Laiks remontēt balkonus. Un ne tikai balkonus...

Vai taisnība, ka iedzīvotājiem par remontdarbiem tiks izrakstīti rēķini piespiedu kārtā? Tiksim skaidrībā, kāds cēlonis ir šai kņadai!

Latvijas iedzīvotāji ir satraukušies: izplatījušās ziņas, ka no 2018. gada apsaimniekotājs varēšot rēķinā par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem iekļaut neierobežotu maksājumu uzkrājumam remontiem. Iedzīvotāji it kā nedrīkstēšot atteikties no pārvaldnieka izveidotā plāna pat tad, ja pārvaldnieks viena gada laikā gribēs no dzīvokļu īpašniekiem saņemt naudu gan jaunam jumtam, gan siltināšanai, gan balkonu remontam. Kas notiks īstenībā?

Jaunie noteikumi jau pieņemti

Jūlija vidū Ministru kabinetā tika pieņemti noteikumi Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Šis dokuments aizstās jau novecojušos, ar analoģisku nosaukumu zināmos Ministru kabineta noteikumus Nr. 1014.

Īsi paskaidrojot, jāatzīst, ka Latvijā tik tiešām ir izstrādāti jauni spēles noteikumi, kas ļaus pārvaldniekam aprēķināt maksu dzīvokļu īpašniekiem. Kādi jaunumi būs šajos noteikumos, salīdzinot ar iepriekšējiem, mums jau labi zināmajiem?

Kas mainīsies iedzīvotājiem?

Par to, ka Ekonomikas ministrija apsaimniekošanas jomā plāno ieviest jēdzienu iedzīvotāju obligātie maksājumi, bija zināms jau 2016. gadā, kad Saeima apstiprināja grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā.

Tad šajā likumā pirmo reizi parādījās vēl neskaidrais jēdziens obligātie uzkrājumi remontiem.

Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders mūsu avīzi informēja, ka iedzīvotājiem jaunie noteikumi praktiski neko nemainīs:

– Mēs normatīvajos aktos no jauna nostiprinājām jēdzienu, kas jau tāpat pastāv līdz šim spēkā esošajos noteikumos Nr. 1014.

Remonts nepieciešams 1000 mājām Rīgā

Ar jauno noteikumu pieņemšanu, kuri aizvietos novecojušos noteikumus Nr. 1014, sabiedrībā sācies satraukums. Žurnālisti raksta, ka dzīvokļu īpašniekus piespiedīšot maksāt par balkonu remontu. “Patlaban zināms, ka aptuveni 1000 daudzdzīvokļu māju balkoni ir izmantošanai bīstami. Lielākoties tās ir tipveida mājas, kas būvētas pagājušā gadsimta 70. un 80. gados. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem apsaimniekošanas uzņēmumam būs pienākums pieprasīt no dzīvokļu īpašniekiem maksu par balkonu remontu. Līdz šim tik apjomīga remonta veikšanai bija nepieciešama 2/3 mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišana, bet līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos šāds balsojums vairs netiks prasīts,” vēstīja portāls lsm.lv.

Pēc 2016. gada datiem, viena balkona renovācijas izmaksas svārstās no 600 līdz 2500 eiro, turklāt izdevumi jādala uz visiem dzīvokļu īpašumiem (maksāt nāksies arī to dzīvokļu īpašniekiem, kuriem balkona vispār nav). Jārēķinās, ka vienas mājas balkonu remonts un atjaunošana īpašniekiem vidēji varētu maksāt aptuveni 10 000 eiro vai vairāk.

Galavārds – pārvaldniekam

Kāpēc iepriekšējie Ministru kabineta noteikumi iedzīvotājiem ļāva atteikties no pirmsavārijas stāvoklī esošu balkonu remonta? Nav nekāda noslēpuma – pārvaldnieks atļāva dzīvokļu īpašniekiem sasaukt kopsapulci un balsot par atteikšanos no tik dārga remonta.

Tagad Ministru kabineta noteikumi paredz stingru kārtību: izveidojot apsaimniekošanas un remontdarbu izmaksu tāmi nākamajam gadam, pārvaldniekam obligāti jāparedz uzkrājumu apjoms plānotajiem obligātajiem remontdarbiem. Ja apsaimniekotājs, veicot mājas vizuālo vai tehnisko apsekošanu, secina, ka drūp karnīzes, fasādē radušās plaisas, jumts tek un balkoni sāk zaudēt stiprību, viņam ir pienākums iedzīvotājiem izrakstīt rēķinus, kuros ir atspoguļotas izmaksas nākotnē paredzētajiem nepieciešamajiem remontdarbiem.

Ja mājas stāvoklis ir pavisam slikts, iedzīvotājiem acīmredzot jārēķinās ar iespaidīgiem maksājumiem nākotnē paredzēto neatliekamo remontdarbu uzkrājumā.

