Atkritumu jautājums šķeļ rīdziniekus
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts Piektdiena, 16 Jūlijs 2021 10:29
Tiesībsargs: „Atkritumu vadu slēgšana piespiedu kārtā ir dzīvokļu īpašnieku tiesību pārkāpums”
Valsts galvenais tiesībsargs Juris Jansons, nobeidzot lietas skatīšanu par atkritumu vadu piespiedu slēgšanu daudzstāvu mājās Rīgā, nonācis pie secinājuma, ka Rīgas domes prasība aizmetināt visas atkritumu vadu lūkas ir pretrunā Satversmes un arī Dzīvokļa īpašuma likuma pantiem. Tiesībsargs ir devis pašvaldībai trīs mēnešus, lai no noteikumiem izņemtu punktus, kuri aizskar dzīvokļu īpašnieku tiesības.
Atsauksim atmiņā, ka konflikts starp Rīgas domi un dzīvokļu īpašniekiem, kuri nevēlējās zaudēt tādas ērtības kā atkritumu vads mājā, sākās jau 2019. gada novembrī, kad pašvaldība pieņēma saistošos noteikumus Nr. 87 Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā. Šajos noteikumos viens no punktiem līdz 2021. gada 1. janvārim namu pārvaldniekiem uzlika par pienākumu slēgt visus atkritumu vadus daudzdzīvokļu mājās. Pēc tam pārejas periods tika pagarināts līdz 2021. gada 1. jūlijam.
Domnieku attaisnojums šādai rīcībai bija skaidrojums, ka rīdzinieki mājās ar atkritumu vadiem atkritumus šķiro negribīgi. Lūku slēgšana bija iecerēta kā pamudinājums cilvēkiem doties uz āra atkritumu laukumiem, kuros būtu izvietoti konteineri dalītai atkritumu vākšanai.
Skaitļi
Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, gadā Latvijā tiek savākti ap 850 000 tonnu sadzīves atkritumu. Aptuveni 40% no šī atkritumu daudzuma tiek saražoti Rīgā.
Rīdzinieki: „Kas mūs sagaida pēc 1. jūlija?”
Rīgas domes atkritumu apsaimniekošanas noteikumi izsauca atšķirīgu pilsētnieku reakciju. Kāds pret atkritumu vadu slēgšanu izturējās vienaldzīgi, kāds par to pat priecājās (beidzot vairs nebūs tās briesmīgās smakas no lūkām!), bet bija arī tādi dzīvokļu īpašnieki, kuri pret pašvaldības lēmumu reaģēja ļoti skarbi.
– Mēs jau 2020. gada maijā savācām dzīvokļu īpašnieku parakstus pret atkritumu vada slēgšanu, – stāsta Dzintra Ozola no mājas Rīgā, Valdeķu ielā 66, 2.korpusa. – Iesniedzām iesniegumus gan savam pārvaldniekam – Rīgas namu pārvaldniekam, gan Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā.
Vārdiski domes darbinieki solīja cienīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par atkritumu vada saglabāšanu, taču nekavējoties saņēmām brīdinājumu, ka iedzīvotāji paši atbildēs par pašvaldības noteikumu neievērošanu, tātad – maksās sodu.
– Lūdzu, paskaidrojiet, – vaicā Dzintra Ozola, – vai tiešām pēc 1. jūlija mūs gaida sodi?
Atbilde nebija zināma līdz nesenam laikam, jo tikai jūnija beigās tiesībsarga Jura Jansona birojs sāka pārbaudi pēc daudzu rīdzinieku iesniegumiem. Tiesībsarga secinājums ir vienkāršs: Rīgas dome nav tiesīga norādīt iedzīvotājiem – aizmetināt atkritumu vadu vai ne. Lēmums katrā atsevišķā gadījumā jāpieņem dzīvokļu īpašnieku kopībai.
Fakts
„Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.”
Satversme, 105. pants
Sūdzības autors: „Tas ir dzīvokļu īpašnieku tiesību pārkāpums!”
Tiesībsargs atkritumu lietu sāka skatīt 2021. gada 25. janvārī. Kā ierosinājums lietas skatīšanas uzsākšanai bija rīdzinieces L. iesniegums, kas uz Jura Jansona vārda tika nosūtīts 2020. gada 24. decembrī.
Sieviete skaidroja, ka savulaik nopirkusi dzīvokli Rīgā, Lielirbes ielā. Izvēloties jauno dzīvokli, viņai svarīgs bija arī tāds kritērijs kā atkritumu vads mājā. Izrādās, ka tagad, pēc Rīgas domes deputātu iegribas, šo priekšrocību viņai atņēma.
