Iedzīvotāji nemaksā nodevu par suņiem
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 18 Aprīlis 2012
Rīgas domes Mājokļu un vides departaments konstatējis, ka pēdējos gados iedzīvotāji arvien retāk maksā suņu turēšanas nodevu. Tostarp četrkājaino draugu skaits galvaspilsētā samazinājies pavisam nedaudz.
1996. gadā suņu turēšanas nodeva Rīgas budžetu papildināja par 80 150 latiem. Tas bija rekorda ieņēmums, kam nav bijis lemts atkārtoties. 2002. gadā, piemēram, tika samaksāti 60560 latu, bet visnotaļ sekmīgajā 2004. gadā – tikai 52000 latu.
Jo labāk cilvēki dzīvoja pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, jo mazāk naudas viņi maksāja par saviem mājdzīvniekiem. Bet īsts ieņēmumu kritums tika piedzīvots, sākoties krīzei. 2010. un 2011. gadā nodeva par suņiem budžetu papildināja tikai par 16 tūkstošiem latu.
Rīgā par šķūnīšiem naudu neprasa. Pagaidām
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 18 Aprīlis 2012
Rīgas dome ir izstrādājusi un tuvākajā laikā pieņems noteikumus „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā 2012. gadā”, kuri paredz zemes nodokļa pieauguma ierobežojumu 25 procentu apmērā. Rīga sola neaplikt ar nodokli dzīvojamo māju palīgtelpas, izņemot garāžas.
Ar nodokli paredzēts aplikt inženierbūves – laukumus, kas tiek izmantoti kā transportlīdzekļu maksas stāvlaukumi. Vidi degradējošas, sagruvušas vai cilvēku drošību apdraudošas būves plānots aplikt ar paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības.
Jums pieder kapitāla siltumnīca? Būs jāmaksā!
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 18 Aprīlis 2012
No šā gada 1. janvāra iedzīvotājiem visā Latvijā jāsāk maksāt nekustamā īpašuma nodoklis par šķūnīšiem un citām saimniecības ēkām, kuru platība pārsniedz 25 kvadrātmetrus. Nodokļa likme – no 0,2% līdz 0,6% no objekta kadastrālās vērtības.
Taču likums nosaka, ka pašvaldībām pašām ir tiesības lemt, vai saimniecības ēkas aplikt vai neaplikt ar nodokli. Turklāt pašvaldībām nāksies lēmumu pieņemt ļoti ātri, vēlākais līdz februārim, kad iedzīvotājiem tiek sūtīti nekustamā īpašuma nodokļa rēķini.
Pārvaldnieks tīklā:mazāk raižu, vairāk informācijas
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 18 Aprīlis 2012
Alvis STRAŽINSKIS,
JNĪP IT un analīzes nodaļas vadītājs
Ir pagājis vairāk nekā gads kopš jūs uzrunājām ar avīzes starpniecību. Iepriekš stāstījām par paveikto un iezīmējām nākotnes mērķus. Daudz no toreiz solītā jau ir kļuvis par mūsu ikdienu, daudz darba vēl priekšā.
Jāatgādina, ka 2010. gadā pieņēmām lēmumu par mājas lapas funkcionalitātes būtisku palielināšanu un aizsākām jaunu posmu pārvaldnieka un klientu sadarbībā. Galvenais uzsvars tika likts uz dzīvokļu īpašnieku saziņas un datu apmaiņas informatīvo sistēmu, kas ir mūsu galvenā prioritāte arī šodien. To, ka vairāk nekā gadu esam gājuši pareizā virzienā, apstiprina arī citu, pat lielāku apsaimniekošanas uzņēmumu interese par mūsu pieredzi un līdzīgu sistēmu ieviešanu arī viņu saziņā ar saviem klientiem. Tomēr tas nav būtiskākais. Būtiskāka ir mūsu pašu Jelgavas plašsaziņas līdzekļu attieksme pret to, ko darām, un bieži vien neadekvātais un provocējošais ziņu pasniegšanas veids. Turpinot izteikt savu viedokli, gribētu aicināt plašsaziņas līdzekļus runāt arī par pozitīvo, jo mūsu darbā to noteikti var atrast.
