Lai deg zilām liesmām!

Vai kāds uzrauga, kāda gāze nonāk pie lietotājiem?

Kā rīkoties, ja mājsaimniecības gāzes patēriņš ir strauji palielinājies, lai gan gatavošanas ieradumi nemainās?

Kāpēc degšanas laikā mainās liesmas krāsa, un vai tas ir bīstami?

Ne mazums Latvijas iedzīvotāju sūdzas par pieaugušu gāzes patēriņu. Iepriekš uz gāzes plīts katliņš uzvārījās piecās minūtēs, tagad vajag vismaz desmit. Iepriekš no uzņēmuma Latvijas Gāze saņēma rēķinu par iztērētiem pieciem kubikmetriem mēnesī, bet beidzamā laikā patēriņš pieaudzis līdz 12 kubikmetriem, lai gan ēst gatavošanas paradumos nekas nav mainījies. Kas notiek?

Ir iedzīvotāji, kam šķiet, ka gāzes skaitītāji griežas ātrāk, jo gāzes piegādātāji sākuši gāzi atšķaidīt. Vai šīs aizdomas ir pamatotas? Ar jautājumiem vērsāmies pie Latvijas Elektroenerģētikas un energobūvnieku asociācijas izpilddirektora Gunāra Valdmaņa.

Gāzes atšķaidīšana ir pārāk sarežģīta un dārga

– Valdmaņa kungs, vai jūs pieļaujat, ka gāze, kas nonāk pie individuālā patērētāja, tiešām ir kaut kā atšķaidīta?

– Nekādā gadījumā! Pirmkārt, gāzes sastāva kvalitāte tīklā ir stingri regulēta ar likumu un tiek katru dienu stingri uzraudzīta mērīšanas punktos visā valstī. Saskaņā ar noteikumiem gāzei, kas nonāk mājsaimniecībās, jāsatur vismaz 90% metāna. Atlikušie 10% ir nepieciešamās piedevas un pārpalikumi pēc filtrēšanas, piemēram, mitrums un gaiss.

– Un, otrkārt?

– Otrkārt, tehniski vispār nav iespējams gāzi atšķaidīt. Gāzes uzglabāšanas un padeves sistēma ir projektēta tā, lai tiešas piekļuves gāzei nebūtu. Tā vienotā integrētā sistēmā nonāk kā mājsaimniecībās, tā uzņēmumos, kas ražo siltumu. Nav iespējams izdarīt tā, lai viena māja saņem gāzi, kas atšķaidīta ar skābekli vai slāpekli, bet otra – normālas kvalitātes gāzi. Gāze plūst cauri filtriem, attīroties no nevajadzīgiem piemaisījumiem, taču, lai tai kaut ko pievienotu... Lai to izdarītu, būtu jāpārbūvē visa sistēma. Ticiet man, tas ir tehnoloģiski grūti, turklāt finansiāli neizdevīgi, tādēļ visas ekspertu runas par it kā atšķaidītu gāzi nav nekas cits, kā blēņas. Starp citu, gāzes parametru mērījumi tiek veikti ar nolūku izvairīties no šādiem spekulatīviem apgalvojumiem.

– Kas notiks, ja piegādātāji tomēr sāks tirgot nekvalitatīvu gāzi?

– Ministru kabineta noteikumos par dabasgāzes tirdzniecību un lietošanu ir noteikts, ka gāzes sadales sistēmas operators ir atbildīgs par piegādātās dabasgāzes kvalitātes parametriem un uzrauga tās atbilstības pieļaujamo vērtību robežas, tādēļ ir tiesīgs atteikt piegādi, ja dabasgāzes vai aizvietotājgāzes parametri neatbilst noteiktajām kvalitātes prasībām.

Likuma Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem 22. panta trešajā daļā noteikts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji nodrošina tehniskajiem noteikumiem, standartiem un līgumu nosacījumiem atbilstošu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs kādā laikposmā nevar nodrošināt tehniskajiem noteikumiem, standartiem un līgumu nosacījumiem atbilstošu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, tas atlīdzina lietotājam nodarītos zaudējumus saskaņā ar līguma nosacījumiem vai normatīvo aktu prasībām. Praksē tas nozīmētu, ka tīkla operatoram Gaso būtu jākompensē lietotājiem zaudējumi, ja iedzīvotājiem tiktu piegādāta atšķaidīta gāze.

