Lielais sniegotais jautājums

Kam jātīra sniegs un ledus no piebraucamā ceļa mājas pagalmā? Vai sētniekam ir pienākums trotuāru notīrīt līdz asfaltam? Kā sodīs auto īpašnieku, ja viņš atstās savu auto pagalmā un nenotīrīs sniegu ap to?

Šogad ziema ir iestājusies agri un iedzīvotājiem atkal jāuztraucas par sniega tīrīšanu pagalmos un no ietvēm. Dažās vietās galvaspilsētā iedzīvotāji paši ķērušies pie lāpstām, bet vai tas viņiem būtu jādara?

„Darīt labu ir patīkami!”

Daudzi rīdzinieki, nesagaidījuši palīdzību no apsaimniekotājiem, paši sākuši tīrīt savu daudzdzīvokļu māju piebraucamos ceļus un stāvvietas pie mājas.

„Mūsu pagalmā ir sākusies tāda akcija,” stāsta Irina Tomsiņa no Imantas. „Devos attīrīt savu automašīnu, bet izrādījās, ka labie kaimiņi to jau bija izrakuši. Es attīrīju no sniega nākamo mašīnu, jo ir taču patīkami darīt labu! Pievienojieties mums un savā pagalmā izrociet no sniega jebkuru automašīnu!”

Irina Černova pārņēma šo iniciatīvu un stāsta, ka decembra pirmajā rītā kopā ar vīru attīrījusi uzreiz trīs stāvvietas pie mājas, tostarp arī viena kaimiņa seniora automašīnu: „Tiesa, visas dienas laikā stāvvietā pastrādāja vēl tikai divi kaimiņi. Pārējie savus transporta līdzekļus vienkārši pārvietoja uz vietām, kuras mēs bijā iztīrījuši.”

Protams, ir dzīvokļu īpašnieki, kuri dusmojas uz kaimiņiem, kuri veikli aizņem viņu iztīrītās autostāvvietas, citi pret to izturas ar humoru. „Man patīk tīrīt sniegu,” sociālajos tīklos raksta Renata Zeiļa. – Agrāk arī kāpņu telpu tīrīju. Varēju izmazgāt no piektā stāva līdz pirmajam, kamēr kaimiņiene man neaizrādīja.

„Mana tante savos 75 gados šodien veikalā Maxima nopirka lāpstu,” stāsta Elena, „un tīra sniegu pie mājas, jo viņai patīk palīdzēt sētniecei.”

„Mums Pavasara gatvē ir tāda pati pieredze,” stāsta Elena Lukosa, „iedzīvotāji paši ņēma lāpstas un iztīrīja pagalmu. Ko šādā situācijā var viena sētniece pensionāre?

„Nopērciet mums lāpstas!”

Taču ne visi dzīvokļu īpašnieki piekrīt uzņemties iniciatīvu. Daudzi domā, ka par sniega tīrīšanu maksā apsaimniekošanas uzņēmumam, kam ir pienākums uzturēt tīrus trotuārus un brauktuves. Turklāt saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 146 publiskā lietošanā esošām gājēju ietvēm, gājēju ceļiem un laukumiem ar cieto segumu jābūt  notīrītiem līdz pulksten 8.00.

„Mums Kartupeļa ielā 50 pēc lielās snigšanas nedēļas nogalē netika iztīrīti pat šauri celiņi gājējiem,” neapmierināta ir Olita Gentvilo, „visā pagalmā sniegs ir līdz ceļiem. Pat ātrā palīdzība nevarēja piebraukt pie mājas, sajūta gluži kā dziļi laukos. Taču apsaimniekošanas maksa mums ir augsta...”

Uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) administrācija uz Olitas publikāciju sociālajos tīklos atbildēja: „Šobrīd esam piesaistījuši maksimālu strādnieku skaitu ietvju un ceļu tīrīšanai. Taču stipras snigšanas laikā tīrīšanas darbi var aizkavēties.”

Līdzīgas sūdzības pārvaldnieki saņem arī no citām mājām. Piemēram, Ginta Lepere no Ilmājas ielas 10 ziņo, ka „pagalmā sniegs ir līdz ceļiem”. „Iedzīvotāji paši uzņēmās ietvju tīrīšanu,” raksta Ginta, „sētnieks pie mūsu mājas netika līdz vakaram. Bija jātīra piebraucamie ceļi, lai atkritumu izvedējs no rīta varētu iebraukt pagalmā iztukšot konteinerus. Žēl, ka apsaimniekotājs nepārrēķina apsaimniekošanas maksu, ņemot vērā to, ka nesaņemam teritorijas uzkopšanas pakalpojumus.”

