Lēmums nav iedzīvotāju labā

Rīdzinieks: „Kāpēc neviens nesoda pārvaldniekus, kuriem nav izglītības un trūkst zināšanu, lai kvalitatīvi apsaimniekotu mūsu mājas?”

No 2023. gada 1. marta visiem daudzdzīvokļu māju pārvaldniekiem Latvijā ir pienākums kārtot elektroniskās māju lietas. Tas jādara Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Piekļuve sistēmai iespējama tikai tiem pārvaldīšanas uzņēmumiem, kuri nodarbina speciālistu ar atbilstošu izglītību un uzņēmums ir reģistrējies Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā.

Ministru kabinets tomēr piedāvā iespēju Būvniecības informācijas sistēmai piekļūt arī tiem pārvaldniekiem, kuri nav reģistrējušies. „Kam tas ir vajadzīgs?” jautā iedzīvotāji, kuri vēlētos, lai valsts stingrāk kontrolētu māju pārvaldnieku darbu.

Pārvaldnieks pārkāpa kā likumu, tā līgumu!

Zigurds S. dzīvo Āgenskalnā Rīgā, mājā, kuru jau otro gadu apsaimnieko kooperatīvs. Uzņēmumā nav neviena darbinieka ar profesionālo izglītību māju pārvaldīšanā.

– Mūsu piecstāvu mājā dzīvoju jau septiņpadsmit gadus, – stāsta vīrietis. – Varu apliecināt, ka senāk mums bija daudz mazāk problēmu nekā tagad, kad apsaimniekošana uzticēta šim kooperatīvam. 

Pēc Zigurda teiktā, kooperatīva vadība iedzīvotājiem neatskaitās par kopējo mājas līdzekļu izlietojumu, kā arī bez brīdinājuma un vienošanās ar dzīvokļu īpašniekiem paaugstina maksu par pārvaldīšanu un apsaimniekošanu:

– Iepriekšējo reizi kooperatīva valde nobalsoja par maksas paaugstināšanu uzreiz par 0,10 eiro par katru dzīvokļa kvadrātmetru. Rūpīgi izpētīju likumu un līgumu par mūsu mājas apsaimniekošanu un uzzināju, ka pārvaldnieks maksu var paaugstināt tikai ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu. Kad ierados kooperatīva birojā ar sūdzību, mani vienkārši izsmēja un atteicās pieņemt iesniegumu. Viens no strādniekiem teica: „Ja neesat ar kaut ko apmierināts, dodieties uz tiesu!”

„Tādi cilvēki nedrīkst ķerties pie lietām, ko nesaprot...”

Zigurds nav gatavs tērēt simtiem eiro tiesas prāvās. Viņš nolēma pārliecināt kaimiņus, ka kooperatīva vietā jāizvēlas profesionāls pārvaldīšanas uzņēmums. Sāka ievākt ziņas un saprata, ka kooperatīvā nav neviena darbinieka ar pārvaldnieka kvalifikāciju.

– No sarunām ar kooperatīva priekšsēdētāju sapratu, ka cilvēks slikti pārzina likumus. Es domāju, ka tādiem cilvēkiem nevajadzētu ķerties pie lietām, par kurām nav saprašanas, – saka mūsu lasītājs, – tomēr kooperatīvs apsaimnieko vēl trīs vai četras mājas mūsu rajonā.

Zigurda mājā lielākā daļa iedzīvotāju arī nav apmierināti ar kooperatīva darbu, tomēr cilvēki ir piesardzīgi, jo atceras, cik grūti bija mainīt pārvaldnieku pirms diviem gadiem. Viņi nevēlas atkārtotas sapulces un aptaujas, tāpēc līdz šim Zigurds nav spējis viņus pārliecināt mainīt mājas apsaimniekotāju.

Kontroles ilūzija

Lielu atvieglojumu Zigurdam sagādāja ziņa, ka no 2023. gada 1. marta ikvienam pārvaldniekam ir pienākums mājas lietas kārtošanu organizēt elektroniski Būvniecības informācijas sistēmā.

– Lasīju, ka šai sistēmai piekļūs tikai kvalificēti pārvaldnieki, kuri reģistrēti pārvaldnieku reģistrā, – stāsta rīdzinieks. – Līdz ar to mūsu pārvaldnieks nevarētu izpildīt likuma prasību un būtu spiests vispār pamest mājokļu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas  tirgu.

