„Katru dienu – līdz 15 salietu dzīvokļu!”

Izbraucot uz izsaukumu vietām, santehniķi kanalizācijā atrod pārsteidzošas lietas – sākot ar gurķiem un pamperiem, beidzot ar brillēm un televizoru pultīm. Grandiozākais atradums kanalizācijas caurulē – Jaungada eglīte!

Viens no biežākajiem cēloņiem, kādēļ cilvēks vēršas pēc palīdzības apsaimniekošanas uzņēmumā, ir dzīvokļa noliešana. Cik ātri avārijas brigādei jāierodas nelaimes vietā? Kādēļ atsevišķos gadījumos ir jāmaksā par saliešanas fakta fiksācijas akta noformēšanu? Kurš galu galā vainīgs, ka daudzdzīvokļu mājās caurules ir tādā stāvoklī, kādā tās ir? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks.

Kur zvanīt avārijas gadījumā?

Parasti visas sūdzības par dzīvokļos esošajām koplietošanas komunikācijām nonāk pie Rīgas namu pārvaldnieka Tehnikās pārvaldes inženierkomunikāciju nodaļas darbinieka Ivara Dunkuļa. Viņa darbs ir meistaru izrīkošana palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem.

– Visvairāk sūdzību saņemam par aizsērējušu kanalizāciju, un visbiežāk paši iedzīvotāji pie tā arī ir vainīgi, – atzīst I. Dunkulis. – Tas nav aptverams, ko cilvēki pamanās noskalot klozetā vai izlietnē – lielākoties ēdiena paliekas. Nākamais aizsērējumu iemesls – nesankcionēta kanalizācijas sistēmas pārbūve dzīvoklī, jaunas santehnikas, ar neatbilstošu diametru, pievienošana vecajām caurulēm. Cietušie zvana pa tālruni 80008989 uz uzņēmuma avārijas dienestu un pie manis nonāk noformēti iesniegumi par avāriju. Vidēji dienas laikā saņemu līdz 15 šādu ziņojumu.

Par skaistumu padomāja, bet drošību aizmirsa

– Kādi cēloņi parasti ir savu vai kaimiņu dzīvokļu saliešanai?

– Pirmais cēlonis – mājas kopējo stāvvadu nepareiza darbība, otrs – problēmas, kas saistītas ar dzīvoklī esošo santehniku un caurulēm, trešais, par nožēlu, – tekoši jumti.

– Daudzi cilvēki dzīvokļu remontu laikā vannas nomaina uz daudz kompaktākajām dušu kabīnēm. Pati pēc savas pieredzes zinu, ka tās bieži mēdz tecēt…

– Galvenais jautājums – kā no dušas kabīnes satecējušais ūdens nonāk pie kaimiņiem? Ja remonts veikts pareizi, tad vannas istabas grīda vispirms obligāti tiek rūpīgi pārklāta ar hidroizolācijas slāni, bet tikai pēc tam glīti noflīzēta. Dzīvokļu īpašnieki visbiežāk vienkārši aizmirst par hidroizolāciju. Noteikti jāatceras, ka uzstādāmās dušas kabīnes savienojuma vietas nepieciešams apstrādāt ar silikonu. Daudzi nezina arī to, ka silikona šuves ne retāk kā reizi gadā nepieciešams atjaunot. Ja to neizdara, tās sāk tecēt.

– Daudzās sērijveida mājās vannas istabu grīdas ir it kā nedaudz paceltas. Vai ūdens spēj izsūkties cauri šādam pārsegumam?

– Ūdens plūst tur, kur ir mazāka pretestība, tādēļ ātri izsūcas cauri betona slānim. Ja jūs savā vannas istabā uz grīdas izliesiet spaini ūdens, tad kaimiņiem jau pēc stundas būs slapji griesti.

Mīti un maldi par līdzekli „Krot”

– Kādu iemeslu dēļ kanalizācija nodambējas?

