Jauna dzīve vecā mājā

Rīgā pabeigti siltināšanas darbi vienā no mājām, kas piedalījās konkursā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējuma piesaisti daudzdzīvokļu māju renovācijai. Dienas varonis – parasts piecstāvu nams Dzelzavas ielā 84.

Divi zaķi uzreiz

Renovācijas darbi mājā sākās septembra pirmajās dienās un jau 20. novembrī bija pabeigti. Šajā laikā celtnieki nosiltināja ēkas ārsienas, pagrabu, koplietošanas vietas – kāpņu telpās ielikti jaunas durvis un logi.

70. gadu vidū būvētā 464. sērijas dzīvojamā māja tagad patīkami atšķiras no drūmi pelēkajām kaimiņienēm. Ēka, kurā ir 45 dzīvokļi, it kā kļuvusi daudz jaunāka. Runādams mājas nodošanas svinīgajā ceremonijā, ekonomikas ministrs Artis Kampars atzina, ka mājas iemītnieki, izšķirdamies par renovāciju, ar vienu šāvienu nošāvuši divus zaķus – dzīvos glītā mājā un par apkuri saņems daudz saudzīgākus rēķinus nekā agrāk.

Pēdējais jau ir apstiprinājies. Pirms renovācijas siltumenerģijas patēriņš mājā bija 173,79 kW/m², pēc darbu pabeigšanas tam vajadzēja samazināties par 28,67%, bet aprēķini liecina, ka jau oktobrī māja patērēja par 33% mazāk siltuma nekā agrāk, un tas, kā norādīja kooperatīva Bāka-2 valdes priekšsēdētājs Sergejs Sidorko, jau nodrošina iedzīvotājiem 22 santīmu ietaupījumu par kvadrātmetru mēnesī.

Protams, mājas renovācijai dzīvokļu saimniekiem nācās ņemt kredītu. Naudu kooperatīvam uz pieciem gadiem aizdeva Swedbank. (Tie dzīvokļu īpašnieki, kas vēlējās, savu kredīta daļu varēja samaksāt uzreiz.)

– Par ilgtermiņa kredītu nebija runa, – precizē Sergejs Sidorko. – Mēs uzskatām, ka nav ko apgrūtināt cilvēkus ar lieliem un ilgstošiem tēriņiem. Bet papildu 30 santīmu par kvadrātmetru cilvēki var izvilkt. Lai atmaksātu kredītu, mājas iemītnieki piecus gadus papildus maksās 27 santīmus par kvadrātmetru.

Viss sākas ar savstarpēju vienošanos

– Manuprāt, tas nav dārgi, – atzīst mājas iemītniece Leontīne Lukjaņeca. – Darbu kopējā vērtība, rēķinot uz manu 28 kvadrātmetru dzīvokli, bija 350 latu. Ja es uzņemtos kredītsaistības, mans rēķins pieaugtu par septiņiem latiem mēnesī un piecos gados man vajadzētu samaksāt aptuveni 450 latu. Bet pirmo summu varēju samaksāt uzreiz, tā izvairoties no simt latu pielikuma bankas procentiem.

Visi ar mājas siltināšanu saistītie jautājumi tika risināti, dzīvokļu īpašniekiem savstarpēji vienojoties. Lai gan cilvēki šobrīd nav īpaši pretimnākoši, mājas siltināšanas procesa turpināšanai vajadzīgos 51% balsu izdevās savākt. Cilvēki saprata, ka viņiem pašiem nāksies apmaksāt tikai pusi darbu vērtības.

– Dzīvoju pirmajā stāvā un sākumā domāju, ka renovācija man nedos nekādu labumu, bet tagad esmu patīkami pārsteigta, – piebilst L. Lukjaņeca. – Tā kā tika nosiltināts mājas pagrabs un cokols, arī manā dzīvoklī ir ļoti silti. Bez tam vēl ieliktas jaunas ārdurvis un kāpņu telpā nomainīti logi, tāpēc arī tur vairs neiekļūst aukstums, no kā vispirmām kārtām parasti cieš pirmā stāva iemītnieki. Tagad man virtuvē siltuma regulators uzstādīts uz minimumu, bet istabā (man ir vienistabas dzīvoklis) – uz pusi.

Ar kaimiņieni vienisprātis ir Lelde Kļaviņa.

– Uz mūsu radiatoriem uzstādītos siltuma regulatorus patiešām var iestadīt uz pašu minimumu, jo, pateicoties ārējai siltināšanai, temperatūra dzīvoklī tāpat turas 20–22 grādu līmenī, turklāt bez pārmaksāšanas, – viņa saka. – Bet mums pretējā nesiltinātajā mājā iedzīvotāju izdevumi par siltumu ir vienkārši briesmīgi – 1,20 latu par kvadrātmetru.

– Diemžēl tādu siltinātu māju Rīgā pagaidām ir ļoti maz, – situāciju komentē galvaspilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs. – Šai gadījumā ir svarīgi, ka iemītnieki paši nolēma ņemt kredītu, piedalīties konkursā par ERAF līdzfinansējumu un novest renovāciju līdz galam.

Turpinājums sekos

Galvaspilsētas kooperatīvā Bāka-2 teju beigs renovēt vēl vienu piecstāvu namu. Abām mājām kooperatīvs piesaistīja ERAF līdzekļus – vairāk nekā 74 tūkstošus latu. Bet tā ir tikai neliela daļa no tiem 14,3 miljoniem latu, ko Eiropa piešķīrusi mums mājokļu siltināšanai.

Vairākās atlases kārtās Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra (BEMA) no 110 iesniegtajiem pieteikumiem apstiprināja 62 daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektus. Ar 18 māju pārstāvjiem jau noslēgti līgumi. Bet tas vēl nav viss, turpmāk jāapgūst daudz lielāka summa.

– Ministru kabinets jau pieņēmis lēmumu par papildu finansējuma piešķiršanu, – pastāstīja BEMA vadītājs Valdis Blome. – Tiesa, tas vēl nav apstiprināts, bet zinot, cik lielu uzmanību šai problēmai pievērš ekonomikas ministrs, jautājumu var uzskatīt par atrisinātu.

– Tātad, tiklīdz būs iztērēti tie 14,3 miljoni latu, varam cerēt, ka Eiropa mums iedos vēl 30?

– Esmu pārliecināts, ka tā būs, – apstiprināja Valdis Blome.