Tiksim skaidrībā par gāzes kvalitātes rādītājiem

– Tātad gāzi Latvijā neatšķaida. Vai var būt, ka pati gāze ir sliktākas kvalitātes?

– Viena no galvenajām gāzes kvalitātes pazīmēm ir tās siltumspēja (to var saukt arī par sadegšanas siltumu). Tieši siltumspēja noteiks, cik daudz gāzes būs jāpatērē, lai pagatavotu makaronus vai svētku vakariņas vai apsildītu telpu.

– Vai taisnība, ka gāzes siltumspēja ir atkarīga no tās izcelsmes vietas?

– Jā, tā ir taisnība. Piemēram, Latvija kopš 2017. gada gāzi saņem ne tikai no Krievijas, bet arī no Norvēģijas un ASV. Šo valstu gāzei ir atšķirīga siltumspēja. Jāatzīst, ka Norvēģijas un Amerikas gāzei ir lielāka siltumspēja salīdzinājumā ar Krievijas gāzi. To siltumietilpības atšķirība var sa­sniegt 5–10% mēnesī. Tā ir neliela atšķirība, ko ir paspējuši izjust tikai daži lielie industriālie klienti. Ikdienas mājsaimniecības patērētājiem šī atšķirība nav pamanāma.

– Kas nosaka gāzes siltumspēju?

– Pirmkārt, to nosaka gāzes veids (metāns, propāns–butāns u. c.) un tās sastāvs. Jo tīrāka pēc sastāva ir gāze, jo augstāka tās siltumspēja.

– Kāda ir gāzes siltumatdeves norma Latvijā vai Eiropas Savienībā?

– Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem zemākā siltumspēja ir ≥ 8,83 kWh/m³, augstākā – ≥ 9,69 kWh/m³. Pašlaik sadzīvē lietotās gāzes faktiskā siltumspēja Latvijā, pēc Conexus datiem, ir 9,774–10,826 kWh/m³.

Ikviens var personīgi pārliecināties, vai gāzes kvalitāte atbilst noteiktajiem standartiem. Conexus ziņojumi liecina, ka gāzes siltumspēja dažādās vietās var nedaudz atšķirties, bet tik niecīgi, ka ierindas patērētājs to pat nespētu pamanīt – pieļaujamā svārstība ir 1% robežās, un tā tiešām ir niecīga atšķirība.

– Intereses pēc – kādai gāzes siltumspējas atšķirībai būtu jābūt, lai to sajustu patērētājs?

– Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem siltumspējas samazināšanās par aptuveni 10% jau tiks uzskatīta par būtisku patērētājam. Šajā gadījumā sistēmas operatoram būs pienākums pārbaudīt un novērst situāciju, kas izraisījusi dabasgāzes parametru samazināšanos, kas var ietekmēt arī gāzes piegādes apjomu. Normālos apstākļos šādas dabasgāzes kvalitātes svārstības nedrīkst būt pamanāmas patērētājiem, jo tās novērst ir operatora pienākums.

Liesmas krāsa nav gāzes kvalitātes rādītājs

– Ja mājsaimniecības bez izmaiņām saņem kvalitatīvu gāzi, kā skaidrot straujo tās patēriņa pieaugumu, ņemot vērā, ka iedzīvotāji nav mainījuši savus ēšanas paradumus un nav sākuši gatavot vairāk?

– Iemesli var būt vairāki, turklāt sadzīviski, piemēram, traucējumi ir gāzes plīts darbībā. Reizēm lietotājs pat nezina, ka plīts degļiem (sprauslām) ir aizsērējušas gaisa ieplūdes atveres vai notiek nepamanāma gāzes noplūde. Patēriņa pieaugumam cēlonis var būt arī gāzes patēriņa skaitītāja darbības traucējumi.

– Vai pēc degļa liesmas krāsas var saprast, ka ar gāzi kaut kas nav kārtībā?

