Kas apmaksās jūsu rēķinus?
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts Ceturtdiena, 20 Oktobris 2022 10:13
No 1. oktobra iedzīvotājiem paplašinātas iespējas saņemt pabalstu mājokļa izdevumu segšanai
Ņemot vērā komunālo izdevumu straujo pieaugumu, Ministru kabinets pieņēma svarīgus normatīvo aktu grozījumus, paplašinot mājokļa pabalsta pieejamību. No 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kas ir deklarēts, ir tiesības pretendēt uz mājokļa pabalstu īres, apsaimniekošanas un citu komunālo maksājumu segšanai, ja pēc šiem izdevumiem paliek mazāk nekā 327 eiro pirmajai personai mājsaimniecībā un 228 eiro – katrai nākamajai personai.
Mājokļa pabalstu izmaksā pašvaldības Sociālais dienests. Pabalsta piešķiršanai tiek vērtēti ģimenes izdevumi, uzkrājumi un piederošie īpašumi, savukārt izmaksājamā pabalsta aprēķinā tiek ņemti vērā normatīvi dažādiem komunālajiem maksājumiem.
Tas nozīmē, ka ne vienmēr mājokļa pabalsts sedz pilnu summu par mājokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem un daļa maksājuma mājsaimniecībai vajadzēs segt pašai.
Kādas mājsaimniecības var pretendēt uz mājokļa pabalstu Rīgā?
■ Mājsaimniecības locekļi deklarējušies Rīgā un dzīvo deklarētajā adresē.
■ Mājsaimniecības uzkrājumi nepārsniedz 272 eiro.
■ Pieder ne vairāk kā viena automašīna (ja ģimenē ir bērni, tad ne vairāk kā divi transportlīdzekļi ar motoru).
■ Pieder ne vairāk kā pieci hektāri zemes un neliels skaits saimniecības ēku.
■ Pēc rēķinu nomaksas paliek mazāk nekā 327 eiro pirmajai personai mājsaimniecībā un 228 eiro – katrai nākamajai
personai.
■ Ja nepārkāpj citus likumā noteiktos ierobežojumus.
Kādus izdevumus ņem vērā, aprēķinot mājokļa pabalstu?
Atbilstoši Rīgas domes noteikumos paredzētajam ņem vērā šādus izdevumus (kas nepārsniedz normatīvos noteiktos) par:
■ īri;
■ apsaimniekošanu;
■ apkuri;
■ auksto un karsto ūdeni;
■ elektroenerģiju;
■ dabasgāzi;
■ kanalizāciju vai asenizāciju;
■ sadzīves atkritumiem;
■ telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu;
■ par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.
Normatīvi noteikti Rīgas domes saistošajos noteikumos Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā. Piemēram, uz vienu personu karstā ūdens patēriņš paredzēts līdz trim kubikmetriem ūdens mēnesī un, ja patēriņš būs lielāks, to neieskaitīs attaisnotajos izdevumos.
Kāds ir mājokļa pabalsta apmērs?
Mājokļa pabalstu aprēķina, piemērojot valstī noteikto garantētā minimālā ienākuma (GMI) apmēru. Pēc mājokļa izdevumu apmaksas mājsaimniecības rīcībā ir jāpaliek valstī noteiktajam GMI, kura apmērs no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam ir 327 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 228 eiro – par katru nākamo personu mājsaimniecībā.
Piemērs.
Vientuļam pensionāram, kam pensija ir 400 eiro, komunālo maksājumu summa ir 200 eiro, no kuriem normatīviem atbilst 160 eiro.
Mājokļa pabalsts būs 327 + 160 – 400 = 87 eiro.
Piemērs.
Ģimenē ir divi pieaugušie un divi bērni, kopējie ienākumi – 1300 eiro, komunālie maksājumi – 500 eiro, no kuriem normatīviem atbilst 450 eiro.
Mājokļa pabalsts būs 327 + 3*228 + 450 – 1300 = 161 eiro.
Piemērs.
Vientuļam ierēdnim alga ir 800 eiro, komunālie maksājumi – 300 eiro, kas nepārsniedz normatīvos noteikto.
Mājokļa pabalsts būs 327 + 300 – 800 = –173 eiro. Tas nozīmē, ka pēc mājokļa izdevumu samaksas paliek ienākumi, kas lielāki par GMI slieksni, un pabalsts nepienākas.