– Liela mūsdienu problēma ir ūdens ekonomija, sevišķi tas sakāms par karsto ūdeni. Ja iedzīvotāji maz lieto ūdeni, tad pie kanalizācijas cauruļu sienām pieķep organiskie nosēdumi, kas tur veido arvien biezāku un biezāku slāni, tādēļ beigās ūdens vairs nespēj aiztecēt.

– Tādā gadījumā cilvēks saimniecības preču veikalā pērk pudeli cauruļu tīrāmā līdzekļa „Krot” un ielej to izlietnē!

– Taisnība, taisnība, viņš ielej izlietnē pudeli ķīmijas un pieļauj nākamo kļūdu: aizmirst līdzekli noskalot. Ja šo ķīmiju neskalo ar lielu ūdens daudzumu (kā tas, starp citu, norādīts pamācībā), tā nosēdumus uz cauruļu sienām vēl vairāk sacietina un pārvērš teju vai akmenī.

– Tautā valda arī šāds uzskats – caurulēs ir bīstami liet sadzīves ķīmiju, jo kopā ar nosēdumiem tā var saēst arī caurules. Cik šajā uzskatā patiesības?

– Tie ir maldi. Galvenais, 10 līdz 15 minūtes pēc pielietošanas ķīmiju kārtīgi noskalot. Tad ne „Krot”, ne kāds cits līdzeklis nekaitēs ne dzīvokļa caurulēm, ne mājas koplietošanas stāvvadiem.

– Kas notiek, ja cilvēks līdzekli nenomazgā, bet, piemēram, visu dienu aiziet uz darbu?

– Tad caurulēs iestrēgušie mati, tauku, mazgāšanas līdzekļu atliekas un citi nosēdumi pārvētīsies cietā masā. Nekas labāks nebūs, ūdens tāpat aizplūst nevarēs, un apsaimniekošanas uzņēmuma meistars būs spiests izjaukt stāvvadu un iztīrīt to manuāli.

Ja caurule saplīst aiz flīzētas sienas

– Veicot remontu, cilvēki bieži stāvvadus noslēpj aiz rīģipša sienām un pēc tam vēl noflīzē. Kam šis dekoratīvais skaistums ir jāizārda, ja aiz tā ir plīsusi caurule?

– Diemžēl ar šādām situācijām mēs saskaramies katru dienu. Pēc likuma, rīģipša sienas ir jānojauc pašam dzīvokļa īpašniekam.

– Ko darīt, ja dzīvokļa īpašnieks to nespēj izdarīt, jo vienkārši nemāk?

– Par papildu samaksu to veic mūsu meistari.

– Vai norobežojošās konstrukcijas uzbūvēt atpakaļ arī ir viņu spēkos?

– Protams.

– Cik tas dzīvokļa īpašniekam maksās?

– Viena būvniecības darbu stunda maksā 10,54 eiro. Pie tā vēl jāpiepluso materiālu izmaksas. Un vēl, mēs iedzīvotājiem cenšamies ieskaidrot, ka koplietošanas komunikācijas saprātīgi slēpt aiz tādām konstrukcijām, kuras ātri un viegli ir noņemamas. Piemēram, uz cilpām iekārtām sienām.

– Taču jebkurš dzīvokļa īpašnieks paliks pie sava uzskata, ka komunikāciju avārija notiek reizi desmit gados, tādēļ estētiska vide tualetē ir svarīgāka par visu.

– Tas ir kļūdains pieņēmums. Pateicoties tam, ka komunikācijas iespējams viegli pārbaudīt, dzīvokļa īpašnieks var izvairīties no lieliem tēriņiem. Iedomāsimies situāciju, ka kanalizācijas stāvvads tualetē vēl nav plīsis, bet sācis nedaudz tecēt. Ja tas notiek aiz uzbūvētas sienas, process var vilkties gadiem, līdz caurule „iet pušu” un nolej ne tikai vienu, bet vēl vairākus stāvus zem vainīgā dzīvokļa. Taču, ja caurule būtu apskatāma, nelielo sūci ātri pamanītu un to salabotu.