Divi notikumu attīstības scenāriji

Ko darīt gadījumā, ja vairākumam iedzīvotāju nav naudas vai arī nav vēlēšanās māju remontēt? Jaunajos Ministru kabineta noteikumos teikts, ka šādu māju dzīvokļu īpašniekiem māja jāpārņem savā valdījumā un reizē ar to – arī atbildība par mājas fizisko saglabāšanu. Pēc pārņemšanas īpašniekiem māja nav obligāti jāapsaimnieko pašiem, viņi var izvēlēties kādu citu apsaimniekošanas uzņēmumu, kura sadarbības modelis ar mājas dzīvokļu īpašniekiem ir orientēts vairāk uz dialogu. Jebkurā gadījumā pēc mājas pārņemšanas savā valdījumā dzīvokļu īpašnieki paši noteiks, kad un kādi remontdarbi ir veicami viņu mājā.

Ko darīt, ja pārvaldnieks mājā jau ieplānojis plašus remontdarbus un brīdinājis, ka no nākamā gada rēķini palielināsies, bet mājā pietrūkst balsu, lai šādu lēmumu noprotestētu? Šādā gadījumā par remontdarbiem būs jāmaksā visiem – gan tiem, kuri piekrita, gan tiem, kuri ir opozīcijā. Ja sāksies demonstratīva ignorance un rēķinu nemaksāšana, pārvaldnieks ātri vērsīsies tiesā un labvēlīga sprieduma gadījumā (kas arī ir gaidāms) protestētājs savu dzīvokli pazaudēs izsolē. Piekrītiet visi – novest konfliktu līdz tādām galējībām ir pilnīgi neprātīgi, jo vairāk tādēļ, ka taisnība būs pārvaldnieka pusē.

Ko vēlas panākt valdība?

Šajā situācijā ir vismaz viens mierinājums – valdība ir izdarījusi visu, lai dzīvojamo māju apsaimniekošanas nozari virzītu konkurence. Ja kādas mājas dzīvokļu īpašnieki nebūs apmierināti ar savu apsaimniekotāju, viņi likumā noteiktajā kārtībā var sasaukt kopsapulci un pieņemt lēmumu mājas pārvaldīšanas uzdevumu uzdot citai apsaimniekošanas organizācijai.

Tas piespiedīs pārvaldniekus meklēt kompromisus ar dzīvokļu īpašniekiem un neuzspiest viņiem nepaceļamas izmaksas. Šā iemesla dēļ nav izslēgts, ka, lai saglabātu savu reputāciju, pārvaldnieks vispār ignorēs noteikumu stingrās prasības un rēķinus paaugstināt nesāks.

Taču var notikt tieši pretējais – uz klientiem dusmīgie pārvaldnieki, kurus iedzīvotāji nepārtraukti apsūdz bezdarbībā, izmantos savas tiesības izlemt, cik daudz naudas iedzīvotājiem jāmaksā par remontdarbiem.

Atgādināsim, ka jaunie noteikumi ļaus paaugstināt iemaksu apjomu bez jebkāda ierobežojuma (jāpiekrīt, ka ļoti apjomīgi remonti ir nepieciešami visām tipveida daudzdzīvokļu mājām). Ja notikumi attīstīsies pēc šāda scenārija, dzīvokļu īpašniekiem nebūs citu iespēju, kā pārņemt māju savā valdījumā. Izskatās, ka tieši par to sapņo valdība, pieņemot ļoti stingros noteikumus, kas stimulētu dzīvokļu īpašnieku biedrību veidošanos un šādā veidā izbeigtu pašvaldību iesaistīšanos dzīvokļu īpašnieku nepārņemto māju apsaimniekošanā.

Kad gaidīt jaunos rēķinus?

Jautājums: vai patlaban iespējams uzzināt, vai konkrētajā mājā 2018. gadā tiks paaugstināts ieguldījumu apjoms nākotnē paredzētā jumta, balkonu, pievadceļa, pagraba u. c. koplietošanas elementu remontam?

Atbilde: nē, to uzzināt nav iespējams. Par to pārvaldniekam ir pienākums paziņot tikai pēc 2017. gada 15. oktobra, kad būs sagatavotas nākamā gada plānotās apsaimniekošanas un remontdarbu tāmes un izveidoti nepieciešamo remontu plāni.

Kad saņemsiet šo plānu, uzmanīgi pārbaudiet, par cik ir palielinājies iemaksu apjoms remontdarbu fondā, izpētiet, kādus darbus pārvaldnieks ir apņēmies veikt par jūsu naudu. Iespējams, jums šķitīs, ka nauda uzkrājumu fondā ir pārāk liela vai piedāvātie darbi vispār nav jāveic.

Tādā gadījumā rīkojieties pēc plāna B: sasauciet mājas kopības sapulci, pieņemiet lēmumu par mājas pārņemšanu savā valdījumā un pēc tam aizsūtiet pārvaldniekam savu apsaimniekošanas tāmes variantu.

Beidzamais un svarīgākais – ja jūs māju jau esat pārņēmuši savā valdījumā, noņēmuši to no pašvaldības vai valsts bilances vai arī jūs vēsturiski apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku kooperatīvs, tad jaunie Ministru kabineta noteikumi nav obligāti.