Kuros Rīgas rajonos tiks ierīkota kanalizācija?

Rīgas ūdens: izsūknējamās bedres drīz kļūs par greznību, pieslēgums pilsētas tīkliem būs daudz lētāks risinājums

Līdz 2023. gadam Rīgā turpināsies centralizēta ūdensvada un kanalizācijas sistēmu attīstīšana. Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti uzņēmumam Rīgas ūdens devuši atļauju tērēt aptuveni 10 000 000 eiro jaunu tīklu ierīkošanai trīs pilsētas rajonos – Imantā, Teikā un Ziepniekkalnā.

Seši posmi

Galvaspilsētas ūdensapgādes uzņēmums jau daudzus gadus strādā pie savu tīklu modernizācijas. 2015. gada beigās tika pabeigti četri darbu etapi.

Pirmajā un otrajā etapā līdz 2006. gadam uzņēmums rekonstruēja ūdens attīrīšanas iekārtu staciju „Daugava”.

Trešajā etapā līdz 2009. gadam Rīgas ūdens nomainīja maģistrālā ūdensvada posmus un uzbūvēja jaunus ūdensvada tīklus Dārzciemā un Šampēterī.

Ceturtā etapa darbi ilga līdz 2015. gadam: jaunus maģistrālos ūdensvadus un kanalizāciju saņēma Mārupes, Katlakalna un Bolderājas iedzīvotāji, bet Baltezerā tika uzbūvēta dzeramā ūdens gatavošanas stacija.

Patlaban Rīgas ūdens strādā pie piektā tīklu attīstīšanas etapa, sestais posms tiek gatavots. Kuri Rīgas iedzīvotāji gūs labumu?

Ja rajonā ir pārāk maz iedzīvotāju

Rīgas ūdens valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa stāsta par uzņēmuma plāniem.

– Eiropas Savienības plānošanas perioda no 2014. līdz 2020. gadam ietvaros uzņēmumam Rīgas ūdens ir jāpaveic divi vērienīgi projekti: Rīgas ūdenssaimniecības attīstības piektais un sestais posms. Visiem būvdarbiem jābūt pabeigtiem 2023. gada 31. decembrī.

– Kā Rīgas ūdens plāno attīstīt centralizēto ūdensvadu sistēmu?

– Vairākiem rajoniem, kas ietilpst Rīgas ūdenssaimniecības aglomerācijā, tiks nodrošināti jauni pieslēgumi. 

– Ko nozīmē – ūdenssaimniecības aglomerācija?

– Eiropas Savienības dokumentos noteikts, ka tā ir zona, kurā ir pietiekama iedzīvotāju vai uzņēmumu koncentrācija, lai centralizēta ūdensvada un kanalizācijas tīkla izbūve ekonomiski attaisnotos.

– Vai tas nozīmē, ka atsevišķos Rīgas rajonos, kuros ir maz iedzīvotāju, ūdensvada izbūve nav attaisnojama?

– Mūsu aglomerācijā patiešām neietilpst visa Rīga, bet tikai tā teritorija, kurā centralizētā ūdensvada un kanalizācijas būvniecība ir ekonomiski pamatota. Patlaban aglomerācijas robežas ir apstiprinātas ar Rīgas domes 2017. gada lēmumu.

– Kādi rajoni uzskatāmi par nepietiekami apdzīvotiem, lai tur būvētu jaunus tīklus?

– Mūsu aglomerācijā neietilpst Dārziņi, Suži, Trīsciems, Mangaļsala, Kundziņsala, Voleri, Kleisti, Buļļi, Mūkupurvs un lielākā daļa Bukultu, Spilves un Rumbulas teritorijas. Šajos rajonos tik tiešām trūkst iedzīvotāju un uzņēmumu, lai centralizētā ūdensvada un kanalizācijas tīkla būvniecība ekonomiski attaisnotos, tādēļ uz šiem rajoniem galvaspilsētas ūdenssaimniecības sestā attīstības etapa plāni neattiecas.

