Kā var iegādāties kopīpašuma telpas?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 19 Marts 2020
![Unsplash.com](/images/stories/143_mika-baumeister-rV9m9-a5_mE-unsplash.jpg)
„Dzīvokļu īpašumos sadalītā mājā kopīpašumā ir pagraba un bēniņu telpas,” stāsta Maija. „Kā es varu iegādāties kopīpašuma telpas? Kādi dokumenti ir jāsagatavo, pirms dodos pie notāra? Kopīpašnieku lēmums par pārdošanu konkrētai personai, pilnvarojums uz vienu personu dokumentu parakstīšanai pie notāra, pirkuma līgums ar atzīmētu zonu kadastrālās uzmērīšanas lietā – stāva plānā?”
Atbild Iveta Ciganova, Valsts zemes dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja:
„Tieciet galā ar netaisnīgajiem rēķiniem par ūdens patēriņu!”
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 19 Marts 2020
Vai pašvaldībai ir pa spēkam tikt galā ar ūdens zudumiem daudzdzīvokļu mājā, nesagaidot valdības lēmumu?
Kopš 2019. gada beigām spēkā ir jaunā MK noteikumu Nr. 1013 redakcija, kurā noteikta kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Diemžēl normatīvs nav atrisinājis ūdens zudumu problēmu. Vai to spēs paveikt pašvaldības noteikumi?
Redakcijā ar stāstu par ik mēnesi piedzīvoto netaisnību vērsās Andris. Cilvēks nesen zaudējis sievu, tādēļ komunālo maksājumu slogs ir izaicinājums. „Vientuļam pensionāram nav viegli samaksāt komunālos maksājumus, tādēļ cenšos taupīt katru lieku ūdens krūzīti. Vai man daudz vajag? Mēnesī notērēju 1–2 kubikmetrus aukstā un vēl 1 kubikmetru karstā ūdens. Pārvaldnieks vēl katru mēnesi rēķinā ieliek 2–3 kubikmetrus ūdens starpības. Kā gan pārvaldnieks nesaprot, ka kopējais mājas ūdens zudums vientuļiem pensionāriem nav samērīgs?”
Ūdens zudumi: Ziniet savas tiesības!
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 19 Marts 2020
Svarīgākais par ūdens zudumu izskaušanu Ministru kabineta noteikumos Nr. 1013 Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
30.p. Ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas ir lielāka par 20%, pārvaldniekam ir pienākums divu mēnešu laikā noskaidrot ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus, rakstiski informēt dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamajiem pasākumiem ūdens patēriņa starpības samazināšanai un kopā ar dzīvokļu īpašniekiem izvērtēt iespēju tos īstenot. Ja pārvaldnieks šajā punktā noteiktos pienākumus nevar veikt divu mēnešu laikā, par to rakstiski informē dzīvokļu īpašniekus, norādot plānoto termiņu.
Grāmatvežus gaida izmaiņas!
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 19 Marts 2020
Iespējams, ka drīzumā dzīvokļu īpašnieku biedrībām un nelielām apsaimniekošanas firmām grāmatvedības pakalpojumu izmaksas pieaugs. Būs arī jāuzmanās, izvēloties grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējus
Ministru kabineta (MK) sēdē ir izskatīti grozījumi likumā Par grāmatvedību. Grozījumu mērķis – ārpakalpojumu grāmatvedības nozares sakārtošana un ēnu ekonomikas mazināšana. Patlaban plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Likuma prasības var ietekmēt tās nelielās biedrības, kuras pašas apsaimnieko savu māju un nevar atļauties grāmatveža štata vietu.
Šāda situācija ir labi pazīstama – dzīvokļu īpašnieki ar savstarpēji noslēgtu pilnvarojuma līgumu mājas pārvaldīšanu uztic biedrībai vai privātpersonai, bet nevēlas algot grāmatvedi. Ja godīgi, darba viņam arī tiešām nav daudz.
Glābt mājas nekad nav par vēlu!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 19 Marts 2020
Valsts kontroles eksperts: daudzdzīvokļu mājas Latvijā nenoliedzami ir sliktā stāvoklī, bet masveida sabrukšana vēl nav paredzama
Avīzē jau rakstījām, ka šajā ziemā Valsts kontrole publicēja šokējošus pārbaudes rezultātus. Tika apsekota dažādu pašvaldību valdījumā esošu daudzdzīvokļu māju atbilstība drošības prasībām. Izrādījās, ka no 119 apsekotajām ēkām 60% būvēs ir nopietns ugunsgrēku izcelšanās risks, bet vēl 60% māju konstatēti bojājumi, kas klasificējami kā ļoti nopietni.
Ņemot vērā, ka sērijveida projektiem ekspluatācijas laiks tuvojas beigām, rodas pamatoti jautājumi – cik ilgi mājas vēl noturēsies, kā dzīvokļu īpašniekiem pārliecināties, ka avārijas stāvoklī esošā māja tuvākajā laikā nesabruks? Šos un vēl citus jautājumus uzdevām speciālistam – Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docentam, būvekspertam Aigaram Ūdrim, kurš Valsts kontroles uzdevumā veica būvju apsekošanu uz vietas.
Kādu palīdzību gaidīt no Veselības inspekcijas?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 19 Marts 2020
![Pixabay.com](/images/stories/143_rat.jpeg)
Mājā izplatās nelāga smaka, lifts rada lielu troksni, skraida peles un tarakāni
Kā rīkoties? Atbildes uz redakcijā saņemtajiem lasītāju jautājumiem lūdzām sniegt Sabiedrības veselības uzraudzības un kontroles departamenta vadītājai Solvitai Muceniecei.
Vējš nolauž koku: kurš atbildēs?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 19 Marts 2020
![Pixabay.com](/images/stories/foliage-3789017_1280_pixabaycom.jpg)
Stiprais vējš, kas valstī plosījās marta vidū, nolauza ne mazums koku zaru, lūza arī koki. Par daļēji nolūzušiem kokiem, zvanot pa tālruni 112, jāziņo ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Speciālā dienesta darbinieki ieradīsies un izdarīs visu, lai aizlūzušie koki vairs neradītu apdraudējumu cilvēku drošībai un veselībai. Situācijas var būt dažādas, tādēļ apskatīsim, kā jārīkojas rīdziniekiem atšķirīgās situācijās.
Ja koks vai tā zari ir nolūzuši un nokrituši zaļajā zonā vai mācību iestādes teritorijā, tas nekavējoties jādara zināms Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldei pa tālruni 67012969 vai 67105427.