Remontdarbi neapstājas

Uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs galvenā inženiere: „Šajā gadā iedzīvotāji biežāk izvēlējušies pilnu mājas renovāciju”

Kaut arī laikapstākļi ir pasliktinājušies, daudzdzīvokļu mājās Rīgā aktīvi turpinās remontdarbi. Daudzu māju īpašnieki šogad tikuši pie jauna jumta, ir nomainīti logi un avārijas stāvoklī esošās caurules.

Teju katra desmitā māja ir par siltināšanu

Par to, kādus remontdarbus saviem klientiem organizē apsaimniekošanas uzņēmums Rīgas namu apsaimniekotājs, stāsta galvenā inženiere Viktorija Kurajeva.

– Patlaban Rīgas namu apsaimniekotāja apsaimniekošanā ir 170 māju, – atzīst V. Kurajeva. – Jāatzīmē, ka daudzās mājās remontdarbi turpinās, neskatoties uz šī gada nepatīkamajiem laikapstākļiem, kas pilnībā izjauca ierasto remontdarbu sezonu. Tagad, rudenī, mēs varam mainīt un remontēt iekšējās komunikācijas tajos objektos, kur atbilstošu lēmumu iedzīvotāji ir pieņēmuši šī gada pavasarī un vasarā.

– Cik lielus līdzekļus dzīvokļu īpašnieki ir gatavi ieguldīt mājas remontdarbos?

– Gluži tāpat kā iepriekš iedzīvotājiem ir izvēles iespēja – viņi var pakāpeniski krāt naudu plānotajiem remontdarbiem un katru gadu mājā veikt nelielus uzlabojošus darbus vai ar apjomīga aizņēmuma palīdzību uzreiz veikt mājas renovāciju. Zīmīgi, ka šogad daudzu māju dzīvokļu īpašnieki nopietni apsver iespēju īpašuma renovācijai izmantot Eiropas Savienības (ES fondu) atbalsta līdzekļus vai Rīgas domes piedāvāto programmu.

– Cik liela ir šī interese?

– Par mājas pilnu renovāciju energoefektivitātes paaugstināšanai lēmumu jau ir pieņēmušas 13 uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs pārvaldīšanā esošās mājas. Būtībā tas nav pārsteigums – iedzīvotājiem pastāv iespēja 50% ieguldītās naudas saņemt atpakaļ no ES fondiem.

– Var teikt, ka zināma daļa iedzīvotāju ir noticējuši ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmai?

– Tā var teikt. Piemēram, mājai Salaspilī, Celtnieku ielā 2, mēs palīdzējām noorganizēt tehnisko apsekošanu, energoauditu, izstrādāt renovācijas projektu un izveidot darbu izmaksu tāmes. Finanšu institūcija Altum mājai jau ir apstiprinājusi līdzfinansējuma piešķiršanu no ES fondiem. Pašlaik māja Celtnieku ielā 2 konkursa kārtībā veic darbu izpildītāju atlasi.

– Cik mājas Celtnieku ielā 2 dzīvokļu īpašnieki maksās par šādu kompleksu renovāciju?

– Renovācija mājai kopumā izmaksās aptuveni 200 000 eiro, un pēc visu darbu pabeigšanas dzīvokļu īpašnieki ir noskaņoti panākt tādu siltuma ietaupījumu, lai saņemtu 50% ieguldīto līdzekļu atmaksu. Pārējās 12 mājas, kuras ir pieņēmušas lēmumu par renovācijas veikšanu, atrodas Rīgā. Visas jau ir iesniegušas savus iesniegumus un gaida finanšu institūcijas Altum atbildi.

Remontēt var arī pakāpeniski

– Kā rīkojas tās mājas, kuras nesadūšojas ņemt kredītu pilnas renovācijas veikšanai?

– Tās mājas turpina pakāpenisku līdzekļu uzkrāšanu nepieciešamajiem remontiem.

Kad vajadzīgā summa ir sakrāta, viņi vēršas pie mums ar lūgumu organizēt iecerētos remontdarbus. Piemēram, piecstāvu ēkā Anniņmuižas ielā 40A iedzīvotāji vairāku gadu laikā sakrāja 19 000 eiro jumta remontam. Vēlos atzīmēt, ka šīs mājas dzīvokļu īpašnieki lēmuma pieņemšanai laiku netērēja veltīgi un negaidīja avārijas situācijas iestāšanos. Rezultātā tika pie jauna jumta jau šogad.