– Loģiski!

– Cilvēku izdomai patiesībā nav robežu – viņi ne tikai stāvvadu aizšuj ar sienu, bet nišu vēl izoderē ar akmens vati, jo no turienes it kā „velkot aukstums”.

Šāda pašdarbība diemžēl kaitē komunikācijām, jo tad nišā krājas kondensāts. Rezultātā metāla caurules sāk korodēt ātrāk.

„Es jums durvis vaļā netaisīšu!”

– Iedomāsimies situāciju, ka avārija jau ir notikusi, bet dzīvokļa īpašnieks durvis jūsu darbiniekam vaļā never…

– Pazīstama situācija, kas atgadās apmēram katrā trešajā izsaukumā.

– Kā apsaimniekošanas uzņēmuma meistars remontē plīsumu šajā gadījumā?

– Mēs zvanām un rakstām dzīvokļa īpašniekam, lai ielaiž mūs pie komunikācijām. Ja vien tas ir iespējams, cenšamies caurulēm piekļūt no kāpņu telpas puses, kaut arī nākas izlauzt daļu sienas. Gadījumos, ja kāpņu telpa nesen remontēta, pret mums nostājas pārējie mājas dzīvokļu īpašnieki.

– Kuram beigu beigās tiek izrakstīts rēķins par sienu izārdīšanu un atkal saremontēšanu? Droši vien tam, kurš neatvēra durvis un kura dēļ visa tā jezga bijusi?

– Nekā tamlīdzīga, diemžēl par šiem darbiem no mājas remontdarbu uzkrājumu fonda samaksā visi dzīvokļu īpašnieki.

– Daudzu sēriju mājās caurulēm nav iespējams piekļūt no kāpņu telpas. Ko darāt šādos gadījumos?

– Ja dzīvokļa īpašnieks iespītējas un nelaiž veikt remontu, tad visa māja dzīvo bez ūdens.

– Cik ilgi šāda situācija var turpināties?

– Rekordlaiks mūsu praksē – viens mēnesis. Ne vienmēr vainīga dzīvokļa īpašnieka ietiepība. Var gadīties, ka viņš vienkārši aizbraucis uz ārzemēm.

– Tik tiešām, kā jārīkojas dzīvokļa īpašniekam, kurš aizbrauc uz ilgu laiku, taču nav pret to, lai meistari vajadzības gadījumā varētu iekļūt dzīvoklī?

– Labākais risinājums – par aizbraukšanu paziņot apsaimniekošanas uzņēmumam un atstāt pilnvarotās personas tālruņa numuru, pie kuras glabāsies atslēga.

– Vai pārvaldniekam ir tiesības uzlauzt durvis gadījumā, ja īpašnieks atrodas prombūtnē?

– Nē. Tādu tiesību pārvaldniekam nav. Mēs varam rakstveidā atstāt brīdinājumu ar prasību izpildīt likumā noteikto – nodrošināt pārvaldniekam piekļuvi dzīvokļa īpašumā izvietotajām koplietošanas inženierkomunikācijām.

– Ko darīt, ja cilvēks spītējas nedēļām ilgi?

– Kā beidzamo risinājumu mēs izmantojam iespēju ar jaunu cauruli izveidot apvadu avarējušam dzīvoklim un tādā veidā pārējai mājai atjaunojam ūdens padevi. Nekas neparasts tas nav, šo risinājumu nākas pielietot reizi trijos–četros mēnešos.

Nostipriniet veļas mašīnas noteces cauruli!

– Jūs jau minējāt, ka muļķību dēļ paši iedzīvotāji var kaitēt komunikācijām. Vai ir vēl kādas tipiskas kļūdas?

