Vēlos būt pārvaldnieks!

Kur iespējams apgūt zināšanas, lai kļūtu par mājas vecāko vai pārvaldnieku? Uzziniet gan mācību vietas, gan izmaksas!

Beidzamo gadu laikā arvien vairāk rīdzinieku papildina savas zināšanas māju apsaimniekošanas nozarē. Šo cilvēku galvenais mērķis ir iegūt pietiekami daudz informācijas, lai saprastu, vai mājas pārvaldnieks godīgi veic viņu īpašuma apsaimniekošanu. Rīgas dome pilsētas iedzīvotājiem piedāvā iespēju apgūt apsaimniekošanas pamatzināšanas māju vecāko kursos, kurus organizē pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks. Lai pamatīgi apgūtu nozari, jāmācās nopietni – jākļūst par Rīgas Tehniskās universitātes studentu.

Zināšanas katram iedzīvotājam

Uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks mācību centra vadītāja Aleksandra Cimbale raidījumā Latvijas Radio 4 pastāstīja, kādas zināšanas kursos būs iespējams apgūt:

– Pieņemts uzskatīt, ka mēs apmācām māju vecākos, tomēr domājam, ka termins mājas vecākais ir novecojis. Tagad šos cilvēkus sauc par mājas pilnvarotajiem pārstāvjiem. Lai arī neviens normatīvais akts dzīvokļu īpašniekiem neuzliek par pienākumu šādu personu izvēlēt, tomēr, ja viņi to dara, tad pilnvarojuma došanai nepieciešama divu trešdaļu īpašnieku piekrišana. Tas nozīmē – dzīvokļu īpašniekiem jāsasauc kopsapulce, kurā ne tikai jānobalso par pilnvarojuma došanu, bet arī jānosaka, par kādiem jautājumiem izvēlētā persona drīkstēs lemt (jānosaka pilnvarojuma apjoms).

Viena lieta ir kādam cilvēkam uzticēt pārstāvēt mājas intereses, bet pavisam cita – gaidīt šo uzdevumu izpildi. Lai jaunievēlētā pilnvarotā persona varētu sekmīgi darboties, viņam noderētu zināt apsaimniekošanas nozares likumdošanu, izprast ekonomikas pamatus, kā arī grāmatvedības un būvniecības pamatjautājumus. Bez šīm zināšanām viņam būs ļoti grūti pildīt doto uzdevumu – kontrolēt apsaimniekošanas uzņēmuma darbību.

– Mājas pilnvarotā persona var pati saviem spēkiem apgūt apsaimniekošanas aritmētiku, – saka Aleksandra Cimbale, – bet viņš var izmantot Rīgas pašvaldības organizētos kursus māju pilnvarotajām personām. Šajos kursos mēs uzņemam ne tikai jau izvēlētās māju pilnvarotās personas, bet jebkuru ieinteresētu rīdzinieku. Tāpat Rīgas namu pārvaldnieka kursos laipni gaidīti tiek dzīvokļu īpašnieku biedrību pārstāvji. Kā zināms, biedrībai ir valde un valdes priekšsēdētājs. Mēs uzskatām, ka biedrību vadībai ļoti noder atsvaidzināt savas zināšanas, lai iegūtu lielāku mājas iedzīvotāju uzticību.

Kā strādāt pēc kursu pabeigšanas?

No vienas puses, Rīgas namu pārvaldnieka kursu apjoms ir tikai 25 stundas un absolventi pēc to pabeigšanas saņem vienkāršu sertifikātu, tādēļ viņu zināšanas ir atbilstošas zemākās kategorijas darbiniekam. No otras puses, šādu kursu absolvents var pienācīgi pārstāvēt māju apsaimniekošanas uzņēmumā un kvalificēti risināt sarunas ar pārvaldnieku par komunālajiem jautājumiem.

– Kursus nepārtraukti organizējam jau trīs gadus, tajos piedalījušies pusotrs tūkstotis klausītāju, 800 cilvēku apmācības beiguši un saņēmuši sertifikātu, – stāsta A. Cimbale. – Kursi ilgst piecas nedēļas, nedēļā notiek divas nodarbības. Reiz viena nodarbība par ēku tehnisko apsekošanu un remontdarbiem negaidīti ievilkās un beidzās 23.15. Dalībnieki nesteidzās doties mājās, neskatoties uz to, ka visiem nākamajā dienā bija jādodas uz darbu.

