācies pārsūtīt citām kompetentām iestādēm. Vēl 5% gadījumu PTAC speciālisti paši ķērušies pie lietas un panākuši iedzīvotājiem labvēlīgu risinājumu.

– Kopumā komunālo pakalpojumu temats ir sūdzību pirmajā trijniekā, – atzīst Ilze Žunde. – Daudzus dzīvokļu īpašniekus un īrniekus neapmierina mājokļu apsaimniekošana, lielie ūdens zudumi, nepamatota apsaimniekošanas vai īres maksas celšana. Mums ziņo arī par mājām, kurām, sākoties apkures sezonai, nav pieslēgts siltums.

Līga Žukovska, Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta juriskonsulte, pastāstīja, ka šogad PTAC izskata sevišķi daudz sūdzību par ūdens zudumiem. Tas saistīts ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 1013 jauno redakciju. Atgādināsim, ka 2013. gada rudenī spēkā stājās jauna kārtība, kā apmaksājama mājas kopējā un individuālo ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu starpība. Agrāk katrs dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks maksāja korekciju proporcionāli izlietotajiem kubikmetriem, bet tagad ūdens zudumus sadala vienlīdzīgi visiem dzīvokļiem.

Taču pārvaldniekam ir tiesības rēķinu par visiem ūdens zudumiem mājā izrakstīt iekšējās kārtības pārkāpējiem (ja tādi mājā ir). MK noteikumos Nr. 1013 teikts, ka vispirmām kārtām ūdens patēriņa starpību apmaksā iedzīvotāji:

■ kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas;

■ kuru atsevišķajos īpašumos ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti;

■ kuri atkārtoti nav ļāvuši pārvaldniekam veikt savā dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi;

■ kuru dzīvokļa īpašumā esošie ūdens patēriņa skaitītāji ir bojāti, nav noplombēti, plombējums ir bojāts;

■ kuri lieto skaitītājus, kas nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām.

Savukārt, ja visi dzīvokļu īpašnieki ir nodevuši ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus, un ir ūdens patēriņa zudumu, tie tiek attiecīgi sadalīti uz proporcionāli dzīvokļu īpašumu skaitam.

– Dzīvokļu īpašnieki nepievērsa uzmanību normatīvo aktu grozījumiem, bet tas viņus neatbrīvo no pienākuma maksāt, – skaidro PTAC juriskonsulte. – Vienam dzīvokļa īpašniekam namu pārvalde bija izrakstījusi 700 eiro lielu rēķinu par visiem mājas ūdens zudumiem. Ko mēs varējām darīt? Diemžēl tikai paskaidrot apmeklētājam, ka pārvaldnieks ir rīkojies likumīgi.

– Mēs pieņemam sūdzības par visdažādākajiem namu pārvaldnieku pārkāpumiem un sarežģītos gadījumos pieprasām informāciju no pašiem pārvaldniekiem, – turpina Līga Žukovska. – Sūtām vēstules, lūdzam paskaidrojumus, paši skaidrojam namu pārvaldēm normatīvos aktus. Pieņemsim, cilvēks saņēmis dzīvokļa rēķinu, kurā nav skaidri pateikts, par kādiem pakalpojumiem viņam jāmaksā. Pārvaldniekam adresētajā PTAC vēstulē būs norādīts, kādas likuma normas uzņēmums pārkāpis, izrakstot rēķinu, un tiks dots laiks kļūdas labošanai. Parasti šī metode darbojas, apsaimniekošanas uzņēmums ņem vērā mūsu ieteikumus. Manā praksē ne reizi nav gadījies, ka pārvaldnieks pilnībā ignorētu PTAC. Parasti atbildes vēstulēs pārvaldnieki ziņo, ka kļūda labota.

Kas notiek, ja pārvaldnieks ignorē Patērētāju tiesību aizsardzības centra aizrādījumus un ieteikumus? Pēc Ilzes Žundes teiktā, sūdzības sniedzēja nākamais solis ir vēršanās tiesā. Taču dažos gadījumos PTAC tomēr uzņemas lietas kontroli, un tas pārkāpējam parasti beidzas ar lielu naudas sodu.

– Mums ir tiesības izvērtēt namu pārvaldes vai pakalpojumu sniedzēja komercprakses godīgumu un to, cik taisnīgi ir noslēgtie līgumi, – tā Ilze Žunde. – Ko mēs saucam par negodīgu komercpraksi? Jebkuras darbības, kuru rezultātā patērētāji ir apkrāpti. Atsevišķos gadījumos, piemēram, attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas kompānijām, mēs izvērtējam, cik lielā mērā to līgumi (un tātad arī maksa par pakalpojumu) atbilst Atkritumu apsaimniekošanas likumam.

Vai ar PTAC palīdzību iespējams noskaidrot, kur pazudusi iedzīvotāju nauda, vai veikt pārvaldnieka finansiālās darbības pārbaudi?

– Diemžēl ne, – atbild speciālisti. – Ja dzīvokļu īpašniekiem rodas aizdomas par krāpšanu, tad par municipālo namu pārvaldi viņi var sūdzēties pašvaldībā, bet par privātuzņēmuma rīcību – tikai tiesā. Labi, ja pārvaldnieks ir ar mieru sadarboties ar dzīvokļu īpašniekiem un uzrādīt dokumentus, tādā gadījumā iedzīvotāji var pasūtīt neatkarīgu uzņēmuma auditu. Bet, ja pārvaldnieks dokumentus nerāda un revidentus pār slieksni nelaiž, vienīgā iespēja ir vērsties tiesā.

Saņemt juristu konsultāciju un iegūt sīkākas ziņas par kārtību, kādā iesniedzamas sūdzības PTAC, var, zvanot uz centra tālruni 65452554.

Numuru arhīvs: spied un lasi!