Savukārt Vilmai Pečorkinai ir radies radošs priekšlikums RNP administrācijai: „No sirds priecājos kopā ar iedzīvotājiem, kuri ziņo, ka viņu pagalmi jau tīri no sniega. To nevar teikt par mūsu māju Silciema ielā 5 un 7 pagalmu. Iedzīvotājiem pašiem jārūpējas par to, kā ar automašīnu nokļūt līdz veikalam, skolai vai izbraukt no pagalma. Varbūt RNP vismaz nopirktu dažas lāpstas un atstātu tās pagrabā, lai tādi iedzīvotāji kā es, varētu paši iztīrīt daļu pagalma?”

Protams, Rīgā ir arī labi piemēri. Piemēram, Jekaterina Jurāne lūdza RNP administrāciju atalgot sētnieku par labu darbu: „Vecmīlgrāvja 1. līnijā 49 pēc snigšanas visi celiņi bija iztīrīti jau agri no rīta. Nezinu, cikos sētniece ieradās, bet 7.00 no rīta viņa jau bija beigusi darbu. RNP, novērtējiet šādus darboņus!”

Ko, kā, kāpēc?

Kārtību celiņu un iekšpagalmu attīrīšanai no sniega nosaka Rīgas domes noteikumi Nr. 146 Par teritoriju kopšanu un būvju uzturēšanu.

Vai tiešām tagad Rīgā ir aizliegts kaisīt celiņus ar sāli?

Jā, RD noteikumi Nr. 146 nosaka, ka, strādājot pie teritorijas uzturēšanas Rīgā, no 2022. gada aizliegts izmantot tīru tehnisko sāli. Tā vietā sētniekam celiņus vajadzētu kaisīt ar sāls un smilšu maisījumu, kurā sāls koncentrācija nepārsniedz 20%.

Taču tajās dienās, kad pēc prognozes Rīgā var būt sasalstošs lietus un uz ceļiem, iespējams, veidosies melnais ledus, ielu tīrot, joprojām drīkst celiņus kaisīt ar tīru tehnisko sāli.

Skandināvijā celiņus ziemā kaisa ar smalkām granīta šķembām. Kāpēc tā nedara Rīgā?

Tiešām, granīta šķembas un smalku granti Rīgā parasti izmantot nevar. Precīzāk, tas atļauts tikai pēc vienošanās ar uzņēmumu, kas apkalpo slēgtās lietus ūdens novadsistēmas attiecīgajā teritorijā. Pieredze rāda, ka, drusciņām nonākot lietusūdens notekcaurulēs, tās aizsprostojas.

Kas ir atbildīgs par ietvju tīrīšanu pie mājām?

Saskaņā ar RD noteikumiem Nr. 146 mājai piederošās vai tai piegulošās publiskās teritorijas, tajā skaitā gājēju celiņi, ir jātīra:

■ īpašniekam;

■ ēkas īpašniekam, ja īpašums atrodas uz trešajai personai piederošas zemes un zemes nomas līgumā nav paredzēta cita teritorijas sakopšanas kārtība;

■ pārvaldniekam, ja jautājums skar daudzdzīvokļu māju.

Ja daudzdzīvokļu māja atrodas uz saimnieka zemes, bet piebraucamie ceļi uz pagalmu ir piesniguši, vai zemes īpašniekam vismaz nevajadzētu notīrīt sniegu un ledu? Dzīvokļu īpašnieki maksā zemes saimniekam likumā noteikto zemes lietošanas maksu, bet sniegs zemes lietošanu apgrūtina.

Nē, jo tas neietilpst viņa pienākums. RD noteikumos Nr. 146 skaidri noteikts, ka mājai piederīgais funkcionālais zemesgabals, uz kura tā arī atrodas, ir jāuztur tīrs mājas apsaimniekotājam. Parasti mājas pievedceļi ir daļa no šīs funkcionālās zonas.

Bet pašam zemes īpašniekam ir jārūpējas par tās zemes daļas tīrību, kas neietilpst mājas funkcionālajā zonā.

Mūsu mājas sētnieks ļoti cenšas notīrīt sniegu no ietvēm, taču viņš uzskata, ka tīrīt brauktuvi pagalmā nav viņa pienākums. Vai apsaimniekotājam nav pienākuma nodrošināt mājas iedzīvotājiem tīrus piebraucamos ceļus?

Tas ir obligāts apsaimniekotāja pienākums. Rīgas domes noteikumos Nr. 146 teikts, ka daudzdzīvokļu mājas pārvaldnieka pienākums ir uzturēt tīrus piebraucamos ceļus un stāvvietas pie ēkas, operatīvi attīrot tās no sniega un ledus. Tāpat ēkas apsaimniekotājam ir pienākums nodrošināt piebraucamo ceļu apstrādi ar pretslīdes materiāliem. Turklāt visi šie darbi jāveic katru dienu līdz pulksten 8.00.

Mūsu sētnieks akurāti notīra ietvi pie mājas līdz asfaltam, bet mums tik un tā ir grūti tikt līdz veikalam, jo taciņa iet cauri kaimiņu pagalmam, kur celiņi ir tikai nedaudz piemīdīti. Kam prasīt, lai arī kaimiņmājas sētnieks notīrītu ietves līdz asfaltam?

