Daudzbērnu ģimenes uzvara

Tiesa: katram cilvēkam jānodrošina iespēja nomazgāties vannā vai zem dušas vismaz divas reizes nedēļā, tas ir higiēnas minimums

Aptuveni 3000 ģimeņu Rīgā ir uzņemtas dzīvokļu rindā, gaidot no pilsētas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā. Nereti pašvaldība šādām mājsaimniecībām piedāvā īrēt dzīvokļus ar daļējām ērtībām. Vai ģimene var pierādīt, ka tai pienākas labāks dzīvoklis? Daudzbērnu mātei no Rīgas tas izdevās.

2022. gada 27. maijā Rīgas rajona administratīvā tiesa pieņēma interesantu lēmumu strīdā starp ģimeni A. un Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldi.

■ ■ ■

Ģimene A. beidzamo trīs gadu laikā ir izgājusi cauri visiem dzīvokļu jautājuma elles apļiem. Kādreiz sieviete, sauksim viņu par Jeļenu, dzīvoja labiekārtotā 45,85 kvadrātmetru lielā dzīvoklī labā pilsētas rajonā. Šo dzīvokli padomju varas gados piešķīra viņas vecmāmiņai, pēc tam to mantoja māte, līdz beidzot – Jeļena pati.

Viss bija labi, līdz 2010. gadā mājai uzradās īpašniece. Viņa sāka pakāpeniski saviem īrniekiem paaugstināt maksājumus: 2013. gadā īres maksa pieauga līdz 1,67 latiem par kvadrātmetru, bet, sākot no 2014. gada, maksa tika pārrēķināta vēl par vienu eiro un sasniedza 2,65 eiro par kvadrātmetru.

Jeļenai šajā laikā cits pēc cits piedzima trīs bērni. To, ka īres maksu var apstrīdēt, viņa nezināja un, nespējot tikt galā ar rēķiniem, pārstāja maksāt namīpašniecei. Līdz 2019. gadam ģimenes parāds bija pieaudzis un sasniedza 10 360 eiro, no kuriem 8197 eiro bija nesamaksātā īres maksa.

2019. gada 12. septembrī Latgales priekšpilsētas rajona tiesa atļāva namīpašniecei izbeigt nomas līgumu ar Jeļenu, kas viņai deva tiesības sievieti kopā ar mazgadīgajiem bērniem izlikt uz ielas bez cita mājokļa ierādīšanas.

■ ■ ■

Jeļena atguvās, saņēmās un devās uz vienīgo pareizo vietu – Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldi. Šajā iestādē ģimeni atbilstoši normatīvajam regulējumam uzņēma dzīvokļu rindas 2. reģistrā. Tas nozīmē, ka pašvaldība ir gatava visīsākajā termiņā sameklēt ģimenei pašvaldības dzīvokli.

Pirmos dzīvokļus pašvaldība piedāvāja 2021. gada vasarā, bet Jeļena uzskatīja, ka šādi pārcelšanās varianti ģimenei nav piemēroti: visi dzīvokļi bija mazi un bez ērtībām. Visbeidzot, 2021. gada 15. jūlijā, pašvaldība piedāvāja ģimenei trešo, tas ir, beidzamo dzīvesvietas variantu.

Tas bija divistabu dzīvoklis 39 kvadrātmetru platībā ar kopīgām ērtībām. Tas nozīmēja, ka virtuve ir koplietošanas un atrodas gaiteņa galā, mazgāšanās iespēja ir sanitārajā telpā, kur atrodas divas izlietnes, un arī tualetes ir divas visiem viena stāva iedzīvotājiem.

Jeļena stingri pateica, ka šāds piedāvājums viņai nav piemērots. Pirmkārt, jau tādēļ, ka, par spīti jukām, ģimenē bija piedzimuši vēl divi bērni – vienam 2021. gadā apritēja gadiņš, bet visjaunākais bija zīdainītis. Septiņas personas divistabu dzīvoklī, kuram ir tik maza platība, ietilpināt nebija reāli. Otrkārt, Jeļena loģiski iebilda, ka pie šāda telpu izvietojuma viņa nevar pat aiziet uz tualeti. Apmeklējot koplietošanas telpu koridora galā, viņai nāktos atstāt mazgadīgus bērnus bez uzraudzības, kas ir pretrunā likumam.

Departamentā rīdziniecei tika paskaidrots, ka pašvaldība labprāt nāktu pretī ģimenei un piešķirtu lielu dzīvokli ar ērtībām, bet saskaņā ar normatīviem viņiem šādi rīkoties nav tiesību. Normatīvi noteic, ka cilvēkam, kurš no iepriekšējā dzīvokļa izlikts parādu dēļ, pašvaldība piešķir tikpat istabu lielu dzīvokli, kādu viņš ieņēmis pirms izlikšanas.

■ ■ ■

Kad sarunas, kurās katra puse ieņēma stingru un argumentētu pozīciju, nonāca strupceļā, Jeļena vērsās tiesā. Sieviete pieprasīja piešķirt viņai dzīvokli ar vismaz trim istabām un labierīcībām dzīvoklī.

Rajona administratīvā tiesa izskatīja pušu paskaidrojumus un secināja, ka Jeļenas prasība daļēji ir tiesīga.

„Personu loku, kurām ir tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, un šīs palīdzības piešķiršanas kārtību nosaka likums Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā,” teikts tiesas spriedumā. „Likumā ir noteikts, ka pirmām kārtām dzīvojamo platību nepieciešams piešķirt maznodrošinātām personām ar vismaz vienu nepilngadīgu bērnu, kas tikusi izlikta no dzīvokļa ar tiesas spriedumu.”