Jāatzīst, ka ne visu kursu absolventi kļūst par savu māju pilnvarotajām personām. Ar kursiem vien ir par maz, pilnvarojuma došanai ir jāpiekrīt divām trešdaļām dzīvokļu īpašnieku. Daudzās mājās lielākā daļa dzīvokļu tiek izīrēti, tādēļ nav tik daudz īpašnieku, lai pietiktu balsošanai.

Aleksandra Cimbale uzsver:

– Par pilnvaroto personu var kļūt arī bez speciālas izglītības. Vēl vairāk – vienā mājā var būt vairākas pilnvarotās personas, kurām dzīvokļu īpašnieku kopība uzticējusi dažādas atbildības. Ļoti izdevīgi, ja mājā ir savs jurists, grāmatvedis, ekonomists un būvnieks. Šāds aktīvistu kolektīvs katrs ar savām zināšanām nodrošina mājas apsaimniekošanas darba uzraudzīšanu, vai nu katram kontrolējot savā pārziņā esošās lietas, vai darbojoties visiem kopā. Galīgo veidu, kā strādāt pilnvaroto personu iniciatīvas grupai, nosaka mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums.

Mājas pilnvaroto personu var uzaicināt „no malas”

Svarīgi zināt, ka mājas pilnvarotajai personai obligāti nav jābūt dzīvokļa īpašniekam konkrētajā mājā.

– Mūsu darbā bija gadījums, kad nelielā 10 dzīvokļu mājā par pilnvaroto personu tika izvēlēts nozarē izglītots cilvēks, kurš lieliski tika galā ar uzticētajiem pienākumiem. Iesākumā kaimiņmāju iedzīvotāji vēroja un vērtēja viņa darbu, bet pēc tam uzaicināja par pilnvaroto pārstāvi savai mājai. Galu galā šis kungs kļuva ne tikai par savas mājas, bet visa nelielā kvartāla pilnvaroto pārstāvi.

Viens no galvenajiem jautājumiem: kā pilnvarotā persona var uzlabot situāciju mājā?

– Iedomāsimies, ka mājā ir 100 dzīvokļu īpašnieku un katram ir savs viedoklis par jumta remontu, teritorijas labiekārtošanu utt., bet nav īpašnieku pilnvarotās personas. Rezultātā pārvaldnieks saņems 100 dažādu vēlmju, bet nevienai nebūs dzīvokļu īpašnieku kopīga lēmuma spēka. Ja šādā mājā ir pilnvarotā persona, tad viņai ir tiesības pārvaldniekam paust viedokli vairākuma vārdā: „Mēs vēlamies stāvvietu un bērnu laukumu, bet jumta nomaiņai, lūdzu, piesaistiet X firmu!” Šajā gadījumā apsaimniekotājam nav tiesību ignorēt šādu prasību, jo ir pārstāvētas visu dzīvokļu īpašnieku intereses.

– Vai mājas pilnvarotai personai ir tiesības rīkoties ar remontu uzkrājumu naudu?

– Šādu atļauju var dot dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņemtais lēmums. Uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks ir izstrādāts pilnvaras paraugs, kurā īpašnieki kopsapulces laikā uzreiz var noteikt konkrētu summu no mājas uzkrājumu fonda, ar kuru pilnvarotā persona var brīvi rīkoties bez kopsapulces saskaņojuma. Īpašnieku domas attiecībā uz finansēm ir atšķirīgas – ir mājas, kur pilnvarotajai personai uztic tikai dažus eiro, bet ir īpašumi, kur pilnvarotā persona pārvalda tūkstošus. Tātad, katra māja pilnīgi patstāvīgi izlemj šo jautājumu. Jebkurā gadījumā, ir virkne jautājumu, kurus māju pārstāvji patstāvīgi atrisināt nespēj. Piemēram, noteikt remontdarbu uzkrājumiem paredzamo summu – šādu jautājumu atļauts risināt tikai mājas kopsapulcei.

Mājas pārvaldniekam jābūt ar diplomu

Ja mājas pilnvarotais pārstāvis drīkst darboties bez speciālas izglītības – diploma, tad mājas pārvaldniekam ir jābūt diplomētam speciālistam.

– Nekustamā īpašuma apsaimniekošanā augstākai izglītībai ir divas pakāpes. Ja students ir ieguvis 4. profesionālajam līmenim atbilstošu izglītību, tad viņam ir tiesības strādāt par namu pārvaldnieku. Iegūstot 5. profesionālā līmeņa izglītību, students ir apguvis padziļinātas zināšanas māju apsaimniekošanā un var strādāt par namu pārvaldnieku, – skaidro Rīgas Tehniskās universitātes pārstāve Iveta Stamure.

