Atkritumu cenas aug acīmredzami

No 2023. gada 1. janvāra ir pieaudzis nodoklis par sadzīves atkritumiem, iedzīvotāji maksās vairāk 

Jaunais gads sākas ar jauniem tarifiem. Saskaņā ar grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā sadzīves atkritumu nodokļa likme no 1. janvāra ir palielināta no 80 eiro par tonnu līdz 95 eiro par tonnu (bez pievienotās vērtības nodokļa). Pieauguma daļu, protams, apmaksās māju un dzīvokļu īpašnieki.

Cik maksāsim?

Minētā nodokļa pieaugums palielinās arī atkritumu izvešanas tarifu. Rīdziniekiem maksa turpmāk būs šāda:

Vientuļš pensionārs vai daudzbērnu tēvs – maksā vienādi?

Uz jautājumiem atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Atkritumu apglabāšanas uzraudzības nodaļas galvenā speciāliste Inga Pakere.

 „Esmu vientuļā pensionāre, atraitne, dzīvoju Rīgā, 46 kvadrātmetru lielā dzīvoklī,” raksta lasītāja Jeļena. „Mūsu māju apsaimnieko uzņēmums Latvijas namsaimnieks. Kāpēc es par atkritumu izvešanu saņemu tādu pat rēķinu kā kaimiņos esošā trīs cilvēku ģimene, kura dzīvo tādā pat platībā kā es? Vai samaksa par atkritumu izvešanu nav atkarīga no dzīvoklī deklarēto personu skaita? Galu galā ir skaidrs, ka trīs cilvēki rada vairāk atkritumu nekā viens.”

– Ko jūs varat atbildēt mūsu lasītājai?

– Rēķins par atkritumu izvešanu ir atkarīgs no dzīvoklī deklarēto personu skaita. Ministru kabineta noteikumi Nr.1013 nosaka kārtību, kādā aprēķināma maksa par sadzīves atkritumu izvešanu. Ja atsevišķs īpašums ir dzīvoklis, maksājumi tiek aprēķināti proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam.

– Ja dzīvoklī neviens nav deklarēts, jo cilvēks ir pārcēlies uz dzīvi citā vietā?

– Par atkritumu izvešanu vienalga būs jāmaksā kā par vienu personu.

– Kā apsaimniekotājs aprēķina, cik liela summa dzīvokļa īpašniekam jāmaksā par vienu deklarēto personu?

– Atkritumu apsaimniekošanas operators mājas apsaimniekošanas uzņēmumam izraksta rēķinu par kopīgo izvesto atkritumu kubikmetru skaitu mēnesī. Apsaimniekotājs šo summu izdala atbilstoši deklarēto personu skaitam dzīvokļos.

– Vai šie Ministru kabineta noteikumi ir vienādi visiem dzīvokļu īpašniekiem visā Latvijā?

– Jā! Jūsu lasītājas aprakstītajā gadījumā viņas dzīvoklī var būt deklarētas vēl citas personas. Tāpat pilnīgi iespējams, ka kaimiņu ģimene nav deklarējusi visas dzīvoklī reāli dzīvojošās personas. Tas varētu izskaidrot vienādus rēķinus dzīvokļos ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu.

– Bet tas nav pareizi!

– Ja sievietei situācija šķiet negodīga, tad mans ieteikums ir sazināties ar apsaimniekotāju.

– Pieņemsim, ka dzīvoklis ir izīrēts. Tajā ir deklarēta viena persona, bet faktiski dzīvo trīs cilvēki. Atkritumu izvešanas rēķins tiks aprēķināts tikai vienai deklarētajai personai?

– Jā, tas ir saskaņā ar noteikumiem.

– Ja cilvēks iegādājas privātmāju, vai viņam jāslēdz jauns līgums ar atkritumu apsaimniekošanas operatoru? Vai arī var palikt spēkā līgums ar iepriekšējo īpašnieku?

– Jaunajam ēkas īpašniekam (vai nomniekam) būs jānoslēdz jauns līgums.

Lielgabarīta atkritumi

– Kā pareizi rīkoties ar lielgabarīta atkritumiem, vai tos drīkst atstāt kopējā konteineru laukumā?