Tām mājsaimniecībām, kurām mājokļa pabalsts piešķirts pirms 1. oktobra un ir spēkā iztikas līdzekļu deklarācija, mājokļa pabalsta aprēķinā jaunais GMI slieksnis tiks piemērots automātiski, bez jauna iesnieguma iesniegšanas.
Kā pieteikties mājokļa pabalstam?
Lai piešķirtu pabalstu, Rīgas Sociālajam dienestam jāizvērtē mājsaimniecības materiālā situācija. Lai to varētu izdarīt:
■ persona vai mājsaimniecības pārstāvis vēršas Rīgas Sociālā dienesta rajona nodaļas teritoriālajā centrā, pirms tam pierakstoties pie sociālā darba speciālista uz vizīti sava rajona teritoriālajā centrā, lai pārrunātu sociālā atbalsta saņemšanas iespējas. Līdzi jāņem visi nepieciešamie dokumenti, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumus, uzrāda mājokļa lietošanas apliecinošos dokumentus (piemēram, īres līgumu), ja šādu dokumentu nav Sociālā dienesta rīcībā;
■ aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju, kurā personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, deklarē savus ienākumus un materiālo stāvokli un uzrāda ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu apliecinošos dokumentus.
Tāpat iespējams iesniegt dokumentus, parakstot ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..
Aizpildiet deklarāciju attālināti!
Rīgas pašvaldība portālā latvija.lv ir izveidojusi e-pakalpojumu „Pieteikšanās iztikas līdzekļu deklarācijas iesniegšanai Rīgas Sociālajā dienestā”, kur attālināti var aizpildīt iztikas līdzekļu deklarāciju. Adrese: https://latvija.lv/lv/Epakalpojumi/EP219/Apraksts
Cik ātri izskatīs pieteikumu un izmaksās pabalstu?
Laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam iesniegtos iesniegumus par materiālās situācijas izvērtēšanu, sociālās palīdzības pabalstu un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanu izskata 40 darbdienu laikā pēc minētā iesnieguma un nepieciešamo dokumentu saņemšanas un pieņem lēmumu par mājokļa pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt šo pabalstu.
Mājokļa pabalstu mājsaimniecībai piešķir ar mēnesi, kad saņemts personas iesniegums.
Mājokļa pabalstu, kas piešķirts par laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam, pārrēķina pēc 2022./2023. gada apkures sezonas beigām, bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Kā jau iepriekš uzzināt, vai persona atbilst pabalsta piešķiršanas nosacījumiem?
Neskaidrību gadījumā iedzīvotāji aicināti zvanīt pa bezmaksas informatīvo tālruni 80005055 vai Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tāltuni 67105048.
Svarīgi!
Personai darbspējīgā vecumā, kura vēlas saņemt sociālās palīdzības pabalstus, izņemot pabalstu krīzes situācijā, vai izziņu par atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam un kura nestrādā, ir pienākums reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā un pildīt bezdarbnieka pienākumus, izņemot gadījumu, kad persona ir:
■ ar invaliditāti, vecuma pensijas saņēmēja vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajā vecumā;
■ sieviete grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, viens no bērna vecākiem ir bērna kopšanas periodā vai cita persona mājsaimniecībā, kura nodrošina pirmsskolas vecuma bērna kopšanu, aprūpi, pieskatīšanu, ja to objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams nodrošināt citādā veidā;
■ viens no bērna ar invaliditāti vecākiem, ja bērns nesaņem piemērotus aprūpes pakalpojumus;
■ vecumā no 15 gadiem, kura iegūst izglītību klātienē pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstākās izglītības iestādē.
Kādas ir pabalsta normas?
Aprēķinot mājokļa pabalstu, izmantojami šādi normatīvie izdevumi:
1. Mājokļa platība, kuru ņem vērā, apmaksājot izdevumus par dzīvojamo telpu īri, dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apkuri:
1.1. par mājokļa kopējās platības 32 m2 vienai personai mājsaimniecībā un 18 m2 katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;
1.2. pabalstu aprēķina par visu platību, ja:
1.2.1. tas ir vienistabas mājoklis vai istaba kopīpašnieku mājoklī;
1.2.2. divistabu mājoklī dzīvo un dzīvesvietu deklarējusi viena vai vairākas personas, kurām ir noteikta invaliditāte, vai viena vai vairākas personas, kuras sasniegušas valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu.