Kopīgi strādājot, mēs pilnveidosim sadarbību!
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 18 Aprīlis 2012
SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) organizē dzīvojamo māju pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu pārslēgšanu. No aptuveni 250 dzīvojamām mājām, kam ar JNĪP ir vecā parauga līgumi, 50 mājas jau ir parakstījušas jauno līgumu. Darbs pie jaunajiem līgumiem aktīvi turpinās, stāsta uzņēmuma juridiskās daļas vadītāja Jana Antsone.
Jana Antsone skaidro:
– Jaunajiem līgumiem jāatbilst Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam. Pārvaldīšanas līgumi, kas ir spēkā šā likuma spēkā stāšanās dienā, bet neatbilst tā noteikumiem, jāsaskaņo ar šā likuma noteikumiem. Līgumi ir papildināti un saskaņoti, un tajos precīzi noteiktas dzīvokļu īpašnieku tiesības un pienākumi un pārvaldnieka tiesības un pienākumi. Kā arī līgumā ir ietvertas sadaļas, kas nosaka dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās personas tiesības, pienākumus un atbildību, atrunāti noteikumi, kā notiek informācijas apmaiņa starp dzīvokļu īpašniekiem un pārvaldnieku un citi svarīgi punkti, kas veicinās sekmīgu sadarbību starp dzīvokļu īpašniekiem un dzīvojamās mājas pārvaldnieku.
Kas pārbaudīs skaitītāju?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 18 Aprīlis 2012
„Labdien! Aizvadītā gada septembrī, nolasot dzīvokļa elektroenerģijas skaitītāja rādījumu, konstatējām, ka tas ir nesamērīgi liels – aptuveni 185 kilovatstundas mēnesī. Decembrī mēraparāts jau uzrādīja 228 kilovatstundas.
Pēdējā laikā neesam iegādājušies jaunu sadzīves tehniku, kas varētu patērēt tik daudz elektroenerģijas. Kaimiņu skaitītājs no mūsējā atpaliek tikai par piecām kilovatstundām.
Kur es varētu vērsties ar lūgumu veikt elektroenerģijas patēriņa pārbaudi? Savā divistabu dzīvoklī dzīvojam jau sesto gadu. Līdz pērnajam septembrim elektroenerģijas vidējais patēriņš mums nepārsniedza 120 kilovatstundu mēnesī pat tad, kad dzīvoklī veicām remonta darbus. Ar cieņu, Iluta Skaldere-Repse”
Atbild Latvenergo komunikācijas nodaļas pārstāve Ivita Bidere:
Lai nebūtu jāsēž tumsā
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 18 Aprīlis 2012
Daudzdzīvokļu mājās visā Latvijā pienāk brīdis, kad nepieciešams veikt kopējo elektroietaišu remontu un atjaunošanu, jo to normatīvais kalpošanas laiks – 30 gadu – tuvojas beigām.
Kas ir mājas kopējās elektroietaises? Tās ir elektrības komunikācijas, kas nodrošina gaismu kāpņu telpās, pagrabos un bēniņos, darbina liftus. Ikvienā mājā ir simtiem metru elektrības vadu un desmitiem elektrosadales skapju, kas jāuzrauga mājas pārvaldniekam. Dzīvokļu īpašnieki zina, ka elektroietaises mājoklī ir jāuztur kārtībā, jo pretējā gadījumā var izcelties ugunsgrēks vai cilvēks var saņemt strāvas triecienu, un tad atkarībā no strāvas stipruma, iedarbības ilguma un citiem faktoriem var rasties nepatīkamas izjūtas, apdegumi, samaņas zudums, krampji vai pat iestāties nāve.