„Nodrošināsim jaunus dzīvokļus!”

Rīgā plānots ievērojami palielināt mājokļu pieejamību: kas tiks darīts? 

Rīgā līdz 2030. gadam plānots uzbūvēt 1000 jaunu pašvaldības dzīvokļu un veikt gandrīz 2000 pašvaldības dzīvokļu atjaunošanu, kā arī veicināt daudzdzīvokļu māju atjaunošanu un mājokļu būvniecības aktivizēšanos privātajā sektorā. To paredz Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā atbalstītās pašvaldības mājokļu politikas pamatnostādnes.

„Esam sākuši nopietnu un plānveida darbu jaunu mājokļu nodrošināšanai rīdziniekiem – gan jaunajiem speciālistiem, gan tiem, kam nepieciešama sociālā palīdzība. Strādāsim pie pieejamu pašvaldības īres namu celtniecības sagatavošanas un ES fondu atbalsta izmantošanas jaunu sociālo dzīvokļu būvniecībai, kā arī kopā ar privāto sektoru atbalstīsim plašākām sabiedrības grupām pieejamu dzīvokļu būvniecību,” uzsvēra komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

■ ■ ■

Rīgā dzīvojamais fonds ir novecojis un neatbilst mūsdienu mājokļa kvalitātes prasībām. Turklāt ir mainījies mājokļa standarts, pieaugot prasībām dzīvojamās vides kvalitātei – ārtelpas labiekārtojumam, nodrošinājumam ar dažāda veida pakalpojumiem, kā arī infrastruktūras un vides pieejamībai.  Daudzām mājsaimniecībām arī mājokļa izmaksu slogs ir pārmērīgs.

Iedzīvotāju pieprasījums pēc Rīgas pašvaldības palīdzības mājokļu izdevumu segšanai ik gadu palielinās. Visstraujāk tas notika 2022. gadā, neparedzēti ātri pieaugot komunālo pakalpojumu izmaksām, kad pieprasījums pēc mājokļa pabalstiem, salīdzinot ar 2021. gadu, palielinājās par 82% jeb 6813 personām.

2023. gada pirmajos septiņos mēnešos mājokļa pabalstu bija saņēmusi 21 871 persona (mājsaimniecība), tam izlietojot pašvaldības budžeta līdzekļus 15,6 miljonu eiro apmērā, kas ir 69% no sociālajiem pabalstiem izlietotā finansējama.

■ ■ ■

Lai arī rinda uz Rīgas pašvaldības mājokļiem ar katru gadu sarūk (2023. gada sākumā 1954 personas), pašvaldības dzīvojamais fonds palīdzības sniegšanai mājokļu jomā nav pietiekams, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības, turklāt daļa pašvaldības dzīvokļu ir sliktā tehniskā stāvoklī vai ar mūsdienu prasībām neatbilstīgu (kopmītņu tipa) plānojumu.

Jāņem vērā, ka arī mājsaimniecības ar zemiem vai vidējiem ienākumiem nespēj iegādāties mājokli (vai cilvēka cienīgu mājokli) brīvajā tirgū un vienlaikus neatbilst statusam, lai pretendētu uz pašvaldības palīdzību. Piemēram, šādā kontekstā pamatnostādnēs ir ietverts atbalsts mājokļa jautājuma risināšanā speciālistiem, kas ir nodarbināti Rīgas pašvaldībā svarīgās profesijās, un viņu ģimenēm (aptuveni 2000 speciālistiem).

Bez mājokļu pabalsta un nodrošinājuma ar dzīvojamo platību līdz 2030. gadam ir jāattīsta jauni daudzveidīgi Rīgas pašvaldības atbalsta mehānismi, lai sagādātu dzīvojamo platību atbilstīgi mājsaimniecības vajadzībām konkrētā dzīves situācijā (pašvaldības aģentūra sociālo mājokļu īrei tirgū, finanšu instrumenti u. c.).

■ ■ ■

Izstrādātajās pamatnostādnēs paredzēti pasākumi, kas ļaus sasniegt turpmāk minētos rādītājus

■ Tiks atjaunoti 1200 Rīgas pašvaldības dzīvokļu  un vairāk nekā 20 000 privāto dzīvokļu, kā arī uzlabota to energoefektivitāte.

■ Tiks uzbūvēti vai iegādāti vairāk nekā 1000 jauni Rīgas pašvaldības dzīvokļi, tostarp vairāk nekā 300 dzīvokļi kopprojektos ar privāto sektoru un 350 Rīgas pašvaldības zemas īres maksas dzīvokļi un dzīvokļi sociālajās mājās.

■ Tiks radīta iespēja mazināt vai pat noslēgt rindu iedzīvotājiem, kas gaida rindā uz Rīgas pašvaldības dzīvojamo platību.

■ Tiks rasta iespēja paplašināt atbalstāmo personu (mājsaimniecību) loku.

■ Pusotras reizes pieaugs mājokļu būvniecības aktivitāte Rīgā – privātajā sektorā tiks uzbūvēti 16 000 jaunu mājokļu.

■ ■ ■

Pēc pamatnostādņu galīgās apstiprināšanas plānots izstrādāt Rīgas mājokļu programmu, kuras īstenošanai nepieciešamie ieguldījumi atspoguļojas investīciju plānā, kas paredz izveidot mājokļu kompetences centru un aktivizēt dzīvokļu kopības un biedrības dažāda finansējuma izmantošanai.

Pamatnostādnes nosaka vidēja termiņa attīstības virzienus mājokļu politikā atbilstīgi izvirzītajiem uzdevumiem kvalitatīva dzīvojamā fonda pieejamības nodrošināšanai plašām sabiedrības grupām.

Sagatavojot pamatnostādnes, veikta situācijas izpēte, vērtējot plānošanas dokumentus, analizējot tendences, identificējot problēmas mājokļu politikā un nosakot riskus, ja problēmas netiek risinātas, tajā skaitā apzinot pieprasījumu gan pēc sociālajiem, gan pašvaldības īres dzīvokļiem Rīgas pašvaldībā un vērtējot dzīvojamā fonda atbilstību pieprasījumam.