– Turklāt, – tālāk rakstīts iesniegumā, – Rīgas domes noteikumu Nr. 87 38. punkts, kas paredz obligātu atkritumu vadu slēgšanu, ierobežo dzīvokļu īpašnieku tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus par kopīpašuma jautājumiem, kā tas noteikts Dzīvokļa īpašuma likumā. Turklāt šis punkts pārkāpj arī tiesības uz īpašumu, kā tas paredzēts Satversmes 105. pantā.
Drīz pēc L. iesnieguma saņemšanas Tiesībsarga birojā pienāca vēstules arī no citiem rīdziniekiem, kas nepiekrita pašvaldības rīkojumiem attiecībā uz atkritumu vadiem. Visas šīs sūdzības kļuva par pamatu nopietnai pārbaudei.
Pārbaudes rezultāti jau 2021. gada 28. jūnijā tika publicēti Tiesībsarga biroja mājaslapā tiesibsargs.lv. Iepazīties ar tiem būs interesanti visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, vai viņi iestājas par atkritumu vadiem vai ir pret tiem.
Svarīgi zināt!
Saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.–2028. gadam valstij ir jāsasniedz šādi mērķi:
līdz 2025. gadam – līdz 55% no kopējā atkritumu apjoma palielināt atkritumus, kas sagatavoti otrreizējai pārstrādei;
līdz 2030. gadam – līdz 60%;
līdz 2035. gadam – līdz 65%.
Līdz 2021. gada 31. decembrim nodrošināt, lai bioloģiskos atkritumus varētu vai nu apstrādāt to rašanās vietā, vai kārtot atsevišķā konteinerā.
Līdz 2025. gada 1. janvārim uzstādīt atsevišķus konteinerus tekstila atkritumu šķirošanai.
Līdz 2035. gada 1. janvārim nodrošināt, lai sadzīves atkritumu apglabāšanai atkritumu poligonos būtu ne vairāk kā 10% no kopējā atkritumu daudzuma.
Tiesībsargs: „Lasiet Dzīvokļa īpašuma likumu!”
Izskatot rīdzinieku sūdzības, tiesībsargs ir detalizēti analizējis jautājumu, vai Rīgas domes deputātiem bez dzīvokļu īpašnieku piekrišanas bija tiesības rīkoties ar viņiem piederošo privatizēto māju kopīpašuma daļām.
Tiesībsargs savā atzinumā skaidro:
„Likuma Dzīvokļa īpašuma likums 16. panta pirmajā daļā ir skaidri noteikts, ka „dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu”. Turklāt tā paša likuma panta otrā daļa paskaidro sīkāk: „Vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par:
2) kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā;
5) lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu, ievērojot normatīvo aktu prasības, tai skaitā attiecībā uz ūdensapgādes, kanalizācijas, publisko elektronisko sakaru tīklu, siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes apgādes iekārtu un ietaišu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu.”
Lai jautājums būtu atrisināts tiesiski korekti, dzīvokļu īpašnieku kopībai būtu bijis jāpieņem lēmums – mūsu gadījumā – par atkritumu vadu aizmetināšanu vai atstāšanu lietošanai. Lēmuma pieņemšanai būtu nepieciešams, lai „par” nobalsotu dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv ne mazāk kā 3/4 visus dzīvokļa īpašumus. Savukārt lēmumu par lietošanas tiesību ierobežošanu var pieņemt ar vienkāršu balsu vairākumu (50% +1 balss).
Citiem vārdiem sakot, grozies, kā gribi, bet bez balsošanas par atkritumu vadu tālākās lietošanas kārtību mājā neiztikt. Neviens – ne domnieki, ne departaments, ne pārvaldnieks – nedrīkst aizmetināt atkritumu vada lūkas vai kā citādi liegt to izmantošanu, ja par to nav nobalsojis vismaz dzīvokļu īpašnieku vairākums.
Departaments: „Konteineri atkritumu dalītai vākšanai ir 65% māju”
Rīgas domes noteikumu Nr. 87 autori ne reizi nav norādījuši, ka viens no iepriekš aprakstītā strīda cēloņiem bija atkritumu dalītās vākšanas (šķirošanas) veicināšana. Savā izmeklēšanā Tiesībsarga birojs mēģināja noskaidrot, vai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja atkritumus šķirot, proti, vai pie mājām ir uzstādīti šķiroto atkritumu konteineri.
