Jaunās ugunsdrošības prasības skar ikvienu

Šogad un nākamgad iedzīvotājiem jārēķinās ar jaunām ugunsdrošības prasībām. Viena no tām jau stājusies spēkā un attiecas uz teju visiem pilsētas daudzdzīvokļu namu mājokļiem, kuros ir gāzes plīts vai gāzes katls, – Jelgavā tie ir ap 15 700 dabasgāzes abonentu. Noteikumi paredz: ja daudzdzīvokļu mājā ir gāzes iekārta, vienīgajam dabīgajam ventilācijas kanālam, kas nodrošina gaisa apmaiņu telpā, aizliegts pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu jeb virtuves tvaika nosūcēju. Proti, ventilācijai jābūt brīvai. Savukārt otra prasība jau no nākamā gada 1. janvāra katrā mājsaimniecībā – Jelgavā to ir ap 27 000 – paredz nodrošināt dūmu detektoru. «Jelgavas Vēstnesis» skaidro, ar kādu mērķi ieviesti jaunie noteikumi, kādi ir aktuālo problēmu risinājumi un ar kādiem izdevumiem jārēķinās iedzīvotājiem.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) skaidro, ka jaunās ugunsdrošības prasības ir piespiedu glābiņš, lai pasargātu iedzīvotājus no traģiskām nelaimēm. Šobrīd riska grupā ir visi Jelgavas daudzdzīvokļu namu dzīvokļi, kuros tiek lietotas gāzes plītis un virtuvē ar tvaika nosūcēju aizsprostots vienīgais dabīgās ventilācijas kanāls. «Pieslēdzot tvaika nosūcēju dabiskajam ventilācijas kanālam, kas visbiežāk ir vienīgais telpā, tas būtībā tiek noslēgts. Kamēr tvaika nosūcējs ir izslēgts, tas pilnībā aizsprosto ventilācijas kanālu, un, ja dzīvoklī notiks gāzes noplūde, dabasgāze, kura ir vieglāka par gaisu, pacelsies pie griestiem un turpinās koncentrēties telpā. Bet mazākais impulss, pat ieslēgta gaisma, pie konkrētas dabasgāzes koncentrācijas var izraisīt sprādzienu,» norāda VUGD pārstāvji.

Speciālistu piedāvātie risinājumi ir sākotnēji atslēgt tvaika nosūcēju un atbrīvot dabīgo ventilāciju, bet tad izvēlēties kādu no variantiem – aprīkot gaisa nosūcēju ar filtru, ja konkrētais modelis to pieļauj, vai nomainīt tvaika nosūcēju pret tādu, kas attīra gaisu ar filtra palīdzību, – abos gadījumos nosūcējs tad vairs nav jāpievieno ventilācijai. Tāpat gāzes plīts vietā var iegādāties elektrisko vai arī iet sarežģītāku ceļu un īstenot kompleksu risinājumu visai mājai.

Jelgavā gāzes noplūde reiz jau prasījusi 40 cilvēku dzīvību Kliedējot apgalvojumu par to, ka «ar mani tas 20 gadu nav noticis un vēl tikpat nenotiks», AS «Gaso» Jelgavas iecirkņa vadītājs Uldis Auniņš atgādina: traģisks precedents Jelgavā jau piedzīvots 1969. gadā, kad Raiņa ielā 9 gāzes noplūdes rezultātā notika sprādziens, kas prasīja ap 40 cilvēku dzīvību, un arī mūsdienās gāzes noplūdes diemžēl notiek regulāri. 2017. gadā uz izsaukumiem, kas saistīti ar gāzes noplūdi telpās, «Gaso» Avārijas dienests Jelgavā izbraucis 117, bet 2018. gadā – 116 reizes.

«Situācijas ir dažādas – vairumā gadījumu cilvēki lieto 30–50 gadu vecas plītis, kurām ekspluatācijas termiņš ir līdz 14 gadiem, tādējādi šobrīd tās ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Tāpat piedzīvotas situācijas, kad cilvēki cienījamā vecumā atstāj uz gāzes plīts katliņu – tā saturs nodzēš liesmas, bet gāze turpina ieplūst telpā, jo plīts nav aprīkota ar drošības automātu, kas pārtrauc gāzes piegādi. Noplūdes notiek arī daudzdzīvokļu namu stāvvados, kuri laika gaitā vairs nav hermētiski, – šī iemesla dēļ uzņēmums reizi piecos gados dzīvokļos veic iekšējo gāzesvadu hermētiskuma pārbaudi,» stāsta U.Auniņš.

