Kā turpmāk maksāt par zemi?
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts Piektdiena, 11 Marts 2022 18:59
No 2022. gada 1. janvāra piespiedu nomu aizstāj likumiskās zemes lietošanas tiesības.
Ar Tieslietu ministrijas ieviesto piespiedu nomas reformu no 2022. gada 1. janvāra tiek izbeigtas piespiedu nomas attiecības, un to vietā dalītā īpašuma gadījumos zemes un patstāvīgo būvju īpašnieku attiecības regulēs jaunais tiesību institūts „likumiskās zemes lietošanas tiesības”.
Likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību mērķis ir noteikt vienotu regulējumu attiecībām starp mājokļu un zemes īpašniekiem dalītajā īpašumā. Likums esošo nomas regulējumu aizstāj ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, kas ir 4% gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības, bet ne mazāka par 50 eiro gadā. Minimālā lietošanas maksa 50 eiro gadā nav jāreizina ar zemes vai būves kopīpašnieku skaitu. Tāpat likums paredz trīs gadu noilgumu prasījumiem par likumiskās zemes lietošanas maksas samaksu un ar to saistītajiem blakus prasījumiem.
■ ■ ■
Likumiskās zemes lietošanas tiesības regulē likums, un to īstenošanai nav nepieciešama līguma slēgšana. Vienoties par dažādiem jautājumiem ir iespējams, ja ir pušu saskanīga griba. Ja vienošanās nav iespējama, ir piemērojami likuma noteikumi.
Likumiskā maksa ir maksājama par katru ceturksni uz priekšu. Ir iespējams vienoties par citiem maksāšanas termiņiem, ja abas puses to vēlas. Ja konkrētajā gadījumā likumiskās lietošanas tiesības stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī, maksa par zemes lietošanas tiesībām zemes īpašniekam par 2022. gada pirmo ceturksni samaksājama līdz 2022. gada 31. martam, ja vien ar zemes īpašnieku nav noslēgta vienošanās par citu samaksas kārtību.
Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, paredz, ka ne nomas maksa piespiedu nomā, ne zemes likumiskā lietošanas maksa netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli. Tas attiecas arī uz piespiedu nomas maksu, ko līdz šim noteica vienošanās vai tiesas nolēmums par zemes un būves īpašnieku savstarpējām tiesiskajām attiecībām.
■ ■ ■
Būves īpašnieka pienākums ir rūpēties par lietošanā esošo zemi un atbildēt par zemes uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Būves īpašniekam uz tā lietošanā esošās zemes bez zemes īpašnieka piekrišanas ir tiesības būvēt palīgēkas un inženierbūves, kas nepieciešamas būves ekspluatācijai, kā arī ceļus, laukumus un ārtelpas elementus. Šādas būves ir uzskatāmas par patstāvīgas būves blakus lietām. Šīs tiesības neattiecas uz tādu būvniecību, kas prasītu mainīt būves īpašnieka lietošanā esošās zemes platību vai robežas vai radītu nekustamā īpašuma apgrūtinājumus ārpus lietošanā esošās zemes platības.
Zemes īpašnieks nevar ierobežot būves īpašnieka iespējas lietot zemi vai kā citādi viņam kaitēt saistībā ar zemes lietošanas tiesību izmantošanu.
■ ■ ■
Jaunās normas stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra – tiem dalītā īpašuma gadījumiem, kuros šajā brīdī pušu attiecības neregulē spēkā esošs nomas līgums vai tiesas spriedums; no 2023. gada 1. janvāra – tiem gadījumiem, kuros pušu attiecības ir regulētas ar nomas līgumu vai tiesas spriedumu; no 2024. gada 1. janvāra – gadījumiem, kuros dalītā īpašumā esoša zeme pieder publiskai personai (valstij vai pašvaldībai).
Likumiskās zemes lietošanas tiesības izbeidzas tad, ka būve un zeme tiek apvienota vienā nekustamā īpašumā.
■ ■ ■
No 2023. gada 1. janvāra stāsies spēkā Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums, kas noteiks iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu starp daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku, paredzot tiesības dzīvokļu īpašnieku kopībai izpirkt mājai piesaistīto zemi par tās kadastrālo vērtību. Likums neuzliek ne pienākumu, ne obligātu prasību zemi izpirkt. Lēmums par šīs tiesības izmantošanu būs pieņemts, ja „par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Savukārt pašvaldībai būs jālemj par dalītā īpašuma ēkai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu. Lai zemi izpirktu, nebūs nepieciešama zemesgabala īpašnieka piekrišana. Dzīvokļu īpašnieki zemi varēs izpirkt par cenu, ko veidos šajā zemē ietilpstošo zemes vienību un to daļu kadastrālo vērtību summa.
Katram dzīvokļa īpašniekam izpirkuma cenas daļu noteiks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.
■ ■ ■
Lai iedzīvotāji varētu samaksāt katram dzīvokļa īpašumam aprēķināto izpirkuma cenu, likumā paredzēta iespēja saņemt arī valsts atbalstu. Atbalsta veidus, apmēru un piešķiršanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Lietu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu ieviesīs zvērināts tiesu izpildītājs. Lietas vešanas izdevumus un tiesu izpildītāja amata atlīdzību plānots segt no valsts budžeta līdzekļiem.
Zemes izpirkšanas procesu vienota īpašuma izveidei piespiedu dalītā īpašuma gadījumā varēs uzsākt no 2023. gada 1. janvāra.
