Nesagaidīt lielas nepatikšanas

Mājas vecākā: „Pirmā stāva iedzīvotāji pa caurumiem grīdā varēja redzēt pagrabu!”

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departamentā ir noslēgusies dokumentu pieņemšana no to daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, kas pretendēja uz pašvaldības līdzfinansējumu. Finansiālā palīdzība paredz daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem izmaksāt līdz 10 000 eiro mājai piesaistītā zemes gabala labiekārtošanai, līdz 50 000 eiro mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanai un līdz 30 000 eiro būvdarbiem bīstamu avāriju likvidēšanai.

2022./2023. gada programmas ietvaros pašvaldības līdzfinansējums remontdarbiem bīstamas situācijas novēršanai tika piešķirts mājas iedzīvotājiem Ģertrūdes ielā 99-1. korpuss, Rīgā. Šajā sezonā sāktie remontdarbi līdz rudenim ir jāpabeidz. Pašvaldība mājai ir piešķīrusi vairāk nekā 14 000 eiro avārijas stāvoklī esošo pagraba pārsegumu nostiprināšanai. Avīzes redakcijas pārstāvis devās noskaidrot, kā iedzīvotājiem izdevās naudu saņemt un kā viņi to apgūst.

■ ■ ■

Mājas Ģertrūdes ielā 99-1. korpuss dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona Kamilla Guseinova uzskata, ka pilsētas pašvaldībai īpaša uzmanība jāpievērš tām mājām, kurām nepieciešams pagraba pārsegumu remonts. Pilsētas centrā šādu māju ir daudz, un pašvaldības finansiālā palīdzība ļauj izvairīties no milzu nepatikšanām.

– Problēmas ar pagraba pārsegumiem ir daudzās pirmskara periodā būvētajās mājās, – stāsta Kamilla, – cik ātri tās liks par sevi manīt, ir tikai laika jautājums.

Ģertrūdes ielas 99-1. korpusa iedzīvotāju pieredze apliecina, ka ielaistā situācija prasa tūlītējus risinājumus.

■ ■ ■

Māja, kurā dzīvo Kamilla Guseinova, būvēta 20. gadsimta sākumā. Tā kā tās pagrabi gadu desmitiem nav vēdināti, griestu pārsegumu metāla konstrukcijas nepārtrauktā mitruma ietekmē izrūsējušas, bet betons zaudējis nestspēju.

– Mājas labajā pusē pagraba pārsegumā izveidojās reālas plaisas, – stāsta mājas vecākā. – Tas atklājās, kad pirmā stāva dzīvokļu īpašnieki sāka mainīt grīdu un noņēma veco pārsegumu. Viņi vienkārši grīdā ieraudzīja caurumus, pa kuriem bija saskatāms pagrabs.

Nācās zvanīt Rīgas domes Būvvaldei. Inspektors, novērtējis situāciju, izdeva rīkojumu visvairāk cietušo pirmā stāva dzīvokļu īpašniekiem pārtraukt dzīvokļa ekspluatāciju līdz bīstamās situācijas novēršanai. Apmēram trīs gadus, kamēr tika organizēti remontdarbi, šīs ģimenes savās mājās dzīvot nedrīkstēja.

■ ■ ■

Kamilla Guseinova uzskata, ka ar laiku Rīgas centra māju pagraba pārsegumu lēnā sabrukšana var kļūt par masveida problēmu. Tās novēršanai pašvaldībai būtu jārīkojas ātri un izlēmīgi, piemēram, šādām mājām jāorganizē atsevišķa grantu programma un jāsāk informēt iedzīvotāji. Dažkārt galvenā dzīvokļu īpašnieku problēma ir nevis pati darba organizācija, bet gan informācijas trūkums.

– Ja nebūtu mūsu apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs (RNA) atsaucības, varbūt mēs līdz pat šai dienai nebūtu sākuši remontdarbus, – stāsta mājas vecākā. – RNA attīstības direktors Aleksandrs Sakovskis necentās no mums atgaiņāties ar atsaucēm uz likumu pantiem, bet tiešā veidā iesaistījās projektā, deva pareizos padomus un palīdzēja mājai no pašvaldības pieprasīt līdzfinansējumu remontam. Domāju, ka iedzīvotājiem ir vajadzīgs tāds pats vispusīgs atbalsts arī no Rīgas pašvaldības.

Dzīvokļu īpašnieki var vērsties Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departamentā, lai saņemtu konsultācijas par līdzfinansējuma piešķiršanas kārtību mājas atjaunošanai. Uzdot jautājumu vai pierakstīties uz klātienes konsultāciju var pa tālruni 67037293 vai e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

■ ■ ■

Kopumā, pēc Kamilla stāstītā, mājas iedzīvotājiem, ņemot dalību Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma programmā un organizējot darbus, lielas grūtības neradās.

