Gan renovācija, gan glābšana

Koka mājas iedzīvotājiem Maskavas ielā draudēja izlikšana tās avārijas stāvokļa dēļ, taču viņi savlaicīgi uzdeva apsaimniekotājam organizēt mājas atjaunošanas darbus 

Uzņēmums Rīgas namu apsaimniekotājs šoruden pabeidza kompleksu atjaunošanu mājai Maskavas ielā 137, Rīgā. Nelielā koka māja, kura vēl pirms gada tika uzskatīta par dzīvībai bīstamu, nu kļuvusi par apkaimes rotu.

Māja Maskavas ielā 137 celta 1890. gadā un tajā ir 16 dzīvokļi. Tāpat kā daudzām Rīgas koka ēkām, arī tai jau sen bija nepieciešams pamatīgs remonts vai, pareizāk sakot, māja bija jāglābj.

Ar 100% atbalstu

Kompleksā mājas atjaunošana ietvēra ārsienu siltināšanu, nesošo konstrukciju stiprināšanu un logu nomaiņu, un tā izmaksāja 718 000 eiro. Taču pusi no šīs summas, proti, gandrīz 360 000 eiro, dzīvokļu īpašnieki neatmaksājama granta veidā saņēma no finanšu institūcijas Altum.

„Simtprocentīgi visi kaimiņi atbalstīja šos darbus,” stāsta mājas vecākā Larisa Latošeka.

Īsi pirms pēdējās atjaunošanas apspriešanas mājā notika nelaime – vienā no pirmā stāva dzīvokļiem īpašnieks remonta laikā nojauca visas nesošās konstrukcijas, tāpēc otrā stāva dzīvoklī sāka iebrukt grīda.”

– Kas notika tajā dienā! Jau sešos no rīta, bākugunīm mirgojot, atsteidzās policija un glābšanas dienests. Būvinspekcijas pārstāvji sāka pārbaudīt mājas stāvokli, ļoti izskatījās, ka visus mūsu dzīvokļus atzīs par ekspluatācijai nedrošiem un mums būs jāizvācas, atceras Larisa. Mūs paglāba tikai viens: iedzīvotāji nesen bija pasūtījuši mājas tehnisko apsekošanu un būveksperts Andrejs Čevers bija secinājis, ka māja par 65% piemērota dzīvošanai. Rezultātā māju uz laiku nācās pamest tikai bojātā dzīvokļa īpašniekam. Un pārējiem kaimiņiem kļuva skaidrs, ka māja ne tikai jāsiltina, bet arī jānostiprina.

Neviens negribēja zaudēt savu māju

„Esam ļoti pateicīgi mūsu apsaimniekotājam – uzņēmumam Rīgas namu apsaimniekotājs –, kura juristi cīnījās par mūsu tiesībām dzīvot mājā līdz pat atjaunošanai,” saka Larisa. „Arī Altum mūsu situāciju vērtēja ļoti individuāli un pagarināja dokumentu sagatavošanas termiņu mājas nostiprināšanai.”

Protams, atjaunošana ar nesošo konstrukciju nostiprināšanu izmaksāja dārgāk nekā parastā fasādes siltināšana. Taču iedzīvotāji piekrita projekta sadārdzinājumam, jo saprata – ja darbi netiks pabeigti tagad, tad pēc pusgada vai gada nāksies izvākties no mājas. „Neviens negribēja kļūt par bezpajumtnieku, ” smejas Larisas kaimiņi.

„Esam ļoti apmierināti ar būvniekiem!”

Mājā Maskavas ielā 137 ir tikai 16 dzīvokļi, no tiem 13 ir privatizēti, bet trīs pieder Rīgas valstspilsētas pašvaldībai. No tiem divi dzīvokļi šobrīd ir atbrīvoti, pašvaldība to īrniekiem ir piedāvājusi citus mājokļus. Bet viena dzīvokļa īrniece atteicās doties prom: „Kur es iešu? Esmu šeit pieradusi.”

Lēmums par atjaunošanu pieņemts praktiski vienbalsīgi, tostarp par balsojusi arī Rīgas pašvaldība kā neprivatizēto mājokļu īpašniece. Atjaunošanas organizēšana tika uzticēta mājas apsaimniekotājam, bet darbu izpilde – pilnsabiedrībai P un S BŪVNIECĪBA.

„Mēs esam ļoti apmierināti ar būvniekiem,” stāsta Larisa. „Viņi darbus veica ļoti atbildīgi – ne tikai remontēja, bet arī rūpīgi restaurēja mūsu māju. Izrādījās, ka agrāk māja bijusi uzcelta praktiski bez pamatiem, tagad tos vajadzēja iebetonēt. Strādnieki visu darīja apzinīgi, un mūsu laikos tā, ziniet, notiek ļoti reti.”

„Nekas! Ar kredītu tiksim galā!”