Nesenais Ministru kabineta lēmums atļaut piekļuvi BIS sistēmai arī tiem pārvaldniekiem, kuriem nav ne izglītības, ne reģistrācijas attiecīgajā reģistrā, Zigurdam bija nepatīkams pārsteigums:

– Domāju, ka tādā veidā valsts atkal palaida garām iespēju sakārtot mājokļu apsaimniekošanas nozari. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums patlaban izvirza tikai formālas prasības namu pārvaldnieku kvalifikācijai, taču praksē neviens nesoda tos cilvēkus, kuri uzņemas apsaimniekot mājas bez nepieciešamās izglītības.

Mājas sabrūk, nauda aizplūst!

Mūsu lasītāja ieskatā, valstij nevajadzēja mīkstināt prasības pārvaldnieku piekļuvei BIS. Šīm normām bija jākļūst par sietu, caur kuru varētu atsijāt likuma pārkāpējus un haltūristus.

– Pretējā gadījumā pārvaldnieki–blēži turpinās krāpt un pievilt klientus, – uzskata Zigurds. – Galu galā pašlaik iedzīvotājiem nav neviena instrumenta, kā šos ļautiņus sodīt. Ekonomikas ministrija man oficiāli atbildēja, ka vienīgais veids, kā tikt galā ar mājas pārvaldnieka pārkāpumiem, ir ar dzīvokļu īpašnieku balsu vairākumu nobalsot par apsaimniekotāja maiņu. Taču, kamēr dzīvokļu īpašnieki vāc balsis, mūsu mājas brūk un naudas ietaupījumi aizplūst nezināmā virzienā...

Ekonomikas ministrija ziņo, ka 21. martā valdība faktiski nobalsoja par to, lai visiem pārvaldniekiem būtu piekļuve BIS. Lai izmantotu elektronisko sistēmu mājas lietas kārtošanai, pietiks, ja pārvaldniekam būs pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums par konkrētās mājas apsaimniekošanu. Iekārtojot mājas lietu, pārvaldniekam būs iespēja izmantot visas sistēmas piedāvātās priekšrocības, to starpā kopīgu dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšanas organizēšanu BIS vidē.

Valdības pieņemtie grozījumi vēl jāapstiprina Saeimai. Vai tur tiks sadzirdēti Zigurda un viņam līdzīgi domājošo iedzīvotāju viedokļi?

Kādai izglītībai jābūt mājas pārvaldniekam?

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma galvenie panti

13. pants. Dzīvojamo māju pārvaldnieka profesionālā kvalifikācija

(1) Persona ir tiesīga veikt pārvaldīšanas uzdevumu daudzdzīvokļu mājā, ja tā ieguvusi dzīvojamo māju pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu, izņemot šajā pantā noteiktos gadījumus. Ja pārvaldnieks ir juridiskā persona, dzīvojamo māju pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments nepieciešams tam juridiskās personas darbiniekam, kurš veic pārvaldīšanas līgumā uzdoto pārvaldīšanas uzdevumu attiecīgajā mājā.

(2) Ja daudzdzīvokļu mājas kopējā platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus, dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments nepieciešams:

1) īpašniekam, kurš pats pārvalda sev piederošu dzīvojamo māju;

2) īpašniekam, kuru pilnvarojuši veikt pārvaldīšanas darbības citi dzīvojamās mājas īpašnieki uz Civillikumā noteiktajā kārtībā savstarpēji noslēgta līguma pamata;

3) īpašnieku veidotas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas sabiedrības vai biedrības darbiniekam, kā arī pārvaldīšanas sabiedrības vai biedrības biedram, kurš veic attiecīgo pārvaldīšanas darbību un pats ir dzīvojamās mājas īpašnieks.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos dzīvojamās mājas īpašnieks ir juridiskā persona, šādas mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments vajadzīgs tam juridiskās personas darbiniekam, kurš veic pārvaldīšanas uzdevumu.

(4) Profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments nav nepieciešams viendzīvokļa mājas pārvaldītājam, kā arī gadījumos, kad daudzdzīvokļu mājas kopējā platība ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem un to pārvalda:

1) pats dzīvojamās mājas īpašnieks;

2) dzīvojamās mājas īpašnieks, kuru pilnvarojuši veikt pārvaldīšanas darbības citi dzīvojamās mājas īpašnieki uz Civillikumā noteiktajā kārtībā savstarpēji noslēgta līguma pamata;

3) dzīvojamās mājas īpašnieku veidota dzīvojamās mājas pārvaldīšanas sabiedrība vai biedrība.

(5) Persona, kura līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzkrājusi praktiskā darba pieredzi dzīvojamo māju pārvaldīšanā, ir tiesīga veikt pārvaldīšanas uzdevumu daudzdzīvokļu mājā, ja šajā likumā noteiktajā termiņā ir atzīta tās profesionālā kompetence dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā un tā ir saņēmusi trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.