– Liesmas krāsa gāzes deglī var liecināt par plīts tehnisko stāvokli, bet ne par mājsaimniecībai piegādātās gāzes kvalitāti. Pareizā liesmas krāsa ir zila. Gadās, ka deglis ir aizsērējis vai nobīdījies – tad liesma no degļa izplūst nevienmērīgi un var būt citā krāsā. Jebkuras liesmas nokrāsas izmaiņas norāda uz gāzes maisījuma nelīdzsvarotību. Kad ar gāzi sajaucas putekļi vai sodrēji, tie liesmai piešķir dzeltenu vai sarkanīgu krāsu.

– Tad ir jāizsauc gāzes plīts meistars?

– Apskati un remontu veic licencēti gāzes iekārtu apkopes dienesti.

– Bet, ja visiem mājas gāzes lietotājiem degļos ir oranžas liesmas? Vai tas varētu liecināt par darbības traucējumiem kopējā mājas gāzapgādes un sadales sistēmā?

– Lai arī liesmas krāsa nav absolūts gāzes kvalitātes rādītājs, ņemot vērā dabasgāzes bīstamību, visos gadījumos, kad ir aizdomas par padeves pārtraukumu vai kvalitātes neatbilstību standartam, noteikti vislabāk pēc padoma vērsties pie gāzes sadales sistēmas operatora Gaso un pieprasīt sistēmas iespējamās noplūdes pārbaudi visu risku novēršanai.

– Ir meistari, kuri iesaka atslēgt gāzes padevi dzīvoklim, ja plīts netiek izmantota. Kāda tam nozīme?

– Šo meistaru padomos ir daļa patiesības – gāzi ieteicams noslēgt, ja plīts ir salīdzinoši veca un nav pārliecības, ka noslēgarmatūra ir labā tehniskā stāvoklī. Noslēdzot gāzes padeves ventili dzīvoklī, tiek samazināts vai novērsts noplūdes risks caur plīti. Tas nav nepieciešams, ja gāzes plīts ir jauna un labā darba kārtībā, jo dabasgāzes darba spiediens dzīvokļu cauruļvadu sistēmās ir salīdzinoši zems.

– Ja cilvēks sajūt kaut mazāko gāzes smaku, kad degļi ir noslēgti, uzreiz jāzvana gāzes avārijas dienestam?

– Jā. Tieši tādēļ, lai atklātu noplūdi, gāzei tiek pievienotas smaržvielas – speciāli odoranti. Patiesībā dabasgāze ir bez smaržas.

– Kāda veida aromatizētājs tas ir?

– Parasti tiek izmantoti sēru saturoši savienojumi. Viens no visizplatītākajiem ir metilmerkaptāns, tā smaku mēs visbiežāk uztveram, kad gāze noplūst, lai gan odoranta proporcionālais saturs ir aptuveni 1 pret 253 333.

– Ja cilvēks nereaģēs un nezvanīs avārijas dienestam, tad, iespējams, būs sprādziens?

– Sprādziens būs tikai tad, ja ir aizdegšanās avots un gāzes koncentrācija telpā ir sasniegusi 5%.

– Kādā koncentrācijā var just noplūdi?

– Gāzes smaku noplūdes laikā var sajust, ja tās koncentrācija gaisā ir pat mazāka par 1%.

– Cik ilgi telpā jābūt gāzes smakai, lai cilvēkam būtu tiesības izsaukt gāzes dienestu?

– Jebkāds noplūdušas gāzes daudzums tiek uzskatīts par apdraudējumu. Pat ja aizdegšanās avota nav, pastāv risks saindēties ar gāzi, tāpēc, ja ir samanīta kaut mazākā noplūde, jāizsauc avārijas dienests (tālrunis 114), jāvēdina un jāatstāj telpa, lai izvairītos no veselības un dzīvības apdraudējuma.

– Kas var liecināt par gāzes skaitītāja darbības traucējumiem?

– Tas ir straujš gāzes patēriņa pieaugums pie nemainītiem gāzes lietošanas paradumiem. Patēriņa pieaugums par 30% mēnesī varētu liecināt par gāzes skaitītāja darbības traucējumiem.

