Tas ir kā atgūt brīvību!

Rīdzinieki aktīvi pārņem savu māju pārvaldīšanas tiesības: kopējos skaitļos vairāk nekā puse īpašumu noņemti no pašpārvaldes bilances

Rīdzinieki arvien biežāk izlemj dibināt dzīvokļu īpašnieku biedrības un pārņemt savas mājas pārvaldīšanas tiesības. Pēc statistikas datiem, nedaudz vairāk par 50% dzīvojamo māju galvaspilsētā jau noņemtas no pašpārvaldes bilances, un tas nozīmē, ka visus būtiskos lēmumus tajās pieņem paši iedzīvotāji. Varbūt arī jūsu mājai ir pienācis laiks domāt par brīvību?

Redakcijā ar savu lūgumu vērsās Jānis: „Palīdziet mums, dzīvokļu īpašniekiem, saprast šādu būtisku jautājumu. Apkārt dzird runājam, ka katrā mājā iedzīvotājiem jāizveido dzīvokļu īpašnieku biedrība vai jāizvēl pilnvarotā persona un tad māja jāpārņem no Rīgas domes. Kas ir mājas pārņemšana? Kas patiesībā notiek, kad iedzīvotāji pārņem māju?”

■ ■ ■

Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis pārstāve Kristīna Rozenberga:

– Dzīvokļu īpašniekiem pārņemt mājas pārvaldīšanas tiesības no pašvaldības ir tas pats, kas pilnībā pārņemt varu savā mājā un beidzot iegūt brīvību.

Pirmo reizi par jēdzienu pārvaldīšanas tiesību pārņemšana Latvijā ierunājās pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad valstī sākās privatizācija. Atgādinām, ka tolaik iedzīvotāji bija nevis īpašnieki, bet tikai savu dzīvokļu īrnieki. Viņi no valsts saņēma sertifikātus un ar tiem varēja privatizēt savu dzīvojamo platību.

Vienlaikus tika pieņemts likums Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, kurā ir noteikts, kādēļ un kā privatizēt ne tikai dzīvokļus, bet arī mājas kopīpašumā esošās daļas – jumtu, pagrabu, kāpņu telpas, ārsienas u. c.

■ ■ ■

Likums noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir sasaucama ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu.

– Runa ir par mājas pārņemšanu no pašvaldības bilances, – skaidro Kristīne Rozenberga.

– Kamēr mājā šāds lēmums nav pieņemts, māju apsaimniekošanas pienākums joprojām ir pašvaldībai. Kā redzams, kopš dzīvokļu privatizācijas uzsākšanas ir pagājuši 30 gadi un pašvaldība joprojām gaida, kad dzīvokļu īpašnieki beidzot sanāks kopā un realizēs savas tiesības.

Kristīne Rozenberga uzsver, ka līdz dzīvokļu īpašnieku lēmumam par mājas pārņemšanu no pašvaldības bilances Rīgas dome savu pienākumu pilda, tēlaini izsakoties, ar piespiedu pārvaldnieka palīdzību. 

Rīgā šis piespiedu pārvaldnieks ir uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks, kurš visus svarīgos mājas lēmumus pieņem iedzīvotāju vietā.

■ ■ ■

Iedzīvotāji bieži jautā, kāda ir atšķirība starp pārvaldīšanā pārņemtu un nepārņemtu māju?

– Būtiskākā atšķirība ir pārvaldnieka un dzīvokļu īpašnieku attiecības: pārņemtajās mājās remontdarbu plānošana, pārvaldnieka atskaitīšanās kārtības nosacījumi, mājas uzturēšanas maksas un remontdarbu uzkrājumu maksas apmērs tiek noteikts tikai un vienīgi kārtībā, kas apstiprināta līgumā starp dzīvokļu īpašniekiem un pārvaldnieku, – stāsta K. Rozenberga.

Apskatīsim spilgtāko piemēru: pārvaldīšanā pārņemtās mājas īpašnieki slēdz jaunu līgumu ar pārvaldnieku. Šajā līgumā viņi var noteikt, ka pārvaldniekam ir pienākums reizi mēnesī atskaitīties par mājā iztērētajiem līdzekļiem, kā arī saskaņot ikmēneša apsaimniekošanas un remonta plānus. 

Savukārt dzīvokļu īpašniekiem no pārvaldīšanā nepārņemtajām mājām tiesības pieprasīt mājas apsaimniekošanas plānus ir tikai reizi gadā, kā to nosaka valstī spēkā esošie normatīvie akti. Pārvaldnieka pienākums ir līdz kārtējā gada 15. oktobrim izsniegt šādu plānu nākamajam gadam, un dzīvokļu īpašniekiem tiek dots ļoti īss laiks šī plāna apspriešanai un apstrīdēšanai. Ja īpašnieki nepagūst to izdarīt, tad mājas apsaimniekošanas izmaksu un remontdarbu plāns stājas spēkā jaunā gada 1. janvārī.

– Rezumējot – pārvaldīšanā pārņemtās mājas dzīvokļu īpašniekiem ir daudz vieglāk pieņemt mājai svarīgus lēmumus un viņu komunikācija ar pārvaldnieku kļūst efektīvāka, – uzsver eksperte.