Tomēr likumā nav noteikts, kāds dzīvoklis katrai vietvarai šādai ģimenei jāpiešķir. Šo jautājumu pašvaldības nosaka katra atsevišķi, atkarībā no saviem resursiem.

Rīgā to nosaka pašvaldības noteikumi Nr. 153 Par kārtību, kādā tiek reģistrēta un sniegta palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā. Noteikumu 34. punktā noteikts, ka tādām kā Jeļenas ģimene, kas izliktas ar tiesas spriedumu (reģistrēta palīdzības sniegšanas 2. reģistrā), pašvaldība var piešķirt pašvaldības dzīvokli bez ērtībām vai ar daļējām ērtībām, vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām. Turklāt minētajām personām atļauts piedāvāt dzīvojamo telpu ar nosacījumu, ka piedāvāta dzīvojamā telpa nav ar lielāku istabu skaitu kā tā, kas personu lietošanā bija līdz izlikšanai. Pēc būtības viss ir pareizi – ja ģimene iepriekš nespēja apmaksāt divistabu dzīvokli (tiesas spriedums bija par dzīvokļa un komunālo pakalpojumu parādu), tad piedāvāt viņiem trīsistabu dzīvokli nav saprātīgi – visticamāk, grūtības samaksāt dzīvokļa un komunālo pakalpojumu rēķinus nebūs zudušas. Noteikumu 35. punkts dzīvojamās platības izvēlē tomēr ietver vēl arī šādus kritērijus:

■ vienistabas dzīvokli vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām piešķir ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

■ divistabu dzīvokli vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām piešķir ģimenei, kurā ir 4 vai 5 cilvēki;

■ trīsistabu dzīvokli vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām piešķir ģimenei, kurā ir 6 vai vairāk cilvēku.

Ņemot vērā normatīvajā dokumentā teikto, Jeļena varētu pretendēt uz trīsistabu dzīvokli, jo viņas ģimenē jautājuma iztiesāšanas laikā jau bija septiņi cilvēki. Tieši to arī tiesā prasīja daudzbērnu mātes pārstāvis.

■ ■ ■

Administratīvā tiesa Jeļenas argumentācijai par dzīvokļa platību nepiekrita. Kā izrādījās, Rīgas domes saistošie noteikumi Dzīvokļu pārvaldei neuzliek pienākumu lielām ģimenēm piešķirt tieši trīsistabu dzīvokļus. Viss notiek tieši pretēji: šie noteikumi aizliedz pašvaldībai piešķirt daudzbērnu rīdziniekiem dzīvokli ar lielāku telpu skaitu nekā trīs.

Tāpat tiesa ņēma vērā papildu ap­stākļus – to, ka Jeļena un viņas laulātais ir personas darbspējīgā vecumā bez veselības problēmām, tādēļ viņu pienākums ir vispirms patstāvīgi rūpēties par savas ģimenes labklājību.

Ja viņi ar to galā tikt nav spējīgi, nākotnē ģimenei tiek saglabātas tiesības atkal tikt uzņemtai dzīvokļa rindā, tikai nu jau 6. reģistrā, kurā daudzbērnu ģimenei, kuras sastāvā ir no pieciem līdz astoņiem cilvēkiem, ir iespēja pretendēt uz četristabu dzīvokli ar visām ērtībām.

Vienīgā atšķirība, ka divistabu dzīvokļa piedāvājumu 2. reģistrā Jeļena saņēma ātri, bet līdz četristabu dzīvokļa atslēgu piedāvājumam var nākties pagaidīt vairākus gadus.

■ ■ ■

Savukārt tiesā apstrīdētās dzīvesvietas piedāvājumā saistībā ar koplietošanas tualeti un kopīgo virtuvi tiesa pieņēma ļoti savdabīgu lēmumu: pašvaldības Dzīvokļa pārvaldes piedāvājums nekādā veidā neatbilst daudzbērnu ģimenes vajadzībām.

Tiesnesis šajā spriedumā pamatojās uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 423 Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi, kuros noteikts, ka ikvienai ieslodzītajai personai Latvijā ir tiesības mazgāties vannā vai dušā ne retāk kā vienu reizi nedēļā. Savukārt Eiropas Padome rekomendē radīt cietumos tādus apstākļus, lai notiesātie varētu mazgāties katru dienu vai vismaz divas reizes nedēļā.

„Tas nozīmē, ka iespēja nomazgāties vannā vai dušā vismaz divas reizes nedēļā ir higiēnas minimums pieaugušam cilvēkam,” teikts tiesas spriedumā. „Turklāt tiesa skata sadzīves ap­stākļus ģimenei, kurā aug vairāki mazi bērni.  Nav šaubu, ka piedāvājums pārcelties uz mājokli ar kopēju sanitāro telpu, kurā ir tikai divas izlietnes, pārkāpj cilvēka cieņas, sociālās atbildības un ilgtspējīgas valsts attīstības principus.”

Atbilstoši tiesas lēmumam Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldei Jeļenas ģimenei jāpiedāvā dzīvoklis ar aukstā ūdens un kanalizācijas pievadu, kā arī ar ēdiena gatavošanas vietu. Jeļenas pārstāvis piekrita, ka tāds ir piemērots risinājums. Karstā ūdens sildīšanai labi cilvēki palīdzēs Jeļenas dzīvoklī uzstādīt boileru.

Tiesa atsevišķi vērsās pie Rīgas pašvaldības Mājokļa un vides departamenta ar lūgumu pēc iespējas ātrāk ģimenei piedāvāt tiesas lēmumam atbilstošu dzīvokli, jo ir skaidrs, ka palīdzība daudzbērnu vecākiem ir nepieciešama nekavējoties.