Rīgas domes noteikumos Nr. 146 nav noteikta prasība, ka sētniekam gājēju ietves būtu jānotīra līdz pat asfaltam. Viņam jānotīra sniegs tā, lai pārvietošanās pa ietvi gājējiem būtu droša.

Mūsu sētnieks iztīra tikai šauru taciņu gar māju. Viņš saka, ka tagad tādi ir noteikumi. Tā ir taisnība?

Daļēji – RD noteikumos Nr. 146 noteikts, ka sētnieka pienākums attīrīt no sniega gājēju ietves vismaz 50% platumā no kopējā gājēju ceļa un laukuma platuma, bet ne mazāk par 1,5 m, turklāt kopšanas darbi pirmoreiz jānodrošina katru dienu līdz plkst. 8.00 un, ja nepieciešams, periodiski – visu dienu. 

Kādā portālā lasīju, ka automašīnas īpašniekam ir pienākums trīs dienu laikā pēc snigšanas notīrīt apkārt esošo sniegu, pretējā gadījumā viņam var tikt piemērots sods 350 eiro apmērā. Mūsu pagalmā ir vairāki auto īpašnieki, kuri kopš lielās snigšanas ne reizi nav tīrījuši savas mašīnas. Vai par viņiem var sūdzēties?

Var! RD noteikumos Nr. 146 noteikts, ka transportlīdzekļu īpašniekiem vai turētājiem, novietojot transportlīdzekļus stāvēšanai uz ielām vai pagalmos ilgāk par trim diennaktīm, jānodrošina teritorijas attīrīšana no sniega ap transportlīdzekli tādā mērā, lai netiktu traucēta gājēju un transporta satiksme, kā arī ielu un piebraucamo ceļu kopšana ar mehāniskajiem līdzekļiem. Runājot par naudas sodu nolaidīgiem automašīnu īpašniekiem, privātpersonas var sodīt līdz 70 naudas vienībām (350 eiro), bet juridiskās personas – līdz 280 naudas vienībām (1400 eiro). Par pārkāpējiem var ziņot pašvaldības policijai, taču tie automašīnu īpašnieki, kuri objektīvu iemeslu dēļ nav uzkopuši vietu – piemēram, bijuši slimi vai izbraukuši, – tiks atbrīvoti no soda.

„Vēlos sūdzēties!”

Ja ietve pie manas mājas nav notīrīta, tad kam zvanīt vai kur vērsties, lai reģistrētu pārkāpumu un uzliktu sodu?

Par nekoptām ietvēm jāziņo ēkas īpašniekam vai tās apsaimniekotājam. Ja tādu nezināt, pašvaldība var palīdzēt sazināties ar atbildīgo personu. Ja īpašnieks vai mājas apsaimniekotājs uzkopšanu atstāj novārtā, pašvaldība ir gatava veikt piespiedu tīrīšanu un pēc tam izrakstīt mājas īpašniekam rēķinu vai uzlikt naudas sodu.

Par netīrām ietvēm var ziņot:

■ aizpildot elektronisku pieteikumu vietnē riga.lv;

■ zvanot pa tālruni +371 80000800 vai rakstot uz adresi: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., norādot nesakoptās teritorijas adresi un pievienojot fotogrāfijas;

■ vērsties Rīgas pašvaldības policijā pa tālruni 110 vai ar RPP mobilo aplikāciju.

Kur cietušajam jāvēršas pēc kompensācijas par zaudējumiem, ja ledus gabals no jumta uzkritis viņa automašīnai vai viņam pašam?

Ja cilvēks gūst traumas no ledus vai sniega, nekavējoties jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) pa tālruni 113. NMPD informāciju pārsūtīs pašvaldības policijai, kas var sākt administratīvo lietvedību. Ja sākotnēji nav skaidrs, vai ir trauma un cik tā ir nopietna, jāfiksē precīza notikuma vietas adrese, lai, ja pēc notikušā cietušajai personai pasliktinājusies veselība, par to varētu ziņot pašvaldības policijai. Cietušajai personai ar iesniegumu jāvēršas arī pašvaldības policijā, lai policija viņu varētu pasludināt par nelaimes gadījumā cietušo. Pašvaldības policija izskatīs iesniegumu un sniegs informāciju par īpašnieku, pie kura cietušais var vērsties ar prasību par kompensāciju.

Ja personas automašīnai no jumta uzkritis sniegs vai ledus, par notikušo tāpat jāziņo pašvaldības policijai, kur jāiesniedz iesniegums par notikušo. Pēc informācijas saņemšanas par nenotīrītā jumta īpašnieku jāvēršas pie viņa, pieprasot kompensāciju. Kompensācijas apmērs ir atkarīgs no personas veselībai vai mantai nodarītā kaitējuma.