2. Par dzīvojamo telpu īri vai apsaimniekošanas izdevumiem saskaņā ar:
2.1. mājokļa lietošanu noslēgtā dokumenta nosacījumiem vai komunālo maksājumu rēķinā norādīto summu mēnesī (nepārsniedzot pielikuma 1. punktā norādītos normatīvus), bet ne vairāk kā:
2.1.1. mājoklim ar kopējo platību līdz 32 m2 – 8 euro par 1 m2;
2.1.2. mājoklim ar kopējo platību virs 32 m2, līdz 45 m2 – 7 euro par 1 m2;
2.1.3. mājoklim ar kopējo platību virs 45 m2 – 5 euro par 1 m2;
2.2. noslēgto līgumu par sociālā pakalpojuma saņemšanu – grupu mājas (dzīvokļa), pansijas vai īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojuma saņēmējiem, bet ne vairāk par pielikuma 2.1. apakšpunktā minētajos kritērijos norādīto.
3. Ja mājoklis, kura lietošanas izdevumu segšanai tiek pieprasīts mājokļa pabalsts, ir kādas no personām mājsaimniecībā atsevišķi dzīvojoša taisnās līnijas radinieka vai laulātā īpašumā vai lietošanā un starp kādu no šīs mājsaimniecības locekļiem un mājokļa īpašnieku ir noslēgts īres vai apakšīres līgums, aprēķinot mājokļa pabalstu, netiek ņemta vērā šī pielikuma 2.1. apakšpunktā noteiktā īres maksa.
4. Izdevumi par gāzi atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā:
4.1. mājoklī ar gāzes plīti – 6 m3 izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai un 3 m3 izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;
4.2. mājoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot gāzi, – papildus 4.1. apakšpunktā noteiktajam 3 m3 izmaksas mēnesī katram mājsaimniecības loceklim;
4.3. mājoklī, kur apkuri nodrošina ar gāzi, – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,95 euro par mājokļa 1 m2 mēnesī papildus šī pielikuma 4.1. un 4.2. apakšpunktā noteiktajām normām.
5. Izdevumi par elektroenerģiju – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, ietverot sistēmas pakalpojumus, obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet ne vairāk kā:
5.1. 100 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai un 30 kWh izmaksas mēnesī katram nākamajam mājsaimniecības loceklim, bet ne vairāk kā 200 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;
5.2. ja mājoklī ir stacionārā elektriskā plīts – 150 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā 250 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;
5.3. mājoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot elektroenerģiju, – papildus šī pielikuma 5.1. vai 5.2. apakšpunktā noteiktajam 50 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā 120 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;
5.4. mājoklī, kur apkuri nodrošina ar elektroenerģiju, – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,95 euro par mājokļa 1 m2 sešus mēnešus gadā (apkures sezonā) papildus šī pielikuma 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktā noteiktajām normām.
6. Izdevumi par auksto ūdeni, kanalizāciju un karsto ūdeni – atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai arī komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai vai, ja dzīvoklī ir ūdens skaitītāji, izmaksas atbilstoši ūdens skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 6 m3 izmaksas mēnesī vienam mājsaimniecības loceklim, no kurām ne vairāk kā 3 m3 karstā ūdens izmaksas mēnesī vienai personai.
7. Izdevumi individuālas apkures nodrošināšanai mājoklī ar cieto kurināmo (piemēram, malka, ogles, briketes, granulas):
7.1. atbilstoši izdevumus apliecinošajā dokumentā norādītajai summai, bet ne vairāk kā 6 euro par mājokļa 1 m2 (nepārsniedzot šī pielikuma 1. punktā norādīto) kalendāra gadā;
7.2. vienas personas mājsaimniecībai, ja persona vecāka par 80 gadiem, dzīvo sev piederošā īpašumā un viņai nav taisnās līnijas radinieku, pabalstu cietā kurināmā iegādei aprēķina par visu mājokļa platību.