Gadījumi, kad maksāt nevajadzēs

2017. gada 7. februāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 78 Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi 148. punktā norādīts, ka sadales sistēmas operators normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic lietotāja objektā uzstādītā komercuzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu vai pārbaudi tā ekspluatācijas laikā, ja mājsaimniecības lietotājam radušās šaubas par gazificētajā objektā uzstādītā komercuzskaites mēraparāta precizitāti (punkts 148.2).

Ja pēc mājsaimniecības lietotāja pieprasījuma veiktajā pirmstermiņa verificēšanā vai pārbaudē atzīst, ka komercuzskaites mēraparāts bija lietošanai derīgs, izdevumus, kas saistīti ar komercuzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu vai pārbaudi, kā arī sadales sistēmas operatora izdevumus par jauna komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanu gazificētajā objektā sedz mājsaimniecības lietotājs (punkts 148.2.1.); savukārt, ja komercuzskaites mēraparāts nebija lietošanai derīgs, izdevumus, kas saistīti ar komercuzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu vai pārbaudi, sedz sadales sistēmas operators (punkts 148.2.2.).

Kā pārbaudīt lietošanā esošo gāzes skaitītāju?

Uz jautājumiem par gāzes skaitītāju stāvokļa pārbaudi atbild AS Gaso Ekspluatācijas un tehniskās daļas vadītājs Ilmārs Bode.

– Vai gāzes skaitītāju verifikācija ir obligāta vai brīvprātīga procedūra?

– Par dabasgāzes skaitītāju verificēšanas biežuma ievērošanu atbild tā īpašnieks. Mājās un dzīvokļos uzstādīto skaitītāju īpašnieks Latvijā ir AS Gaso. Mēs rīkojamies, pamatojoties uz Ministru kabineta izstrādātajiem noteikumiem. Pats par sevi saprotams – ja dzīvokļa īpašniekam zvana no uzņēmuma Gaso un brīdina, ka ir pienācis laiks mainīt skaitītāju, uzņēmuma meistariem ir jānodrošina iespēja to izdarīt. MK noteikumi Nr. 78 noteic, ka savu saistību izpildei sadales operatoram, kas ir Gaso, ir tiesības piekļūt dabasgāzes apgādes sistēmai un patērētāja skaitītājam.

– Cik bieži gāzes skaitītāji ir jāverificē?

– Kārtību, cik bieži un kā jāpārbauda gāzes skaitītāji dzīvokļos un mājās ar pastāvīgu dabasgāzes pieslēgumu, noteic MK noteikumi Nr. 40 Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu. Gāzes skaitītājiem nav noteikta kalpošanas laika, taču ir metroloģiskās kontroles termiņi. Saskaņā ar noteikumiem verifikācijai tiek pakļauti mājsaimniecību dabasgāzes patēriņa skaitītāji:

■ gāzes patēriņa skaitītāji (sadzīves) ar maksimālo jaudu, lielāku par 3 m³/h, – reizi 15 gados;

■ gāzes patēriņa skaitītāji (sadzīves) gāzes plītīm ar maksimālo jaudu, mazāku par 3 m³/h, kas marķēti ar CE atbilstības marķējumu un Eiropas Kopienas tipa apstiprinājuma zīmi, – reizi 20 gados.

Vecāku skaitītāju, kuriem nav CE marķējuma, verifikācija noteikumos vispār nav paredzēta.

– Kāpēc tā? Galu galā lielākā daļa gāzes skaitītāju mūsu mājās ir no vecākās paaudzes. Sanāk, ka tos neviens nepārbauda?

– Gaso darbojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Ministru kabineta noteikumi Nr. 78 noteic gadījumus, kad uzņēmumam ir pienākums pārbaudīt skaitītāju precizitāti neatkarīgi no tā, vai tam ir CE marķējums. Tas tiek darīts, ja mājsaimniecības gada dabasgāzes patēriņa rādītāji, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir mainījušies par vairāk nekā 30%. Šajā gadījumā Gaso pēc savas iniciatīvas vai pēc saimnieka pieprasījuma pārbauda precizitāti skaitītājam ar maksimālo jaudu trīs vai mazāk m³/h, neatkarīgi no CE marķējuma uz skaitītāja.