– Kādus ārdarbus šogad vēl ir paveicis Rīgas namu apsaimniekotājs?

– Tā kā sērijveida mājās lielus siltumzudumus veido noplūdes caur logiem, mūsu klienti turpina mainīt logus koplietošanas telpās. Interesantu risinājumu bija atraduši mājas Admirāļu ielā 22 dzīvokļu īpašnieki. Šī kopmītnes tipa māja ir īpaša ar to, ka vairākus gadus ir bez centralizētās siltumpadeves. Lai mājā noturētu pēc iespējas vairāk siltuma, iedzīvotāji lūdza ne tikai nomainīt logus, bet arī logiem piegulošās koka konstrukciju daļas. Agrāk šī konstrukcija bija prasta koka kaste, pildīta ar stikla vati. Laika gaitā vate sen bija zaudējusi siltumizolējošās īpašības, dēļu apšuvums izžuvis un sameties, tādēļ koplietošanas telpās svilpoja vējš. Tagad ir ne tikai jauni logi, bet saremontētas arī koka starpsienas – aizpildītas ar jaunu siltinātāju un no ārpuses apmestas. Pēc remonta mājā ir kļuvis daudz siltāk.

– Kādus remontdarbus veicat iekštelpās?

– Galvenokārt remontējam māju iekšējās komunikācijas, turklāt Rīgas namu apsaimniekotāja klienti bieži cenšas uzreiz samainīt gan aukstā, gan karstā ūdens guļvadus pagrabā. Gadījumā, ja mājai tik apjomīgi darbi uzreiz nav pa spēkam, iedzīvotāji darbus ar apsaimniekotāja atbalstu var sadalīt etapos. Piemēram, šogad šādā veidā caurules ir nomainījuši dzīvokļu īpašnieki divās mājās Salaspilī – Enerģētiķu ielā 6 un Enerģētiķu ielā 19.

Kā nomainīt stāvvadus?

– Vai var teikt, ka viens no sarežģītākajiem darbiem mājā ir stāvvadu nomaiņa?

– Tā teikt var, jo ne jau pats darbs ir sarežģīts, bet gan tā organizēšana – nomaiņa ir jāsaskaņo ar visiem dzīvokļu īpašniekiem. Stāvvads ir komunikācija, kas iet cauri visiem dzīvokļiem, tādēļ atliek vienam kaimiņam pateikt: „Nekā nebija, es jūs pie sevis nelaidīšu!”, un pilnvērtīgs remonts nenotiks. Par laimi, mums ir mājas, kurām ir izdevies panākt vienprātību, un viņi ar godu ir nobeiguši remontdarbus. Piemēram, māja Dzirciema ielā 69. Tā ir deviņstāvu ēka, kurā cauri katram dzīvoklim iet divi pāri karstā, aukstā ūdens un kanalizācijas stāvvadi. Šogad šajā viensekcijas deviņstāvu mājā tika nomainīti divi stāvvadu pāri (no astoņiem), kas mājai izmaksāja 12 000 eiro.

– Tātad pilnīgai stāvvadu nomaiņai mājai būs nepieciešami 48 000 eiro?

– Tā ir, un iedzīvotāji turpinās mērķtiecīgus uzkrājumus šo remontdarbu veikšanai. Un tas nav viss – šajā mājā jau ir pilnībā savestas kārtībā apakšējās sadales caurules. Finansējums remontdarbiem viena gada laikā pieaug par 3500 eiro, jo dzīvokļu īpašnieki ir pieņēmuši lēmumu krāt 0,16 eiro par vienu kvadrātmetru mēnesī.

– Ja dzīvokļu īpašnieku vairākums nepieņems lēmumu ikmēneša maksu palielināt, visu stāvvadu nomaiņai iedzīvotājiem būs jākrāj vēl 10 gadus?

– Patiesībā šādu praksi novērojam daudzās mūsu apsaimniekošanā esošajās mājās. Kolīdz mājā sākas kārtīgi remontdarbi, iedzīvotāji kļūst arvien azartiskāki un vēlas padarīt arvien vairāk.

Kāpņu telpas remonts – pašu spēkiem

– Šogad uz jūsu uzņēmumu ir pārnākuši daudzi jauni klienti. Vai esat jau paguvuši šajās mājās kaut ko izdarīt?