8. Par citiem pakalpojumiem, izņemot izdevumus par autostāvvietas izmantošanu un apsardzes pakalpojumiem:
8.1. atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai mēnesī par citiem ar mājokļa apsaimniekošanu saistītajiem izdevumiem (tai skaitā atkritumu izvešana, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšana, zemes nomas maksa, nekustamā īpašuma nodokļa samaksa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā mājsaimniecībai noteiktos nodokļa atvieglojumus, izdevumi par mājokļa apdrošināšanu, asenizācijas pakalpojumi);
8.2. par viena ūdens skaitītāja uzstādīšanu vai pārbaudi – līdz 15 euro, bet ne vairāk, kā norādīts izdevumus apliecinošajā dokumentā;
8.3. par gāzes balonu ar tilpumu ne vairāk kā 50 litri – iegādes izmaksas summa reizi sešos mēnešos vienas personas mājsaimniecībai un ne vairāk kā reizi trijos mēnešos vairāku personu mājsaimniecībai;
8.4. par telekomunikāciju un interneta lietošanu – līdz 20 euro mājsaimniecībai mēnesī, bet ne vairāk, kā norādīts pakalpojumu sniedzēja rēķinā.
No Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 49 „Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā”.
Ne vairāk par pieciem hektāriem!
Kāds īpašums var piederēt ģimenei, lai tā nezaudētu tiesības uz mājokļa pabalstu? Atbilde ir meklējama Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. panta pirmās daļas 2. punktā:
„Par īpašumu un naudas līdzekļu uzkrājumu neuzskata vienu mājsaimniecības nekustamo īpašumu vai tā daļu, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un pārējās personas, kurām ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju, un nepieciešamo mājokļa kustamo mantu, darbam un izglītības iegūšanai nepieciešamo aprīkojumu, zemes īpašumus, kas kopumā nepārsniedz piecus hektārus mājsaimniecībai, kā arī šim nekustamajam īpašumam vai tā daļai funkcionāli piederīgas saimniecības ēkas vai ne vairāk kā divas saimniecības ēkas uz nomātas zemes, sociālajai funkcionēšanai nepieciešamos transportlīdzekļus, bet ne vairāk kā vienu vieglo automašīnu mājsaimniecībā un, ja mājsaimniecībā ir bērni, ne vairāk kā divus transportlīdzekļus ar motoru, kapitāla daļas vai īpašumus, kam uzlikts tiesu izpildītāja vai citas kompetentas institūcijas liegums ar to rīkoties vai kas atrodas atbrīvošanas no parādsaistībām, maksātnespējas vai likvidācijas procesā, vai no kā pēdējo triju mēnešu periodā nav gūti ienākumi saimnieciskās darbības apturēšanas dēļ, nekustamo īpašumu vai tā daļu, kas pieder iesniedzēja mājsaimniecībā dzīvojošai personai un kur savu dzīvesvietu deklarējuši un dzīvo atbalsta pieprasītāju pirmās pakāpes pilngadīgie radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais īpašums, bērna nekustamo īpašumu un naudas līdzekļu uzkrājumu, kā arī naudas līdzekļu uzkrājumu mājsaimniecībai trūcīgas mājsaimniecības vienas personas ienākumu sliekšņa apmērā.”
Kā aprēķina mājokļa pabalstu?
10. Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summu mājsaimniecībai un faktiskajiem izdevumiem (nepārsniedzot šo noteikumu 3. pielikumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktos mājokļa lietošanas izdevumus) un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem, izmantojot šādu formulu:
Pmaj = (GMI1 + GMI2 x N) + K – I, kur
Pmaj – pabalsta apmērs;
(GMI1 + GMI2 x N) – garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summa mājsaimniecībai;
K – ar mājokļa lietošanu saistīto maksājumu rēķinos norādītā faktisko izdevumu summa (nepārsniedzot šo noteikumu 3. pielikumā norādīto vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto mājokļa lietošanas izdevumu summu);
I – mājsaimniecības kopējie ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemto garantēto minimālo ienākumu pabalsta apmēru).
11. Mājokļa pabalsta apmēru cietā kurināmā iegādei aprēķina, ņemot vērā šo noteikumu 3. pielikuma 1. un 7. punktā minētos nosacījumus, kā arī pārējos ar mājokļa lietošanu saistīto maksājumu rēķinos norādīto faktisko izdevumu summu, un piešķir vienu reizi kalendāra gadā.
12. Mājokļa pabalstu nepiešķir, ja ir stājies spēkā tiesas spriedums par izlikšanu no mājokļa, izņemot gadījumu, ja mājsaimniecība iesniedz apliecinājumu no ēkas īpašnieka, apsaimniekotāja vai zvērināta tiesu izpildītāja par tiesas sprieduma izpildes atlikšanu uz noteiktu laiku.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 809 „Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu”.