Kanalizācijas pieejamība – gandrīz 100%

– Kuri Rīgas iedzīvotāji gūs labumu no uzņēmuma attīstības plāna?

– Vispirms teikšu, ka Rīgas ūdens jau kopš 2016. gada realizē piekto centralizētā ūdensvada un kanalizācijas attīstības etapu. Patlaban notiek intensīvs darbs, un tā rezultātā centralizētajai kanalizācijai varēs pievienoties atsevišķas Berģu, Imantas un Beberbeķu teritorijas. Pilsētas kanalizācijas tīkla pieejamība šajos rajonos palielināsies līdz 97,86%.

– Cik rīdzinieku varēs pieslēgties centralizētajai kanalizācijai pēc Rīgas ūdens attīstības plāna piektā etapa pabeigšanas?

– Mēs plānojam, ka līdz 2023. gada 31. decembrim pilsētas kanalizācijas tīklam varēs pieslēgties gandrīz 3000 Rīgas iedzīvotāju. Lai to nodrošinātu, tiks izbūvēti 710 pievadi maģistrālajam vadam.

– Vai piektā etapa darbi jau ir pabeigti?

– Nē, būvdarbi tikai sākas. Kopējā darbu vērtība piektā attīstības etapa ietvaros ir 26 miljoni eiro, no kuriem gandrīz 9,9 miljoni ir ES fondu līdzfinansējums.

Kādēļ tāda steiga?

– Tātad jūs vienlaikus strādāsiet pie piektā un sestā attīstības etapa? Kāpēc tāda steiga?

– Lieta tāda, ka citu pilsētu ūdensapgādes uzņēmumi nav spējuši apgūt tiem pieejamos ES līdzekļus. Kad mēs par to uzzinājām, vērsāmies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ar lūgumu šo naudu pārdalīt un piešķirt Rīgai papildu finansējumu.

– Ministrija piekrita atdot jums līdzekļus, kas palikuši no citu pilsētu neizpildītajiem plāniem?

– Jā, 2020. gada maijā tika pieņemti nepieciešamie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, un mēs saņēmām papildu ES līdzfinansējumu 1,6 miljonu eiro apmērā. Šī nauda mums ir jāapgūst sestajā attīstības posmā.

– Kā to tērēsiet?

– Sestā ūdenssaimniecības attīstības etapa ietvaros līdz 2023. gada beigām plānots izbūvēt kanalizācijas tīklu privātajam sektoram Imantā, Teikā un Ziepniekkalnā. Tā rezultātā pieslēgšanās iespēja centralizētajai kanalizācijas sistēmai būs nodrošināta 98% šo rajonu iedzīvotājiem.

Un kas ar ūdensvadu?

– Jūs visu laiku stāstāt, ka Rīgas ūdens nodrošinās rīdziniekiem centralizēto kanalizācijas tīklu. Kā ir ar centralizētā ūdensvada būvniecību?

– Taisnība, mikrorajonos vienlaikus būvēt kanalizācijas un ūdensvada maģistrālo vadu ir finansiāli izdevīgāk,  taču jāņem vērā svarīga nianse: ES fondu līdzfinansējums attiecināms tikai uz darbiem, kas nodrošina centralizētās kanalizācijas tīkla pieejamību iedzīvotājiem. Lielākajā daļā gadījumu mēs būvējam arī jaunu ūdensvadu, bet šos darbus Rīgas ūdens apmaksā no saviem līdzekļiem.

– Kāpēc, saņemot papildus 1,6 miljonus eiro, Rīgas ūdens izvēlējās ierīkot tīklus tieši Imantā, Ziepniekkalnā un Teikā?