Neskatoties uz lielo Altum grantu, kas sedza pusi no fasādes siltināšanas un mājas nesošo konstrukciju nostiprināšanas izmaksām, iedzīvotājiem tomēr nācās ņemt aizdevumu, lai apmaksātu atlikušos 50% no mājas remontdarbu izmaksām. Summa nav maza – gandrīz 360 tūkstoši eiro.

Kopības balsojumā tika nolemts, ka aizdevuma termiņš ir 15 gadi. Ar šiem nosacījumiem ikmēneša kredīta maksājums ir 4,92 eiro par dzīvojamās platības kvadrātmetru. Taču Larisa stāsta, ka iedzīvotāji nenobijās no izmaksām, un pat lielākā četristabu dzīvokļa saimnieki teica: „Nekas! Tiksim galā!”

Apkure jau ļauj ietaupīt

Larisa stāsta, ka pat ar krāsns apkuri jau jūtami pirmie atjaunošanas rezultāti:

– Māja ir pilnībā nosiltināta, tajā skaitā arī bēniņi, kur būvnieki apstrādāja visas vecās sijas, lai pasargātu tās no puves. Iepriekš šajā gadalaikā biju spiesta kurināt krāsni divas reizes dienā, tagad to daru daudz retāk un nesalstu.

Ekspertu aprēķini liecina, ka atjaunošana ne tikai pasargāja māju no bojāejas, bet arī samazināja tās enerģijas patēriņu par 67%. Ja iepriekš mājā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai bija nepieciešami 277 kWh/kv. m, tad tagad izmaksas ir samazinājušās līdz 90 kWh/kv. m.

Apsaimniekotājs: „Iedzīvotāji ir lieliski!”

Svinīgā pasākumā par godu atjaunošanas pabeigšanai uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs pārstāvis Igors Trubko slavēja iedzīvotājus: „Viņi pastāvīgi sazinājās ar mums, aktīvi piedalījās svarīgu jautājumu risināšanā un beigās saņēma pilnībā atjaunotu māju. Renovēt mazas mājas ar 10–20 dzīvokļiem nav vienkārši, jo darba izmaksas uz vienu dzīvojamās platības kvadrātmetru šeit ir daudz augstākas nekā mājās ar 50–100 dzīvokļiem. Taču, ieguldot līdzekļus atjaunošanā, iedzīvotāji zina, ka ir izglābuši savu unikālo māju un būtiski palielinājuši arī savu dzīvokļu vērtību. Tas ir visu ieguldījumu vērts!”

Būvnieki: „Visi darbi tika pabeigti, nepārvietojot iedzīvotājus”

Pilnsabiedrības P un S BŪVNIECĪBA būvdarbu vadītājs Dāvis Priede stāsta, ka šīs koka mājas atjaunošana bija nopietns izaicinājums uzņēmuma speciālistiem.

– Sākotnēji māja bija klāta ar fasādes dēļiem, kas slēpa koka nesošās konstrukcijas, tāpēc līdz pat renovācijas sākumam nebija zināms, kādā stāvoklī ir svarīgākās mājas daļas. Ārēji apsekojot, varēja tikai saprast, ka konstrukciju deformācija jau ir sākusies.

– Ko būvnieki atklāja, noņemot fasādes dēļus?

– Redzējām, ka mājas koka konstrukcijas lielā platībā vienkārši bija sapuvušas. Projektētājs par to zināt nevarēja, tāpēc faktiski bija jāveic izmaiņas būvprojektā. Tāpat bija nepieciešams ne tikai mainīt un nostiprināt konstrukcijas, nepārvietojot iedzīvotājus, bet nostiprināt mājas pamatus no ārpuses.

– Vai tas radīja papildu izmaksas?

– Mūsu uzdevums bija ievērot saskaņoto budžetu un darbu izpildes termiņus. Mums kopā ar iedzīvotājiem bija jāizlemj, kuri darbi veicami nekavējoties un kurus varētu atlikt. Vēlos atzīmēt ļoti labo sadarbību ar dzīvokļu īpašniekiem.

– Vai siltinātā māja Maskavas ielā tagad varēs ilgi iztikt bez remonta?

– Ja runājam par pašreizējo nesošo konstrukciju stāvokli, tad jā, mājai briesmas vairs nedraud. Ja iedzīvotāji par to rūpēsies, māja kalpos vēl simts gadus.

– Vai daudzām koka mājām Rīgā ir nepieciešama pilnīga atjaunošana?

– Galvaspilsētā jau ir mājas, kuru ekspluatācija ir aizliegta to avārijas stāvokļa dēļ. Bez remonta drīz tāds pat liktenis būtu piemeklējis arī māju Maskavas ielā 137.

– Vai iesakāt citu māju iedzīvotājiem organizēt remontdarbus?

– Jā, ļoti svarīgi ir laikus remontēt vecās mājas. Ja nams Maskavas ielā 137 būtu atjaunots pirms 20 gadiem, tas nebūtu tik sliktā stāvoklī un šodien tā īpašniekiem nebūtu jāiegulda tik lieli līdzekļi tā atjaunošanā.