– Darbus darām, un gribētos atzīmēt mājas Kartupeļu ielā 45 un 47. Šīs ēkas savulaik saviem darbiniekiem ir būvējis parfimērijas flagmanis Dzintars, un joprojām tur dzīvo bijušie un esošie rūpnīcas darbinieki. Tie ir lieliski un ļoti aktīvi cilvēki. Piemēram, viņi ir pieņēmuši lēmumu savas mājas kāpņu telpas izremontēt, tā sakot, uz sabiedriskiem pamatiem.

– Kā tas ir?

– Iedzīvotāji ir nolēmuši daļu mājas uzkrājumu naudas iztērēt vajadzīgo materiālu iegādei, bet remontdarbus veikt pašu rokām.

– Cik naudas izdodas ietaupīt, remontējot šādā veidā?

– Patlaban ir nopirkti materiāli 500 eiro vērtībā, kas varētu nebūt galējā summa. Taču pat tad, ja materiāliem iztērēs 1000 eiro, ekonomija būs. Salīdzinājumam varu minēt – ja kāpņu telpas remontam nolīgtu būvfirmu ar būvsertifikātu, par tādu pašu darbu apjomu prasītu 5000 līdz 6000 eiro.

Kartupeļu ielas mājās ietaupītie līdzekļi lieti noderēs projekta izstrādei, lai mājas pievienotu pilsētas centralizētajai siltumapgādei (pašlaik mājas siltumu saņem no rūpnīcas Dzintars katlumājas).

– Citi Rīgas namu apsaimniekotāja jaunie klienti arī ir tik aktīvi?

– Šajā gadā vairākas mājas pie mums pārnāca, ņemot līdzi jau uzkrātos līdzekļus, tādēļ nekavējoties naudu ieguldīja darbos.

– Kādēļ nauda nebija iztērēta pie iepriekšējā apsaimniekotāja?

– Manuprāt, tā ir interesanta parādība – iedzīvotāji stāsta, ka nav varējuši sagaidīt reālus darbus no pārvaldnieka, kaut arī nauda bijusi jau sakrāta. Citos gadījumos dzīvokļu īpašnieki ir bremzējuši darbu sākšanu, jo pārvaldnieks piedāvājis tos veikt par neadekvāti augstām cenām.

Mūsu klienti var pilnībā kontrolēt mājas uzkrājumu izlietojumu, tādēļ, pārnākot pie Rīgas namu apsaimniekotāja, darbi tiek sākti bez vilcināšanās.

Vispirms – darbs, samaksa – pēc tam

– Cik daudz naudas būtu jākrāj tipiskai sērijveida mājai, lai pakāpeniski veiktu visus nepieciešamos remontus?

– Pēc mūsu uzņēmuma pieredzes varu teikt, ka uzkrājuma summai nevajadzētu būt mazākai par 0,20 eiro mēnesī par vienu kvadrātmetru. Protams, summu ļoti ietekmē mājas kopējā kvadratūra, tehniski būvnieciskais stāvoklis un specifisku remontdarbu nepieciešamība. Loģiski, ka daudzstāvu vai daudzsekciju mājai vienmēr būs vieglāk sakrāt vajadzīgos līdzekļus nekā nelielai ēkai.

– Vai Rīgas namu apsaimniekotājs šādiem klientiem ir gatavs aizdot naudu vajadzīgo darbu izpildei?

– Jā, šādi mēs rīkojamies ik gadu. Piemēram, aizdevumu nesen saņēma māja Raņķa dambī 7 k-2 pamatu aizsarg­apmales nomaiņai. Mājai Raņķa dambī 7 k-1 līdzīgs remonts jau bija veikts, un kaimiņi ieraudzīja, ka remonts ir sevi attaisnojis. Aizsargapmales nomaiņa izmaksāja 5200 eiro, tādēļ kopsapulce nobalsoja par aizņēmumu darbu izpildei. Lai to dzēstu, turpmāk vienu gadu mājas iedzīvotāji maksās 0,21 eiro par kvadrātmetru. Vēlos piebilst, ka tie klienti, kuriem ir sarežģīta finanšu situācija, uzņēmumam Rīgas namu apsaimniekotājs var izveidot norēķinu grafiku termiņā līdz 36 mēnešiem.