– Visizplatītākā kļūda ir nepareiza jaunas santehnikas pievienošana dzīvoklī esošajiem stāvvadiem. Pieņemsim, ka cilvēks taisa remontu un vēlas uz citu vietu pārvietot klozetpodu. Pārvelkot caurules un nepareizi pievienojot santehniku, problēmas nebūs ilgi jāgaida. Vēl viena vājā vieta – lokanās caurules.

– Kas ar tām nav labi?

– Remonta laikā cilvēki instalē Ķīnā ražotas lokanās caurules, kuru lietošanas laiks – aptuveni divi mēneši. Iesākumā var pat nepamanīt, ka šāda caurule jau sākusi tecēt. Ātri iegūtā ekonomija uz lētās caurules rēķina beidzas ar lielām nepatikšanām un nolietu apakšstāva dzīvokli.

– Uz ko vēl nevajadzētu ekonomēt?

– Uz dušās un virtuvēs lietotiem maisītājiem. Lētie maisītāji nav paredzēti mūsu apstākļiem, viņu plānais materiāls ļoti ātri iziet no ierindas.

– Bieži par kaimiņu noliešanas cēloni kļūst veļas mašīna. Kā no tā pasargāties?

– Galvenais, kārtīgi nostiprināt noteces cauruli. Ko tik gadās pieredzēt – cilvēki šo cauruli vienkārši pārkarina pār vannas malu un atstāj bez pieskatīšanas. Pie stipra spiediena tā mēdz izkrist uz grīdas, tālākais – bez komentāriem… Noteces caurulei jābūt pareizi nostiprinātai, un tad iekārta ir droša, jo pati mašīna, ja tā ir darba kārtībā, nekur tecēt nevar.

Kanalizācijā aizpeld rotaļlietas un brilles

– Santehniķi žēlojas par cilvēku dīvainībām. Vai tiesa, ka reizēm viss atkritumu spaiņa saturs tiek noskalots klozetpodā?

– Diemžēl tā tas ir. Konservu sagatavošanas periodā kanalizācijā tiek mesti gurķi, jaunas ģimenes klozetpodu izmanto par pamperu izmešanas vietu. Šādu piemēru ir daudz, un tie jau ir ierasta lieta. Liela izmēra atkritumiem kanalizācijas sistēmā nav kur palikt; ja tie vēl „iziet” cauri stāvvadam, tad guļvadā sablīvējas un izveido nodambējumu.

– Kas notiek tālāk?

– Nekas labs – fekālā masa, neatrodot izeju uz leju, sablīvējas un sāk spiesties atpakaļ – uz augšu pa stāvvadu, līdz atrod pirmās izplūdes atveres – pirmo stāvu iedzīvotāju vannu, klozetpodu un izlietni.

– Vai apsaimniekotājs meklē vainīgo kanalizācijas nodambēšanā?

– To izdarīt nav iespējams, jo vienu stāvvadu piecstāvu mājā izmanto pieci dzīvokļi. Vēlos iedzīvotājiem atgādināt, ka kopējā kanalizācijas vada aizdambēšanās ir ļoti sarežģīta problēma un nosprostojuma likvidācija var prasīt daudz laika un ne mazums naudas. Tādēļ, lūdzu, nemetiet klozetā vai izlietnē visu, kas pagadās.

Atminos gadījumu, kad mūsu meistari atvēra kanalizācijas vadu un tur atrada televizora pulti, rotaļu lācēnu, briļļu futrāli un veselu plastmasas maisiņu ar higiēnas priekšmetiem, arī virtuves dvieļi kanalizācijā ir ierasta lieta. Ja runājam par dīvainībām, tad tā noteikti ir Jaungada eglīte vai visbiedējošākais atradums – beigts kaķēns, abi arī kanalizācijas sistēmā. Meistari šos priekšmetus izceļ, bet par remontu samaksā visi mājas iedzīvotāji no kopējiem uzkrājuma līdzekļiem. Tātad, ar paviršu vai nesaprātīgu attieksmi pret mājas komunikācijām iedzīvotāji sev rada izdevumus.