– Daudzdzīvokļu māju īpašnieki var pašu spēkiem lielgabarīta atkritumus nogādāt Getliņu poligonā, taču to var izdarīt arī ar apsaimniekotāja palīdzību.

Arī privātmāju iedzīvotāji savus lielgabarīta atkritumus var nogādāt Getliņu poligonā vai vienoties par to aizvešanu ar savu atkritumu apsaimniekošanas operatoru.

 „Mūsu kaimiņi daudzdzīvokļu mājā pastāvīgi izmet lielgabarīta atkritumus (mēbeles un sadzīves tehniku), atstājot tos pie atkritumu konteineriem,” raksta Regīna. „Speciālais transports lielgabarīta atkritumus savāc reti. Vai tiešām visi mājas iedzīvotāji maksā par viena dzīvokļa lielgabarītiem? Vai arī dzīvokļa īpašniekam, kam pieder utilizējamās lietas, konteiners jāpasūta par savu naudu?”

– Atbilstoši noteikumiem lielgabarīta atkritumi, būvgruži vai gruveši ir jāsavāc atsevišķi no cita veida atkritumiem. Tos ievieto speciālos konteineros, kas īpaši paredzēti šāda veida atkritumiem. Daudzdzīvokļu mājā šādus atkritumus var novietot tikai ar apsaimniekotāju saskaņotajās vietās.

Lielgabarīta atkritumu savākšanas kārtību nosaka mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumā, ko dzīvokļu īpašnieki slēdz ar apsaimniekotāju. (Tātad var izveidoties situācija, kad viens apsaimniekotājs nodrošina regulāru šādu atkritumu izvešanu par mājas uzkrājuma līdzekļiem, bet cits atkritumu izvešanu organizē neregulāri un katru reizi apmaksu iekļauj dzīvokļu īpašnieku rēķinos – red. piezīme).

Skaidrs ir viens: apsaimniekotāja pienākums ir lielgabarīta atkritumu uzkrāšanās novēršana pie daudzdzīvokļu mājām. Iedzīvotāji tiek aicināti ziņot pārvaldniekam, kā tikko mājas piegulošajā teritorijā novietoti lielgabarīta atkritumi.

– Gribu tomēr saprast, vai visiem mājas iedzīvotājiem būtu jāmaksā par atkritumiem, ko izmet viens no kaimiņiem?!

– Atbildēšu tā: apzinīgiem mājas īpašniekiem, ja viņi veic, piemēram, remontdarbus, pašiem jāpasūta konteiners lielgabarīta atkritumu izvešanai, par ko arī jāmaksā. Savukārt, ja pie sadzīves atkritumu konteineriem novietoti lielgabarīta atkritumi, tad par to izvešanu tiešām būtu jāmaksā visiem mājas iedzīvotājiem.

– Ja lielgabarīta atkritumi tiek izvesti reti, vai īpašnieki ar apsaimniekotāju var vienoties, ka tos izved biežāk? Vai tad par šo pakalpojumu būs jāmaksā vairāk?

– Dzīvokļu īpašnieki ne tikai var vienoties, bet viņi tiek aicināti to darīt. Maksas lielumu neietekmē izvešanas reižu skaits, bet gan izvestais apjoms kubikmetros.

No kā ir atkarīgi tarifi?

– Kādēļ maksa par atkritumu izvešanu par vienu deklarēto personu vienā mājā var būt mazāka nekā mājā kaimiņos?

– Atkritumu izvešanas izmaksas var mainīties katru mēnesi atkarībā no izvesto atkritumu daudzuma, turklāt Rīga ir sadalīta vairākās zonās, kuras apkalpo dažādi atkritumu operatori, kuriem ir atšķirīgi tarifi.

– Tarifi pēdējo divu gadu laikā ir pieauguši pusotru reizi. Cik bieži mainās cena par atkritumu izvešanu? No kā tas ir atkarīgs?