Atbildot uz tiesībsarga attiecīgo jautājumu, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments skaidroja, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāji, pārņemot mājas pārvaldīšanas tiesības, izvēlas savu nākamo pārvaldnieku vai veido biedrības savu māju pārvaldīšanai: „Šī iemesla dēļ Departamenta rīcībā nav precīzas informācijas par visiem namu apsaimniekotājiem.”
Vienlaikus Rīgas domes Mājokļu un vides departaments informēja, ka, pēc uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks datiem, 2021. gada marta sākumā atkritumu dalītā vākšana tika nodrošināta aptuveni 65% daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem.
„No šīm ziņām izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldība plānoja slēgt atkritumu vadus daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, vēl pirms attiecīgo māju iedzīvotājiem tika dota iespēja šķirot atkritumus,” teikts tiesībsarga atzinumā.
Pēc tiesībsarga domām, vietējai pašvaldībai ir pienākums veikt aktīvus atkritumu savākšanas un šķirošanas pasākumus un tieši tā veicināt atkritumu daudzuma samazināšanu, ko noglabā atkritumu poligonā.
Pēc tiesībsarga ieskata, Rīgas pilsētas pašvaldības rīcība, kas spieda iedzīvotājus slēgt atkritumu vadus, nenodrošinot vajadzīgo atkritumu šķirošanas laukumu skaitu, neatbilst labas pārvaldības principiem.
Jā, tas ir kopīpašums!
Protams, kad jautājuma izskatīšana jau pieņēmusi šādus apmērus, var rasties jautājums: vai tiešām atkritumu vadi ir mājas kopīpašums Dzīvokļa īpašuma likuma kontekstā? Lai uz šo jautājumu atbildētu vienu reizi un uz visiem laikiem, rūpīgi iepazīsimies ar tiesībsarga secinājumiem.
„Saskaņā ar likuma Dzīvokļa īpašuma likums 4. pantā noteikto kopīpašumā ietilpst:
■ atsevišķas dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņutelpas, pagrabtelpas), kā arī atsevišķo dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar atsevišķās dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām);
■ dzīvojamās mājas palīgēkas un būves, izņemot šā likuma 3. panta trešajā daļā minētās;
■ zemesgabals, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja, ja tas nepieder citai personai.”
Ņemot vērā, ka atkritumu vadi ir uzstādīti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās (kāpņutelpās) un ir funkcionāli nedalāmi elementi, tiesībsargs nešaubīgi ir pārliecināts, ka tie ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.
Citiem vārdiem sakot, atkritumu vadi ir tāds pats mājas kopīpašums kā jumts, fasāde, pagrabs vai lifts. Tas tikai vēlreiz apstiprina jau iepriekš izteikto secinājumu, ka atbilstoši spēkā esošajiem normatīviem tikai paši dzīvokļu īpašnieki var izlemt, vai izmantot atkritumu vadu vai ļaut to slēgt.
Atkritumu vads smird? Pret to līdzeklis – savlaicīga satīrīšana!
Starp citu, Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā skaidroja, ka prasība slēgt atkritumu vadus nākusi no pašiem rīdziniekiem, kuri sūdzējās par smaku un troksni atkritumu izmešanas laikā.
Šo skaidrojumu Juris Jansons uztvēra skeptiski un atgādināja: „Vēlos atgādināt, ka likums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nosaka minimālās prasības dzīvojamās mājas uzturēšanai un saglabāšanai.”
Dzīvokļu īpašniekiem ir vairākas iespējas šo prasību ievērot, piemēram, viņi to var uzdot pārvaldniekam.
Lai arī kurš pārvaldītu māju, pārvaldniekam ir pienākums veikt mājas koplietošanas telpu un piegulošās teritorijas sanitāro apkopi. Latvijā šīs īpašās prasības daudzdzīvokļu mājas sanitārajai uzturēšanai ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr. 906 Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi.
Šajos noteikumos teikts, ka par sanitāro uzkopšanu atbildīgā persona laikus novāc atkritumus un būvgružus, to skaitā arī tos, kas izraisa smirdoņu koplietošanas telpās. Tāpat mājas pārvaldīšanā jāveic pasākumi, lai novērstu grauzēju un kukaiņu vairošanos un izplatīšanos.
Kā redzams, Latvijā ir pieņemti un ir spēkā virkne normatīvo aktu, kuru godprātīga ievērošana atrisina tādas problēmas kā atkritumu vada smirdoņa. Viss ir vienkārši – stāvvadu nepieciešams regulāri tīrīt un dezinficēt.