Reaģēšanas laiks – 30 minūtes

– Cik ātri Rīgas namu pārvaldnieka remontbrigāde ierodas avārijas vietā?

– Uz steidzamiem izsaukumiem mums jāreaģē 30 minūšu laikā. Darba laikā uz negadījuma vietu brauc uzņēmuma meistari, naktī – avārijas dienesta brigāde. Jebkurā gadījumā iedzīvotājiem par avāriju jāziņo, zvanot pa bezmaksas tālruni 80009090.

– Ar ko avārijas dienesta pakalpojums atšķiras no apsaimniekošanas uzņēmuma meistaru darba?

– Avārijas dienesta primārais uzdevums: lokalizēt noplūdi – noslēgt ūdens padevi un iespēju robežās veikt komunikāciju remontu. Ja caurulēm nepieciešams nopietns remonts vai avārijas dienests nespēj tās iztīrīt, tad iedzīvotājiem nekas cits neatliek, kā gaidīt remontbrigādi, kas ieradīsies darba laikā.

– Vai tas nozīmē, ka, avārijai notiekot piektdienas naktī, māja bez ūdens var palikt līdz pirmdienai?

– Sliktākajā gadījumā – tā var būt.

Krāna remonts – par atsevišķu samaksu

– Kādos gadījumos dzīvokļa īpašniekam ir jāapmaksā avārijas brigādes vai apsaimniekošanas uzņēmuma meistaru darbs?

– Ja avārija notikusi koplietošanas komunikācijās (robeža ir noslēgventilis aiz individuālā ūdens skaitītāja), tad darbi tiks apmaksāti no mājas kopējiem līdzekļiem. Taču, ja dzīvoklī caurule sāk tecēt aiz ūdens skaitītāja, tek krāns vai klozetpods, tad īpašniekam tas jāapmaksā pašam vai arī jāpieaicina sev zināms santehniķis.

– Cik ātri apsaimniekošanas uzņēmuma meistaram jāveic remonts dzīvoklī, ja īpašnieks to apņēmies segt no saviem līdzekļiem?

– Nākamās darbdienas laikā.

– Vai iespējami gadījumi, kad apsaimniekošanas uzņēmuma meistars atsakās veikt maksas pakalpojumu?

– Santehniķis noteikti pārbaudīs, kāds darbs dzīvokļa īpašniekam nepieciešams, pēc tam vienosies par darbu izpildes laiku. Mūsu meistari tik tiešām neveic visus sarežģītos santehnikas darbus, turklāt ne vienmēr visas nepieciešamās detaļas ir viņu rīcībā. Tad viņš var ieteikt labāku risinājumu – izvēlēties citu meistaru.

Ja gadās situācija, ka meistars brauc veikt nolīgto maksas pakalpojumu, bet tajā pašā laikā saņem izsaukumu uz avāriju, viņam ir pienākums vispirms doties uz avārijas vietu.

Cik maksā noliešanu fiksējoša akta noformēšana?

– Kas jādara cilvēkam, kurš konstatē, ka dzīvoklis noliets?

– Pēc avārijas likvidācijas viņš var saņemt aktu, kurā konstatēts fakts un uzrādīti noliešanas cēloņi. Svarīgi ir zināt, kādam mērķim akts tiek noformēts. Ja to pieprasa apdrošināšanas kompānija, mēs veicam dzīvokļa apsekošanu un aktu sagatavojam par samaksu. Tāpat ir svarīgi, kur notikusi avārija. Ja pie vainas ir koplietošanas cauruļu plīsums, akts tiks sagatavots bez maksas. Taču, ja augšējā stāva kaimiņš būs apgāzis vannu, tad cietušajam par aktu nāksies maksāt.