– Mēs izvēlējāmies rajonus, kuros visus sagatavošanas darbus un būvdarbus fiziski iespējams paveikt līdz 2023. gada beigām. Lai to izdarītu, mums nācās izvēlēties teritorijas, kurās vēsturiski ir ierīkoti centralizētie tīkli, bet tomēr ir palikuši atsevišķi posmi, kuros nav kanalizācijas un ūdensvada. Kopumā sestajā posmā mēs plānojam veikt darbus gandrīz 5 miljonu eiro vērtībā. Kā redzat, lielāko daļu projekta izmaksu atkal finansēs Rīgas ūdens no saviem līdzekļiem. Kopumā sestajā etapā iespēja pieslēgties centralizētajai kanalizācijas sistēmai būs nodrošināta aptuveni 900 galvaspilsētas iedzīvotājiem (300 – 2022. gadā, vēl 600 – 2023. gadā).

Kurš maksās par pieslēgumu?

– Ļoti labi, ka Rīgas ūdens būvē jaunus tīklus, bet par pieslēgšanos šiem tīkliem jāmaksā pašiem iedzīvotājiem. Vai viņi izmanto jaunās iespējas?

– Patlaban pie kanalizācijas var pieslēgties 97,42% Rīgas aglomerācijas iedzīvotāju, bet faktiski šo iespēju izmanto tikai 95,35%. Kā piemēru varu minēt Rīgas ūdenssaimniecības attīstības ceturto etapu, kas tika realizēts laikposmā no 2007. līdz 2015. gadam. Centralizēto tīklu izbūve Mār­upē un Katlakalnā jau sen ir pabeigta, patlaban mājsaimēm būtu intensīvi jāpieslēdzas centralizētajai kanalizācijai, taču tīkliem pievienojušies tikai 47% no potenciālajiem jaunajiem lietotājiem.

– Ko jūs darāt, lai iedzīvotājiem būtu vieglāk pieslēgties jaunajiem tīkliem?

– Pilsētas pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu līdzfinansēt pievadu izbūvi no maģistrālā vada līdz konkrētajam lietotājam. Iedzīvotāji no pašvaldības var saņemt 1700 eiro, ja viņi pieslēdzas gan centrālajai kanalizācijai, gan ūdensvadam. Savukārt 1200 eiro saņem tās mājsaimes, kuras pieslēdzas tikai centralizētajai kanalizācijai.

– Vai iedzīvotāji labprāt pretendē uz šo naudu?

– Mums bija ļoti intensīvs pievadu izbūvēšanas plāns 2020. gadam, bet savas korekcijas tajā veica pandēmija. Pašlaik iedzīvotāji nav gatavi ieguldīt naudu pieslēgumu būvdarbos. Labā ziņa ir tāda, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir ierosinājusi līdz 2022. gada 15. martam pagarināt iedzīvotājiem iespēju izbūvēt pieslēgumus centrālajiem tīkliem. Mums ir vēl pusotrs gads, lai faktiski nodrošinātu iedzīvotāju pieslēgšanos centralizētajiem tīkliem.

– Ko darīsiet, ja iedzīvotāji nevēlēsies tērēt naudu pieslēgumam jauniem tīkliem Imantā un Teikā?

– Ir viens iemesls, kāpēc iedzīvotāji nevēlas tērēt līdzekļus pieslēgumam centrālajiem tīkliem: šādām mājām vēsturiski ir lokāla kanalizācijas sistēma, bet šī vietējā kanalizācija, visticamāk, jau sen vairs neatbilst likuma prasībām. Rīgā ir pieņemti noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apkalpošanu. Iedzīvotājiem jāsaprot, ka viņiem jebkurā gadījumā nāksies tērēt naudu savas vietējās kanalizācijas sakārtošanai un pēc tam arī apmaksāt asenizācijas pakalpojumus atbilstoši jaunajiem noteikumiem. Dzīve piespiedīs saprast, ka pievienošanās centralizētajiem tīkliem ir ekonomiski izdevīga. Tāpat mēs rosināsim Rīgas pašvaldību palielināt līdzfinansējumu apmēru šādu māju ūdens un kanalizācijas sistēmu sakārtošanai.