„Kaimiņš ir parādā 60 000 eiro!”
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts Trešdiena, 17 Novembris 2021 13:05
Kādos gadījumos daudzdzīvokļu mājā var uzkrāties rekordliels parāds? Mūsu lasītāju piemērs
Oktobrī pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks dzīvokļu īpašniekiem izsūtīja brīdinājumus par pienākumu samaksāt senus mājas parādus par apkuri. Pretējā gadījumā iedzīvotāji tika brīdināti par problēmām ar apkures pieslēgšanu.
Šoreiz viss beidzās labi: ar uzņēmuma Rīgas siltums piekrišanu apkure tika pieslēgta visām daudzdzīvokļu mājām, to skaitā arī ar apkures parādiem, tomēr mieles pēc tā visa palika.
Liels parādnieks
Viktors dzīvo Maskavas ielā 250, korpuss 1, Rīgā. Māja ir liela, pirmajā stāvā atrodas plašas neapdzīvojamās telpas.
– Septembrī Rīgas namu pārvaldnieks nosūtīja vēstules iedzīvotājiem par pienākumu samaksāt parādus par apkuri, – stāsta Viktors. – Pamatparāda summa mūs pārsteidza, tāpēc pieprasījām pārvaldniekam pilnu dzīvokļu īpašnieku – parādnieku – sarakstu.
Mājā izrādījās astoņi nemaksātāji, no kuriem tikai divi parādā bija uzkrājuši vairāk nekā 200 eiro, taču devītais parādnieks pārsniedza visus rekordus.
– Pirmā stāva neapdzīvojamo telpu īpašnieks apsaimniekotājam ir parādā gandrīz 60 000 eiro, – stāsta Viktors.
– Mēs, pārējo dzīvokļu īpašnieki, maigi sakot, esam šokēti. Kā mājas apsaimniekotājs ļāva vienam īpašniekam uzkrāt tik milzīgu parādu?
Viktors un viņa kaimiņi uztraucas, ka konkrētās nedzīvojamās telpas parāds ietilpst visas mājas bilancā. Šī parādnieka dēļ iedzīvotājiem atkal radīsies problēmas ar apkures pieslēgšanu.
– Ļoti biedē tas, ka vienā jaukā dienā pārvaldnieks paziņos – vai nu apmaksājiet 60 000 eiro, vai arī sēdiet bez siltuma, – atzīstas cilvēki.
„Mēs runājam par 1500 kv.m. lielu telpu!”
Uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks nesāka noliegt problēmas.
– Attiecībā uz šo parādnieku tika veiktas visas nepieciešamās darbības parāda piedziņai, – saka apsaimniekošanas uzņēmuma pārstāvis Krists Leiškalns.
– Kāpēc pārvaldnieks ļāva uzkrāties tik lielam parādam?
– Māja Maskavas ielā 250, korpuss 1, no citām atšķiras ar lielām komercplatībām. Mēs runājam par telpu ar platību 1500 kvadrātmetri. Labākai saprašanai, tāda ir aptuveni 30 vidēji lielu dzīvokļu platība. Šāda izmēra telpas ļoti ātri uzkrāj parādus, jau ikmēneša apsaimniekošanas maksa tām ir liela.
– Ko darīja mājas apsaimniekotājs, lai piedzītu parādu?
– Šo telpu īpašnieks mums iesniedza pretenziju par pārvaldīšanas līguma noteikumiem. Izskaidrošanās prasīja laiku. Man zināms, ka Rīgas namu pārvaldnieks ar iesniegumiem par konkrēto īpašnieku vērsās gan policijā, gan Valsts ieņēmumu dienestā.
– Un parādi pa to laiku krājās?
– Parādi, protams, krājās, bet mājas apsaimniekotājs jau 2019. gadā cēla prasību tiesā. Diemžēl parāda piedziņas lietas izskatīšana ir paredzēta tikai 2022. gada 20. janvārī.
– Cik liels parāds bija brīdī, kad Rīgas namu pārvaldnieks iesniedza tiesā pieteikumu?
– Mazāk nekā 20 000 eiro.
– Vai šis klients ir lielākais uzņēmuma parādnieks?
– Diemžēl ne, bet ir vērojams, ka beidzamajā laikā klientu skaits ar parādiem, kas pārsniedz 20 000 eiro, strauji samazinās.
Telpām uzlikts aizliegums
– Ko darīs pārvaldnieks, ja mājas Maskavas ielā 250, korpuss 1, neapdzīvojamo telpu īpašnieks pasludinās sevi par bankrotējušu vai pārdos nekustamo īpašumu un pazudīs?
– Tas nenotiks, jo Rīgas namu pārvaldnieks ir pieprasījis parāda nodrošinājumu.
– Ko tas nozīmē?
– Prasītājs ir lūdzis tiesu veikt zemesgrāmatā īpašu atzīmi, ka šo mantu nevar pārdot pirms galīgā sprieduma pieņemšanas par parāda piedziņu.
– Kas notiks, ja īpašnieks atsacīsies maksāt?
– Šādā gadījumā prasību var vērst pret nekustamo īpašumu, to vienkārši pārdos izsolē, bet no pārdošanas darījuma saņemtā nauda nonāks parāda dzēšanas kontā.
– Kas notiks, ja līdz nākamajai apkures sezonai tiesas lēmums par parāda piedziņu nestāsies spēkā? Vai māja atkal saskarsies ar problēmām par apkures pieslēgšanu?
– Ja lieta ieilgs, tad, kā noteikts normatīvajos aktos, parāds var kļūt par problēmu mājas pieslēgšanai siltuma padevei. Mēs veicam lielu darbu, uzstājot par izmaiņu izdarīšanu normatīvajos aktos. Mēs uzskatām, ka turpmāk siltumenerģijas piegādātājiem jāņem vērā pārvaldnieku paveiktais darbs un jāpieslēdz siltums tām mājām, kurās tiek veiktas visas nepieciešamās darbības parādu piedziņai.