– Cik maksā akta sagatavošana?

– Vienotā maksa ir 10,54 eiro.

– Cik ātri apsaimniekotājam ir jāveic noplūdinātā dzīvokļa apsekošana?

– Divu darbdienu laikā speciālisti sazinās ar cietušo īpašnieku un vienojas par tikšanās iespēju. Maksimālais apsekošanas termiņš – piecas darbdienas pēc avārijas. Tas ir laiks, kurā mēs bez problēmām varam konstatēt visas saliešanas sekas.

Sāk tecēt stāvvads starp stāviem…

– Jautājumu uzdod lasītāja: ko darīt, ja stāvvads sācis tecēt starp stāviem?

– Tādā gadījumā mūsu remontdarbu brigāde saskaņo darbu veikšanu ar abu stāvu dzīvokļu īpašniekiem, jo nepieciešams izkalt pārsegumu, lai nomainītu bojātās caurules posmu.

– Ko darīt, ja dzīvokļa īpašnieks meistaru sūta prom: kaliet griestus pie kaimiņa, bet manu grīdu atstājiet mierā (un otrādi)?

– Diemžēl tas neiet cauri, jo šie nav vienkārši remontdarbi, tādēļ svarīgi izlauzt grīdu vienā dzīvoklī, bet griestus – otrā. Tikai no augšas vai tikai no apakšas mēs plīsumu novērst nevaram.

– Kas pēc tam labos pārsegumu?

– Protams, ka mūsu meistari, jo starpstāvu pārsegumi ir mājas koplietošanas daļas.

Vēsturiskajām mājām pilnībā jāmaina caurules

– Kuras kļūdas var visdārgāk atspēlēties?

– Ikviena patvaļīga pārbūve var novest pie nelaimes. Piemēram, daudzos Rīgas centra namos vēsturiski nebija tualetes, kur nu vēl vannas istabas. Kanalizācijas cauruļu diametrs tur ir tikai 50 mm.

Kas notiek tagad? Jaunie dzīvokļu īpašnieki vēlas dzīvot apartamentos, kas atbilstu izpratnei par dzīvi pilsētas centrā – ar tualeti, vannas istabu, veļas un trauku mazgājamo mašīnu. Visas šīs ierīces tiek pievienotas stāvvadam, kura diametrs ir 5 centimetri, un problēmas sākas momentā.

– Kā rīkoties cilvēkiem, kuri arī vecajās mājās grib dzīvot ar ērtībām?

– Viņiem ir jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulce un jāpieņem lēmums par mājas kanalizācijas sistēmas pārbūvi. Apsaimniekotājs palīdzēs saskaņot iecerēto remontu, sakrāt naudu un uzstādīs jaunas caurules.

Pārbaudiet ventiļus!

– Vai apsaimniekotājs atbild par cauruļu tehnisko stāvokli līdz ventilim, kas atrodas aiz dzīvokļa individuālā ūdens skaitītāja?

– Likums noteic, ka komunikācijas līdz stāvvadam, kā arī pats stāvvads ir mājas kopīpašuma sastāvā, par kuru tehnisko stāvokli atbild mājas pārvaldnieks. Viss pārējais, arī dzīvoklī esošie karstā un aukstā ūdens ventiļi, ir dzīvokļa īpašnieka atbildības teritorija.

– Kam jāmaina šie ventiļi, ja radusies noplūde?

– Rīgā ventiļus maina apsaimniekotājs, turklāt to dara bez maksas. Aicinu dzīvokļu īpašniekus pārbaudīt, kā viņu dzīvokļos darbojas pirms ūdens skaitītājiem uzstādītie ventiļi – profilakses nolūkos krānus izkustināt kaut vai reizi gadā. Pretējā gadījumā, ja būs avārija, ar salauztu ventili nespēsiet noslēgt ūdens padevi savā dzīvoklī.