Viņš norāda, ka noplūdes gadījumā telpā var veidoties sprādzienbīstama dabasgāzes koncentrācija – no 5 līdz 15 procentiem – un pie augstākas koncentrācijas uzreiz sākas degšana. Gadu gaitā piedzīvoti vairāki degšanas incidenti.

«Gadījumos, kad notiek noplūde, dabīgā ventilācija var būt vienīgais glābiņš, līdz ierodas Avārijas dienests,» tā U.Auniņš.

Noslēgtas ventilācijas dēļ – arī mitrums un pelējums «Situācija ar ventilāciju daudzdzīvokļu namos jau tā ir sarežģīta, bet ar tvaika nosūcēju noslēgta dabīgā ventilācija to vēl pasliktina. Agrāk hruščovkās un Staļina laika mājās bija koka logi – tie pa spraugām nodrošināja gaisa pieplūdi, bet dabīgā ventilācija – vilkmi, lai šo gaisu izvadītu. Šobrīd dzīvokļos ir pakešlogi, hermētiskas ieejas durvis, ar tvaika nosūcēju nosprostota ventilācija, kā rezultātā gaisa apmaiņa ir nepietiekama. Būtībā tā notiek tikai tad, kad tiek atvērts logs un strādā tvaika nosūcējs,» skaidro Jelgavas Būvvaldes Komunikāciju sektora vadītājs Dainis Petzāls. Savukārt SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) valdes loceklis Juris Vidžis papildina: tieši nepietiekamā vēdināšana un dabīgās ventilācijas nosprostošana rada iedzīvotāju sūdzības par to, ka dzīvoklī ir mitrs gaiss, svīst logi un atsevišķos gadījumos pat rodas pelējums. «Dzīvoklis jāvēdina vismaz divreiz dienā, turklāt arī ziemā, bet ventilācijas kanālam jābūt brīvam,» tā viņš, skaidrojot: citādi mitrums turpina uzkrāties, bojājot dzīvojamās telpas gaisa kvalitāti.

«Cilvēkiem ir jāsaprot arī tas, ka vēsturiski dabīgās ventilācijas šahtas nav paredzētas, lai tām pievienotu tvaika nosūcējus. Tie šahtās atstāj tauku nosēdumus, kurus iztīrīt ir teju neiespējami, – tad nu varam runāt ne tikai par drošību, bet arī par gaisa kvalitāti. Kad cilvēkam nedarbojas apkures kalts un ir auksti, viņš saprot, ka lietas labā kaut kas jādara, bet jautājumā par ventilāciju šādas izpratnes diemžēl nav: jā, gaisa mazāk, jā, elpo sliktāku, bet dzīvot tas taču netraucē,» jelgavnieku attieksmi ieskicē sertificēts skursteņslaucītājs Aļģirds Bolšteins.

Risinājums – jauns tvaika nosūcējs vai filtrs D.Petzāls stāsta, ka viens no variantiem, ja mājās ir dabīgajai ventilācijai pievienots tvaika nosūcējs, ir to atslēgt un nomainīt uz recirkulācijas režīmā strādājošu tvaika nosūcēju. Tā darbības princips ir savākt gaisu, attīrīt to un ievadīt atpakaļ telpā, un šādam nosūcējam pieslēgums ventilācijas kanālam nav nepieciešams.

Pirms iegādāties jaunu tvaika nosūcēju, iedzīvotāji gan aicināti pārbaudīt esošās ierīces tehniskos parametrus, jo ir virkne modeļu, kurus var atslēgt no ventilācijas un aprīkot ar filtru – tad arī tie var darboties recirkulācijas režīmā. Jāpiebilst gan, ka šādu nosūcēju filtri regulāri jākopj – cik bieži, atkarīgs no ēdiena gatavošanas biežuma un tvaika intensitātes – un vajadzības gadījumā arī jāmaina. Jebkurā gadījumā kontrole nepieciešama vismaz reizi pusgadā.

Provizoriskā cena šādam nosūcējam ir 50–300 eiro atkarībā no ražotāja un ierīces papildu funkcijām, bet filtra cena ir 5–50 eiro.