– Kā dabasgāzes lietotājs var zināt, vai ir pienācis laiks pārbaudīt skaitītāju?

– Visi mājsaimniecībās izmantotie dabasgāzes skaitītāji ir Gaso īpašums, un īpašnieks arī ir atbildīgs par to pārbaudes biežumu. Tas ir, ja skaitītājam ir beidzies verifikācijas termiņš, tas tiek atkārtoti verificēts vai tiek uzstādīts jauns skaitītājs. Gaso pārstāvji ar lietotāju sazināsies un vienosies par darbu veikšanas laiku. Klientam nav jāseko līdzi termiņiem.

– Cik maksā verifikācija?

– Visas atkārtotās verifikācijas izmaksas ir iekļautas dabasgāzes sadales sistēmas tarifā.

– Vai taisnība, ka gāzes skaitītājus pārbauda tikai Gaso laboratorijās? Vai klients skaitītāju var pārbaudīt arī paša izvēlētā laboratorijā?

– Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto skaitītāju atkārtotu verificēšanu veic laboratorijas, kas atbilstoši noteikumiem kā prasībām atbilstošas ir akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā. Latvijā ir tikai viena šāda iestāde – V&V VentMet laboratorija. Pēc sertificētās laboratorijas atzinuma Gaso atkārtotas pārbaudes neveic.

– Kā klientam rīkoties, ja viņam šķiet, ka skaitītājs nav kārtībā, bet līdz verifikācijai vēl tālu vai verifikācijas periods vispār nav noteikts?

– Rīkoties pēc kārtības, kas ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 78. Ja patērētājam rodas aizdomas, ka skaitītājs nepareizi uzskaita gāzes patēriņu, viņam jāraksta iesniegums Gaso ar lūgumu veikt pirmstermiņa verifikāciju vai neplānotu skaitītāja pārbaudi. Ja lietotājs ir lūdzis Gaso nomainīt skaitītāju pirms tā verifikācijas termiņa beigām, bet uzņēmuma darbinieks paziņo, ka skaitītājs joprojām ir derīgs lietošanai, tad visas izmaksas par izsaukumu sedz klients. Ja lietotāja aizdomas izrādās patiesas un skaitītājs ir atzīts par nederīgu, tad visas iekārtas nomaiņas izmaksas sedz Gaso.

Tādēļ, pirms sazināties ar Gaso, ieteicams pārliecināties, vai aizdomas ir pamatotas – iespējams, ka mājsaimniecības gāzes patēriņš vienkārši ir pieaudzis – saimniece  aizrāvusies ar jaunām receptēm, bijis daudz ģimenes svētku utt.

– Cik ātri tiek pārbaudīts skaitītājs, par kuru saņemta sūdzība?

– Termiņš nekur nav norādīts, bet vienmēr cenšamies visu izdarīt pēc iespējas ātrāk. Vispirms dzīvoklī uzstādām jaunu skaitītāju, pēc tam pārbaudām veco un sagatavojam slēdzienu par tā stāvokli.

– Ja izrādījies, ka skaitītājs nedarbojas, kurš apmaksā pārbaudes izdevumus?

– Ja tiek atklāts skaitītāja defekts, tā nomaiņas izmaksas sedz Gaso. Ja patērētāja šaubas neapstiprinās, tad izmaksas (saskaņā ar cenrādi) būs jāsedz viņam. Šo kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

– Ar kādu summu klientam jārēķinās, ja skaitītāja pārbaude ir par viņa līdzekļiem?

– Atkarībā no skaitītāja jaudas – 100–120 eiro.

– Ja pārbaudē uzrādīsies traucējumi skaitītāja darbībā, vai klienta gāzes patēriņš tiks pārrēķināts?

– Ja pārbaudē konstatēs skaitītāja darbības traucējumus, tad pārrēķinu veiks no vecā skaitītāja noņemšanas brīža par periodu līdz vienam gadam.