„Īres maksu ceļ bez manas piekrišanas!”

„Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, kas nav sadalīta atsevišķos dzīvokļu īpašumos. Tādējādi saskaņā ar dokumentiem man pieder nevis atsevišķs dzīvoklis, bet gan 57/1000 mājas domājamo daļu. Apsaimniekošanas uzņēmums neiepazīstināja mani ar apsaimniekošanas tāmi 2014. gadam, toties sūta rēķinus, saskaņā ar kuriem man par apsaimniekošanu jāmaksā viens eiro par kvadrātmetru. Manuprāt, tādas cenas rada sociālo spriedzi. Es, piemēram, nevaru atļauties tik lielu maksu par dzīvokli.

Pārvaldnieks atsaucas uz kopsapulces lēmumu, bet es sapulcē nepiedalījos, pat neesmu redzējis mājas īpašnieku kopsapulces protokolu. Sakiet, lūdzu, ja māja nav sadalīta atsevišķos dzīvokļu īpašumos, vai kaimiņiem ir tiesības ar vienkāršu balsu vairākumu pieņemt lēmumu par jaunu apsaimniekošanas maksu, vai arī tam nepieciešama 100% īpašnieku piekrišana? Ko darīt cilvēkam, saskaroties ar tādu pārvaldnieku, kā cīnīties?” A. Pavlovskis

Atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departaments:

– Vispirms paraudzīsimies, kādi likumi aizsargā īpašnieku tiesības aprakstītajā situācijā. Tas ir Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, konkrēti, likuma 5. pants. Tajā teikts:

(4) Lēmumus, kas attiecas uz obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanu kopīpašumā esošā dzīvojamā mājā – pārvaldīšanas uzdevuma uzdošanu, tā atsaukšanu, mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu līgumu slēgšanas noteikumiem, kā arī kārtību, kādā nosakāmi un maksājami obligātie izdevumi un atlīdzība par pārvaldīšanu, pieņem, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma noteikumus par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu, un tie ir saistoši ikvienam dzīvojamās mājas kopīpašniekam.

(5) Ja kopīpašnieki atbilstoši Civillikuma 1070. panta pirmās daļas noteikumiem vienojušies par dzīvojamās mājas dalītas lietošanas kārtību un par to izdarīta atzīme zemesgrāmatā, šā panta ceturtās daļas noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar kopīpašnieku noteikto dzīvojamās mājas dalītas lietošanas kārtību.

Tātad, ko mēs redzam? Ja īpašnieki nav noslēguši līgumu par dzīvojamās mājas dalītu lietošanu, visi lēmumi saistībā ar pārvaldīšanu viņiem jāpieņem Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā. Un šajā likumā (16. panta trešā daļa) teikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja „par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.

Mājās, kuras nav sadalītas atsevišķos dzīvokļu īpašumos, līdzīpašnieki nevar pārstāvēt atsevišķus dzīvokļu īpašumus. Taču, pēc Mājokļu un vides departamenta juristu domām, šai gadījumā pēc analoģijas jāpiemēro Dzīvokļa īpašuma likuma normas, tas ir, balsojot par pārvaldīšanas jautājumiem, balsis jāskaita atbilstoši dzīvokļiem (jo katrs īpašnieks ir konkrēta dzīvokļa lietotājs). Lēmums skaitās pieņemts un obligāti pildāms, ja par to balsojuši īpašnieki, kuru lietošanā ir vairāk nekā puse attiecīgās mājas dzīvokļu.

Iesakām lasītājam vērsties pie pieredzējušajiem Mājokļu un vides departamenta konsultantiem, kuri pieņem departamenta telpās Brīvības ielā 49/53, 5. stāvā. Viņi palīdzēs izvērtēt situāciju un atrast risinājumu.