– Tarifu kāpums ir saistīts ar dabas resursu nodokļa pieaugumu. Atkritumu izvešana ir dārga. Dabas resursu nodoklis aug un turpinās pieaugt. Atkritumu noglabāšanas vietu kļūst arvien mazāk, un vides aizsardzības prasības kļūst arvien stingrākas. Par atkritumu izvešanu būs jāmaksā arvien vairāk visā pasaulē, ne tikai Latvijā.

Izmaksas aug arī tāpēc, ka pildās SIA Getliņi EKO atkritumu noglabāšanas kameras, poligonā tiek izbūvēta jauna infrastruktūra. Darbu sākusi bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīca – šeit atkritumi tiek utilizēti pārstrādei.

Tarifu pieaugumu ietekmē arī ārējie faktori (inflācija, energoresursu izmaksu pieaugums u.c.).

Cik bieži tiek izvesti atkritumi?

„Mūsu mājas atkritumu laukumā pastāvīgi krājas atkritumi, un vējš tos aizpūš pa visu rajonu,” stāsta Bolderājas iedzīvotāja Inga. „Lūdzām apsaimniekotāju organizēt biežāku izvešanu, lai konteineri nebūtu ar atkritumu kalnu, taču atbildes nekādas. Kādam jābūt atkritumu savākšanas biežumam Rīgā?”

– Saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 87 Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā nekustamā īpašuma lietotājs, valdītājs, īpašnieks, apsaimniekotājs vai tā pilnvarotā persona atbilstoši līgumam ar atkritumu apsaimniekošanas operatoru daudzdzīvokļu ēkām nodrošina regulāru nešķiroto atkritumu izvešanu ne retāk kā vienu reizi nedēļā.

Noteikumi noteic, ka individuālās privātmājās atkritumi jāizved vismaz reizi četrās nedēļās, ja mājā ir deklarēti ne vairāk kā divi cilvēki, ar nosacījumu, ka atkritumu daudzums nepārsniedz 120 litrus, un vismaz reizi divās nedēļās, ja mājā deklarēti vairāk par diviem cilvēkiem.

– Kā rīkoties, ja apsaimniekotājs nodrošina atkritumu izvešanu reizi nedēļā, bet ar to acīmredzami ir par maz?

– Rakstveidā vērsties pie apsaimniekotāja.

Kā ar vasarnīcu iedzīvotājiem?

– Ja runājam par sezonālo īpašumu (vasarnīcu vai dārziņu) īpašniekiem, viņiem ar atkritumu apsaimniekošanas operatoru ir jāvienojas par atkritumu savākšanas grafiku visas sezonas laikā, kas ir no 1. maija līdz 30. septembrim, – atgādina departamenta speciāliste. – Grafikam jāatbilst radīto atkritumu daudzumam, un atkritumi no dārziņiem vai vasarnīcām jāizved vismaz tikpat bieži kā no privātmājām.

– Kā rīkoties, ja vasarnīcā cilvēkam nerodas tik daudz atkritumu?

– Atkritumu apsaimniekošanas operatoram ir tiesības uz pusi samazināt nešķiroto atkritumu izvešanas biežumu, ja klients piedalās atkritumu dalītās savākšanas sistēmā (sava mājokļa teritorijā nodrošina bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanu, plastmasas, papīra, vieglā metāla iepakojuma un stikla atsevišķu vākšanu).

– Vai var būt, ka tādā gadījumā vispār nav vajadzīga atkritumu savākšana vasarnīcā, jo iedzīvotāji tik un tā praktizē sadzīves atkritumu izmešanu dzīvesvietā.

– Ja sezonālā rakstura nekustamā īpašuma īpašniekam nebūs noslēgts līgums par atkritumu apsaimniekošanu, viņš var saņemt sodu par savas teritorijas nekopšanu.

Ņemiet maisu!

– Kurus klientus atkritumu apsaimniekošanas operatori apgādā ar speciāliem atkritumu maisiem?

– Priekšapmaksas atkritumu maisi nešķirotiem atkritumiem tiek izsniegti tiem īpašniekiem, kuru īpašumos fiziski nav iespējams izvietot atkritumu konteinerus (piemēram, Vecrīgā atsevišķās ielās nepietiek vietas konteineru novietošanai – autora piezīme). Noteiktas ietilpības konteinera vai atkritumu maisa izvēli nosaka līgums, ko atkritumu apsaimniekošanas operators slēdz ar mazām mājsaimniecībām (ja tajā deklarētas mazāk par divām personām un atkritumu daudzums ir mazāks par 120 litriem).