Elektrisko plīšu īpašniekus izmaiņas neskar D.Petzāls skaidro, ka jaunā ugunsdrošības prasība neattiecas uz tiem daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, kuriem ir elektriskā plīts, tādēļ viens no risinājumiem ir gāzes plīti nomainīt pret elektrisko. Lai to paveiktu, sākotnēji būs jāpiesaista speciālisti, kuri pārbaudīs strāvas jaudu virtuvē un tehniski nodrošinās pieslēgumu. Tāpat būs jāaicina AS «Gaso» darbinieki, kuri atvienos veco gāzes plīti un noslēgs gāzes piegādi. U.Auniņš akcentē, ka šādā gadījumā AS «Gaso» Jelgavas iecirknī vispirms jāvēršas ar iesniegumu. Dabasgāzes atslēgšana ir bezmaksas pakalpojums, toties gadījumā, ja tiks pieņemts lēmums atkārtoti to pieslēgt, būs jāmaksā gan par atslēgšanu, gan pieslēgšanu.

Kompleksiem risinājumiem vēl meklē labāko veidu Problēmu iespējams risināt arī kompleksi visā mājā, piemēram, izbūvējot namam jaunu ventilācijas kanālu vai katrā dzīvoklī izveidojot jaunu pievadu, norāda D.Petzāls. Šajā gadījumā gan jāņem vērā, ka būvdarbiem nepieciešama kopīpašnieku piekrišana, jāpiesaista sertificēts ventilācijas sistēmu speciālists, sertificēts būvkonstruktors un sertificēts arhitekts, kā arī jāveic ēkas tehniskā apsekošana. «Tas no iedzīvotājiem prasīs lielus ieguldījumus, tādēļ šādu risinājumu būtu ieteicams izvēlēties, ja plānota mājas renovācija,» skaidro D.Petzāls. Turklāt daudzos daudzdzīvokļu namos Jelgavā jaunas ventilācijas šahtas izbūve būtu ļoti komplicēts process, jo to nāktos ierīkot dzīvokļos caur visiem nama stāviem vietā, kur bieži vien ir iebūvējamās virtuves mēbeles. Drīzāk būtu iespējams komplekss risinājums, katrā dzīvoklī izveidojot jaunu izvadu mājas fasādē, tomēr arī šajā gadījumā ir nianse. «Pat ja mājas tehniskais stāvoklis ļaus izbūvēt šādu izvadu, ir jāsaprot: veidojot izvadu mājas fasādē, pēc dažiem gadiem tā visa būs tauku nosēdumos. Šī iemesla dēļ šobrīd apzinām tehniskās iespējas, piemēram, izvadā izbūvēt filtru,» skaidro JNĪP tehniskais direktors Oļegs Kukuts. Jāpiebilst, ka šādu risinājumu tāpat var ieviest individuāli, tomēr arī tad jāsaņem kopīpašnieku piekrišana un vairāku speciālistu atzinumi, turklāt visas izmaksas jāsedz pašam.

Iespēja atjaunot aukstumskapjus Jelgavā ir virkne māju, kur vēsturiski izbūvēti tā sauktie aukstumskapji – kādam lūkas tajā ir atjaunotas un nodrošina dzīvoklī gaisa pieplūdi, bet kādam – aizmūrētas. Iespējams, arī tās varētu tikt atjaunotas un izmantotas tvaika nosūcēja pievienošanai. Šādas lūkas mājas renovācijas gaitā ir atjaunotas, piemēram, Lāčplēša ielā 33 un Lāčplēša ielā 19A.

Būvvaldē gan atgādina: jebkura jauna pievada ierīkošana ir jāsaskaņo, pretējā gadījumā tā uzskatāma par patvaļīgu būvniecību.

Jāpiebilst, ka ugunsdzēsēju mērķis nav iedzīvotāju sodīšana, bet gan drošas vides veidošana, tādēļ pārbaudīti galvenokārt tiks tie mājokļi, par kuriem būs saņemti iesniegumi vai sūdzības vai kuros būs noticis ugunsgrēks.

Par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskās personas var administratīvi sodīt ar naudas sodu no 30 līdz 280 eiro.