Šādi rīkojumi nav spēkā no to pieņemšanas dienas
Ko tiesībsargs ir teicis par Rīgas domes noteikumiem Nr. 87, kuri ir izteiktā pretrunā ar Dzīvokļa īpašuma likumu? Lūk, ko:
„Demokrātiskā tiesiskā valstī tiek ievērots princips, saskaņā ar kuru tiesību normas, ko vietējā pašvaldība pieņēmusi, pārkāpjot tās kompetenci, vai ultra vires, atzīstamas par nelikumīgām un spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža.”
Pēc Tiesībsarga biroja ekspertu domām, Rīgas domes noteikumu Nr. 87 38. punkts, kas paredz obligātu atkritumu vadu slēgšanu jau no 2021. gada 1. janvāra, ir pretrunā ar dzīvokļu īpašnieku tiesībām patstāvīgi lemt ikvienu jautājumu, kas saistīts ar kopīpašumu:
„Šis punkts atņem daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem iespēju izmantot atkritumu vadus, ko pēc būtības var novērtēt kā aizliegumu izmantot visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašumu...”
Likumi Atkritumu apsaimniekošanas likums un Par pašvaldībām vietvarām piešķir lielu rīcības brīvību attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu, tomēr šī brīvība nav absolūta (neierobežota).
Tādējādi pašvaldība ar saviem noteikumiem ir ierobežojusi dzīvokļu īpašnieku rīcības brīvību. „Rezultātā ir secināms, ka Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 87 38. punkts ir pretrunā Satversmes 1. un 105. pantam,” savu secinājumu nobeidz tiesībsargs.
Tiesībsargs atzinumā ir aicinājis Rīgas domi trīs mēnešu laikā svītrot no noteikumiem Nr. 87 Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā 38. punktu – par atkritumu vadu obligātu slēgšanu. Turpmākā notikumu attīstība ir atkarīga no pašvaldības.
Gatavi iedzīvotāju tiesības aizstāvēt tiesā!
Tiesībsarga lēmumu komentē Rīgas apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Igors Trubko.
– Rīgas domes lēmumu, kas paredz visu atkritumu vadu, kas atrodas pilsētas teritorijā, slēgšanu, es neuzskatu par loģisku. Pirmkārt, ne visām mājām blakus ir teritorija, kur pēc atkritumu vadu slēgšanas ierīkot atkritumu savākšanas laukumu. Kādreiz, kad Rīga tika plānota, konteineru laukumu vietas tika paredzētas galvenokārt pie mājām, kurām nebija atkritumu vadi. Otrkārt, Rīgas domes saistošie noteikumi ir pretrunā Dzīvokļa īpašuma likumam.
– Kā, jūsuprāt, bija jārīkojas pārvaldniekiem, gaidot tiesībsarga atzinumu? Aizmetināt atkritumu vadu lūkas vai vilkt laiku?
– Uzņēmums Rīgas namu apsaimniekotājs, kurš apsaimnieko aptuveni 250 dzīvojamās mājas, izvēlējās nogaidošo taktiku – informējām dzīvokļu īpašniekus par Rīgas domes noteikumiem un ierosinājām pieņemt lēmumus pašiem. Mājās, kur iedzīvotāji nobalsoja par atkritumu vadu slēgšanu, mēs lūkas aizmetinājām, pārējās – atstājām.
– Pašvaldība jau vairākkārt ir brīdinājusi iedzīvotājus par iespējamiem sodiem, ja atkritumu vads tiks lietots pēc 2021. gada 1. jūlija. Kā jūs domājat, risks saglabājas?
– Kamēr Rīgas dome nav veikusi tiesībsarga ieteiktos grozījumus noteikumos Nr. 87, pašvaldība saglabā tiesības sodīt māju pārstāvjus, taču labam pārvaldniekam ir jāaizsargā savu klientu – dzīvokļu īpašnieku – intereses. Piemēram, mēs esam gatavi apstrīdēt šīs soda naudas visās instancēs līdz pat Augstākajai tiesai. Satversme ir jāievēro visiem, to skaitā Rīgas domes deputātiem.
– Tiesībsargs deva Rīgas domei trīs mēnešus, lai svītrotu prettiesisko normu no noteikumiem. Kā jūs domājat, vai deputāti ieklausīsies Jura Jansona rekomendācijās?
– Domāju, ka jā. Taču, ja tas nenotiks, atkritumu vadu slēgšanas pretinieki jau ir nodrošinājušies ar pietiekamu daudzumu ekspertu atzinumu, lai aizstāvētu savas tiesības tiesā.