Atkritumu šķirošanas punkti

– Cik atkritumu šķirošanas punktu un laukumu Rīgā jau ir izveidoti un cik vēl ir plānots izveidot?

– Patlaban Rīgā darbojas 108 publiski pieejami drošo atkritumu šķirošanas punkti, kur konteineros iespējams izmest vieglo iepakojumu – papīru/kartonu, plastmasu un metālu, kā arī stikla taru. Tāpat ir astoņi bīstamo sadzīves atkritumu savākšanas punkti. Ar šķirošanas punktu atrašanās vietām un informāciju par to, ko tur var izmest, iespējams iepazīties Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta interneta vietnē: https://mvd.riga.lv/nozares/apsaimniekosanas-parvalde/atkritumu-skirosanas-punkti.

Rīgā ir divi šķirošanas laukumi, kas pieder atkritumu izvešanas uzņēmumam Clean R – tie atrodas Vietalvas ielā 5 un Spilves ielā 8E. Tur iedzīvotāji var bez maksas izmest iepakojumu un citus atkritumus no plastmasas, papīru, kartonu, to starpā arī papīra un kartona iepakojumu, koka izstrādājumus un iepakojumu, stikla iepakojumu un citus stikla atkritumus, metāla iepakojumu, tekstilizstrādājumus, smēreļļas, elektriskās baterijas (satur svinu, niķeli–kadmiju, dzelzi–niķeli), elektriskās un elektroniskās iekārtas, galvaniskos elementus – baterijas un elektriskos akumulatorus, liela izmēra aukstumiekārtas, saldētavas un ledusskapjus, bīstamos sadzīves atkritumus, gāzizlādes spuldzes, lietotas riepas, eļļas filtrus.

Turklāt ikvienam daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājam ir tiesības vērsties pie sava apsaimniekotāja ar lūgumu pie mājas novietot konteinerus šķirotajiem atkritumiem. Šo pienākumu pārvaldniekam paredz Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 87.

– Vai tiesa, ka tagad konteineri šķirotajiem atkritumiem ir jānovieto pie katras mājas?

– Jā, noteikumos ir noteikts, ka pie daudzdzīvokļu mājas, kurā ir vairāk par pieciem dzīvokļiem, jānovieto konteiners vieglajam iepakojumam – plastmasai, papīram un vieglajam metālam. Ja mājā ir vairāk nekā desmit dzīvokļu, jānovieto vēl trešais konteiners – stiklam.

– Kā ir ar privātmāju īpašniekiem?

– Viņi var sazināties ar savu atkritumu apsaimniekošanas operatoru un lūgt savas mājas teritorijā uzstādīt konteinerus dalītai atkritumu savākšanai.

– Kādus atkritumus Rīgā izved bez maksas?

– Pareizi šķirotus atkritumus bez sadzīves atkritumu piemaisījumiem.

Kur izmest bīstamos atkritumus?

Rīgā ir sešas bīstamo atkritumu savākšanas vietas. Tur iedzīvotāji var izmest bīstamos sadzīves atkritumus: eļļas, krāsas, lakas, dzīvsudraba ierīces, dienasgaismas spuldzes, organiskos šķīdinātājus, neizlietotos medikamentus, ķīmiskās vielas, izlietotās baterijas, izlietotās printeru un kopētāju kasetnes un piesārņoto iepakojumu). Bīstamo atkritumu savākšanas konteineri atrodas šādās adresēs: Ķīš­ezera ielā 31, Mūkusalas ielā 180, Šampētera ielā 180, Spilves ielā 8E, Gunāra Astra ielā 7 un Emmas ielā 45.

– Cik liels nešķiroto atkritumu piemaisījumu procents tiek pieļauts šķiroto atkritumu konteineros?

– Nešķiroto sadzīves atkritumu piemaisījumi šķiroto atkritumu konteineros netiek pieļauti.