Ugunsgrēku nenodzēsīs, bet postījumi būs mazāki Pamatojot to, kādēļ ieviesta prasība no nākamā gada 1. janvāra katrā dzīvoklī uzstādīt dūmu detektoru, VUGD pārstāvji norāda: jo agrāk ugunsgrēks tiek pamanīts, jo mazāki postījumi. «Pērn Jelgavā notikuši 253 ugunsgrēki, un teju 25 procenti no tiem bija dzīvojamajās mājās. Visticamāk, vismaz pusē gadījumu izdegušās platības mājokļos būtu daudz mazākas, ja būtu ierīkots dūmu detektors, kas ar spalgo skaņu brīdinātu iedzīvotājus vai kaimiņus,» atzīst VUGD Jelgavas daļas komandieris majors Aleksandrs Koržeņevskis. Jelgavā gan līdz šim nevienā namā, kur notikusi ugunsnelaime, šāds detektors netika konstatēts, lai gan tā uzstādīšana ir ļoti vienkārša un paveicama dažu minūšu laikā.

Kamēr nedeg, klientu nav Uzņēmumā SIA «Latakva Fire Service », kas Jelgavā nodrošina ugunsdrošības piederumu iegādi, vērtē, ka kopumā jelgavnieku interese par dūmu detektoru iegādi ir samērā zema. «Klientu pieplūdums principā bija vien tad, kad par jaunajām ugunsdrošības prasībām runāja televīzijā, – tad gan cilvēki nāca, interesējās par cenām un pirka detektorus,» stāsta uzņēmuma pārstāvis Janeks Zaķis. Tāpat detektoru mēdz iegādāties pēc ugunsnelaimes – kad to piedzīvojuši paši vai kaimiņi –, bet ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad cilvēks piezvana, lai pateiktu paldies, jo dūmu detektors paglābis no traģēdijas.

Izmaksas – 5–10 eiro J.Zaķis stāsta, ka šobrīd viena fotoelektriskā dūmu detektora cena ir 5–10 eiro.

Ir arī detektori 40–80 eiro vērtībā, bet tas vairāk ir dizaina, ne kvalitātes jautājums.

Vienkāršs dūmu detektors var maksāt arī 20 eiro, bet tad visbiežāk tam komplektā ir jaudīga baterija ar piecu gadu garantiju.

«Izvēloties detektoru, jāzina, ka kvalitatīvs dūmu detektors nemaksās 2–3 eiro, jo, pat iepērkot vairumā, to pašizmaksa ir lielāka. Tāpat veikalā jājautā preces atbilstības deklarācija vai jāraugās, lai uz korpusa būtu CE marķējums un informācija par detektora atbilstību Eiropas standartam EN 14604,» uzsver speciālists, papildinot: šobrīd likums nosaka mājoklī uzstādīt vismaz vienu detektoru, lai gan ieteicams būtu iegādāties vairākus un uzstādīt ugunsnedrošākajās vietās, piemēram, virtuvē un istabā televizora tuvumā. Mūsdienās detektori ir piestiprināmi pat ar divpusējo līmlenti, turklāt to apkope nepieciešama vienīgi tad, ja izlādējas baterija, bet par to detektors pats laicīgi signalizēs.

Kliedējot apgalvojumu par to, ka «ar mani tas 20 gadu nav noticis un vēl tikpat nenotiks», AS «Gaso» Jelgavas iecirkņa vadītājs Uldis Auniņš atgādina: traģisks precedents Jelgavā jau piedzīvots 1969. gadā, kad Raiņa ielā 9 gāzes noplūdes rezultātā notika sprādziens, kas prasīja ap 40 cilvēku dzīvību, un arī mūsdienās gāzes noplūdes diemžēl notiek regulāri.

Pērn Jelgavā notikuši 253 ugunsgrēki, un teju 25 procenti no tiem bija dzīvojamajās mājās. Visticamāk, vismaz pusē gadījumu izdegušās platības mājokļos būtu daudz mazākas, ja būtu ierīkots dūmu detektors, kas ar spalgo skaņu brīdinātu iedzīvotājus vai kaimiņus.

Līdz ar jaunajām ugunsdrošības prasībām, kas jau stājušās spēkā, ap 15 700 dabasgāzes abonentiem Jelgavā šogad jāpārliecinās, vai vienīgajam ventilācijas kanālam telpā viņu mājoklī nav pieslēgts virtuves tvaika nosūcējs.

2017. gadā uz izsaukumiem, kas saistīti ar gāzes noplūdi telpās, AS «Gaso» Avārijas dienests Jelgavā izbraucis 117, bet pērn – 116 reizes. Bijuši arī gadījumi, kad gāzes noplūde beigusies ar degšanu, piemēram, Atmodas un Pētera ielā.