– Vispirms dzīvokļu īpašniekiem ir jāapzinās problēma, tad jāpasūta būvprojekts, kas jāsaskaņo Pilsētas attīstības departamentā (agrāk šo funkciju Rīgas pašvaldības teritorijā pildīja Būvvalde, red. piezīme). Visbeidzot projekta pieteikums kopā ar dokumentu paketi jāiesniedz Īpašuma departamentā līdzfinansējuma saņemšanai. Galvenā problēma nav dokumentu daudzums, bet mājas dzīvokļu īpašnieku saliedētība un vēlme apspriest finanšu jautājumus.

– Kāpēc tā?

– Pirmais jautājums jebkurā gadījumā ir iedzīvotāju maksātspēja, citiem vārdiem, vai viņi varēs pavilkt vēl papildu rēķinus par remontu. Piemēram, mūsu māja ir veca, līdzko sāk darīt vienu lietu, atklājas nākamā problēma, kas uzreiz palielina remontdarbu tāmi.

– Un otrs jautājums?

– Tas ir vienprātības trūkums. Jebkurā mājā ir iedzīvotāji, kas uzstājas pret aktīvistu priekšlikumiem, bet paši neko neierosina un nedara. Arī tagad, kad mūsu darbs ir pavirzījies uz priekšu, ir neapmierinātie. Visiem dzīvokļu īpašniekiem vēlos teikt: ja paši neesat gatavi aktīvi darboties un iesaistīties darbu organizēšanā, vismaz ļaujiet strādāt citiem. Padomājiet, ko jūs no tā visa iegūsit kā dzīvokļa īpašnieks. Mūsu gadījumā izremontēti pagraba pārsegumi pozitīvi ietekmēs visu mājas dzīvokļu vērtību.

– Kā dzīvokļu īpašnieki maksās par pārsegumu remontu?

– Darbus daļēji izdevās finansēt no mājas uzkrājuma fonda, turklāt iedzīvotāji nobalsoja par uzkrājumu maksas palielināšanu. Tā kā visai nepieciešamajai summai mājas līdzekļu tomēr bija par maz, Rīgas namu apsaimniekotājs mums piešķīra kredītlīniju uz trim gadiem.

– Cik liels ir katra dzīvokļa īpašnieka maksājums?

– Šobrīd kopējā samaksa par remontu ir 1,70 eiro par dzīvokļa platības kvadrātmetru. Un šāda summa mums jāmaksā trīs gadus, jābūt gataviem arī veikt vienreizējus maksājumus, piemēram, ja steidzami jāremontē skursteņi.

Lielākā dzīvokļu īpašnieku daļa saprot, ka darbi tiek veikti viņu interesēs. Veicot rakstisku īpašnieku aptauju par remonta jautājumiem, lielāko daļu balsu savācām tikai divu dienu laikā (namā ir 24 dzīvokļi).

– Ko varat ieteikt citu māju dzīvokļu īpašniekiem, kuri plāno pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu?

– Maksimālais Rīgas domes līdzfinansējuma apmērs bīstamu situāciju novēršanai ir 30 000 eiro, taču, lai šādu naudu saņemtu, jāzina un jāizpilda vairāki nosacījumi. Piemēram, vērtējot projektu, komisija pārbauda, vai visu dzīvokļu īpašnieku deklarētā dzīvesvietas adrese ir Rīgas pašvaldības teritorijā. Ja īpašnieks ir deklarēts citā teritorijā, tad viņam līdzfinansējums netiek piešķirts, tāpēc pirms dokumentu iesniegšanas iesaku rūpīgi iepazīties ar atlases nosacījumiem.

Neskatoties uz visiem sarežģījumiem, pēc diviem gadiem plānojam gatavot jaunu pieteikumu Rīgas pašvaldības atbalsta saņemšanai. Mūsu mājai nepieciešama iebrauktuves arkas sabrukušā pārseguma nostiprināšana un nomaiņa.

– Vai mājā, kas ietilpst pilsētas centra vēsturiskajā apbūvē, dzīve nav pārāk dārga?

– Dzīvošanai šādā mājā ir gan savi plusi, gan mīnusi. Ja es redzu, ka mājas pamati ir sliktā stāvoklī, tad uzreiz veidoju plānu, kā organizēt remontdarbus. Bet citam cilvēkam var būt vieglāk iegādāties dzīvokli jaunbūvē un kādu laiku nedomāt par nopietnu remontu.