■ ■ ■

Iedzīvotāji nereti jautā, kas veiks mājas praktisko apsaimniekošanu un uzturēšanu pēc pārvaldīšanas tiesību pārņemšanas?

Vispirms dzīvokļu īpašnieki pārņem pārvaldīšanas tiesības, izvēloties tam vienu pilnvaroto personu vai uzticot tiesības dzīvokļu īpašnieku biedrībai.

Tā kā dzīvokļu īpašnieku biedrība ir juridiska persona, dzīvokļu īpašniekiem kopīgā balsojumā tai jāpilnvaro mājas pārvaldīšanas tiesības. Pēc Kristīnes Rozenbergas teiktā, bez šāda iedzīvotāju pilnvarojuma īpašnieku biedrības pārstāvjiem nav tiesību vērsties pilsētas pašvaldībā un pārņemt māju visu īpašnieku vārdā.

– Saņemot nepieciešamās pilnvaras no dzīvokļu īpašniekiem un pārņemot māju no pilsētas pašvaldības, īpašnieku biedrība var nodrošināt mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu pati, – skaidro K. Rozenberga, – bet tad biedrības valdē jābūt cilvēkam ar atbilstošu 3. līmeņa kvalifikāciju dzīvojamo māju pārvaldīšanas jautājumos. Šādas personas esamība biedrībai dod tiesības reģistrēties Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā, kā to paredz likums.

■ ■ ■

Ja īpašnieku sabiedrībā nav kvalificēta speciālista, tad dzīvokļu īpašniekiem jādomā, kam tālāk uzticēt mājas apsaimniekošanu. Lai to izdarītu, var izvēlēties vai nu komercpakalpojumu uzņēmumu, vai privātpersonu ar atbilstošu vadītāja kvalifikāciju.

– Protams, izvēlēties jaunu pārvaldnieku nav viegli. Iesaku izvērtēt vairāku uzņēmumu piedāvājumu, noskaidrot reputāciju, salīdzināt pakalpojumu cenas, kā arī iepazīties ar pakalpojumu sarakstu, kādus uzņēmums piedāvā par apsaimniekošanas maksu. Ar pretendentiem vairākkārt jāpārrunā mājai svarīgās nianses un jāpārliecinās, vai pretendents kopumā spēj sniegt mājai kvalitatīvus pakalpojumus, kādus sagaida dzīvokļu īpašnieki. Kad ir atrasts piemērots pārvaldīšanas uzņēmums, īpašniekiem kopsapulcē vai aptaujā jāpieņem lēmums par pārvaldīšanas tiesību nodošanu izvēlētajai kompānijai, – rezumē Kristīne Rozenberga.

■ ■ ■

Lai pārņemtu dzīvojamās mājas pārvaldīšanu Rīgā, dzīvokļu īpašniekiem jāvēršas Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā.

Kopumā rīdziniekiem ir interese par māju pārņemšanu, norāda Mājokļu un vides departamenta neprivatizētās daļas pārstāvniecības galvenais speciālists – eksperts Ēriks Vītols.

– Ja 2002. gadā pašvaldības bilancē bija aptuveni 8500 māju, tad patlaban to skaits ir samazinājies līdz 3920. Tas nozīmē, ka 20 gadu laikā rīdzinieki pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības vairāk nekā pusei dzīvojamo ēku, kas iepriekš bija pašvaldības valdījumā. Tomēr vēlos atzīmēt, ka no šīm 4600 pārņemtajām mājām aptuveni 3000 ir mazas 3-8 dzīvokļu mājas. Uzskatu, ka šādas mājas pilnībā var pašas sev nodrošināt apsaimniekošanu un algot tam pārvaldnieku vienkārši ir naudas tērēšana, tādēļ nelielo māju īpašnieki pārņem pārvaldīšanas tiesības un visbiežāk sāk patstāvīgi saimniekot, tādā veidā panākot pilnīgu kontroli pār naudu un remontdarbu organizēšanu.

Pirms sākt dzīvojamās ēkas pārņemšanas procesu, ļoti svarīgi ir saņemt Mājokļu un vides departamenta eksperta padomu. Galu galā pat neliela kļūda procedūrā var izrādīties tik būtiska, ka viss dzīvokļu īpašnieku paveiktais netiks akceptēts un darbu nāksies atkārtot. Domājot par mājas apsaimniekošanu nākotnē, Ēriks Vītols dod padomus dzīvokļu īpašniekiem:

– Pamatojoties uz savu pieredzi, dzīvokļu īpašniekiem vienmēr iesaku izvēlēties uzreiz vairākas pilnvarotās personas, kas lēmumus par māju pieņems kopā. Īpašnieku biedrībai ir svarīgi paredzēt, ka tās valdē lēmumus var pieņemt vismaz divi valdes locekļi. Citiem vārdiem sakot, svarīgus jautājumus nevajadzētu uzticēt tikai vienam mājas pārstāvim. Cilvēka daba nav paredzama, un departamenta pieredzē ir gadījums, kad šāda vienpersoniska lēmēja dēļ māja pazaudēja 60 000 eiro.