Ir viena kategorija apsaimniekotāju, kuriem speciālā izglītība nav vajadzīga, paskaidro Aleksandra Cimbale:

– Pieņemsim, ka mājas īpašnieki pieņem lēmumu sava īpašuma apsaimniekošanu uzticēt viskompetentākajam kaimiņam. Ja māja ir neliela, tās platība nepārsniedz 1500 kvadrātmetrus, tad šim apsaimniekotājam speciāla izglītība nav nepieciešama. Taču gadījumos, kad mājas platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus, apsaimniekotājam būs nepieciešama Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktā izglītība – vismaz trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis. Šāda līmeņa izglītību var iegūt sertificētos mācību centros, mācību ilgums parasti ir viens gads. Ja cilvēks vēlas apsaimniekot māju, kurā viņš pats nedzīvo, tad būs nepieciešama 4. vai 5. profesionālā līmeņa izglītība. Šāds pārvaldnieks var būt sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbinieks, nodarbinātais komercsabiedrībā vai vienkārši pašnodarbinātā persona. Galvenais nosacījums, lai cilvēks būtu reģistrējies kā nodokļu maksātājs.

Ja pārvaldniekam ir ceturtais profesionālās izglītības līmenis, viņš var strādāt daudzdzīvokļu mājās, arī tādās, kurās privatizācijas process vēl nav beidzies un māja atrodas pašvaldības vai valsts pamatlīdzekļu uzskaitē. Savukārt piektā profesionālā līmeņa pārvaldnieks var strādāt ar praktiski jebkuru dzīvojamo fondu.

2000 eiro gadā, un esat pārvaldnieks!

Pārvaldnieka apmācības piedāvā vairākas privātās augstskolas, piemēram, Informācijas sistēmu menedžmenta akadēmija (ISMA).

– Esam izveidojuši divgadīgu programmu, pēc kuras sagatavojam nekustamā īpašuma pārvaldības speciālistus, – stāsta ISMA programmas Uzņēmējdarbība nekustamā īpašuma sfērā direktore profesore Dr.oec. Inese Spīča. – Pēc diviem gadiem mūsu studenti iegūst ceturtā līmeņa namu pārvaldnieka kvalifikāciju. Tālāk programmas beidzēji var turpināt mācības bakalaura studiju Uzņēmējdarbības vadība trešajā kursā. Pēc diploma aizstāvēšanas viņi saņem kvalifikāciju – uzņēmuma vadītājs. Mūsu izstrādātā programma piedāvā ļoti daudzveidīgus mācību priekšmetus uzņēmējdarbības, mārketinga un grāmatvedības apguvei. Tajā ietilpst arī lietišķā angļu valoda, filozofija un ētika. Šajos priekšmetos māca sarunāties ar cilvēkiem un viņus saprast. Mums ir izstrādāti divi moduļi, kuru ietvaros studenti iepazīstas ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un tehniski būvnieciskiem jautājumiem. Tādā veidā mēs sagatavojam speciālistus, kuri nepieciešamības gadījumā var pārvaldīt savu īpašumu vai arī strādāt apsaimniekošanas uzņēmumā. Uzskatu, ka apsaimniekošanas nozarē mūsu absolventiem ir lielas darba iespējas.

Salīdzinājumam – Rīgas Tehniskās universitātes Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas programmā lielāks uzsvars ir likts uz inženiertehnisko zināšanu apguvi, bet ISMA vairāk māca ekonomiskos jautājumus. RTU skaidroja, ka nekustamā īpašuma apsaimniekošanas programmai katru gadu ir piešķirtas budžeta vietas, bet uz katru šo vietu ir 6–7 pretendenti. Pieprasījums iespaidīgs! Rīgas Tehniskās universitātes programmu – Nekustamā īpašuma vadība, Nekustamā īpašuma vērtēšana un Nekustamā īpašuma ekonomika – koledžas, bakalaura un maģistrantūras programmās kopā mācās 500 cilvēku.

Ja vēlaties kļūt par diplomētu pārvaldnieku, mācību maksa nav no mazajām – kā Rīgas Tehniskajā universitātē, tā ISMA studiju programmas Nekustamā īpašuma pārvaldība gada maksa ir aptuveni 2000 eiro.