„Tieciet galā ar netaisnīgajiem rēķiniem par ūdens patēriņu!”

Vai pašvaldībai ir pa spēkam tikt galā ar ūdens zudumiem daudzdzīvokļu mājā, nesagaidot valdības lēmumu?

Kopš 2019. gada beigām spēkā ir jaunā MK noteikumu Nr. 1013 redakcija, kurā noteikta kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Diemžēl normatīvs nav atrisinājis ūdens zudumu problēmu. Vai to spēs paveikt pašvaldības noteikumi?

Redakcijā ar stāstu par ik mēnesi piedzīvoto netaisnību vērsās Andris. Cilvēks nesen zaudējis sievu, tādēļ komunālo maksājumu slogs ir izaicinājums. „Vientuļam pensionāram nav viegli samaksāt komunālos maksājumus, tādēļ cenšos taupīt katru lieku ūdens krūzīti. Vai man daudz vajag? Mēnesī notērēju 1–2 kubikmetrus aukstā un vēl 1 kubikmetru karstā ūdens. Pārvaldnieks vēl katru mēnesi rēķinā ieliek 2–3 kubikmetrus ūdens starpības. Kā gan pārvaldnieks nesaprot, ka kopējais mājas ūdens zudums vientuļiem pensionāriem nav samērīgs?”

Andris ir izstudējis MK noteikumus Nr. 1013, tādēļ saprot normatīvā noteikto, ka mājas ūdens zudumi ir starpība starp mājas komercuzskaites rādījumu un visu individuālo dzīvokļu skaitītāju rādījumu summu. Un arī to, ka šī starpība tik un tā ir jāapmaksā dzīvokļu īpašniekiem pēc kārtības, kadu noteicis pārvaldnieks. „Es saprotu, ka mums ir jāsamaksā, bet kādēļ Rīgas ūdens nevar uzticēties mūsu patēriņam – pēc dzīvokļu skaitītāju summārā rādījuma? Kāpēc pakalpojuma piegādātājs ņem vērā tikai sava mēraparāta rādījumu? Tieši šim rādījumam ir vismazākā uzticība, jo pārāk bieži dzirdēts, ka lielie skaitītāji ātri piesērē un sāk rādīt nepatiesību. Diemžēl savā labā, kā dzirdēts… Varbūt Rīgas ūdenim, pirms izrakstīt milzīgos rēķinus iedzīvotājiem, būtu jātiek galā ar saviem skaitītājiem?”

■ ■ ■

Situāciju lūdzām komentēt Rīgas apsaimniekotāju asociācijas (RAA) valdes loceklim, bijušajam Saeimas Mājokļu apakškomitejas vadītājam Aleksandram Sakovskim.

– Piekrītu, ka uzņēmums Rīgas ūdens neizrāda gandrīz nekādu iniciatīvu aug­stākas jutības (R) ūdens mēraparātu uzstādīšanai, – uzskata RAA valdes loceklis Aleksandrs Sakovskis. – Tas nav labi, jo tieši pēc mājas skaitītāju rādījuma pārvaldnieks sadala patēriņu dzīvokļu īpašniekiem.

– Kādam ir jābūt skaitītāju jutības koeficientam?

– Nav normatīvo aktu, kuri tiešā veidā noteiktu prasības mājas ūdens patēriņa skaitītāju jutības klasei. Pašlaik Rīgas ūdens izmanto skaitītājus ar jutības klasi R 80. Iedzīvotājiem tas varētu būt pat izdevīgi, tikai pie nosacījuma, ka viņi dzīvokļos izmanto jutīgākus mēraparātus. (Jo zemāks jutības klases R skaitlis, jo zemāka mēraparāta jutība.)

Tā kā dzīvokļos caurmērā tiek lietoti skaitītāji ar jutību R 80, tad, mājas skaitītājam nedaudz aizsērējot, tas sāk uzskaitīt patēriņu par sliktu iedzīvotājiem. Pasaulē jau ilgāku laiku tiek lietoti augstas jutības – R 100–160 – mēraparāti. Ja mājas ievadmezglā ir augstākas jutības skaitītājs, bet dzīvokļos – mazāk jutīgi, tad ūdens starpība būs vēl lielāka. Citiem vārdiem – visiem mājas skaitītājiem ir jābūt vienādas jutības klases mēraparātiem.

Vēlos piebilst, ka problēma nav tikai jutības klasē, bet arī pareizā mērierīces uzstādīšanā. Spēkā esošie normatīvi nepieprasa, lai pakalpojuma piegādātājs pirms uzskaites mēraparāta obligāti uzstādītu filtru netīrumiem. Tas nozīmē, ka skaitītājs pēc nomaiņas kādu laiku strādās nevainojami, bet pēc tam tā rādījumi sāks kropļoties.

■ ■ ■

– Kādēļ mājas uzskaites mēraparāts nekad nekļūdās par labu iedzīvotājiem, bet skaita par labu Rīgas ūdenim?

– To nosaka fizika: kolīdz caurules diametrs netīrumu dēļ sašaurinās, spiediens tajā paaugstinās un ūdens plūsma ar lielāku spēku iedarbojas uz skaitītāju. Tas ir viens no galvenajiem ūdens starpības cēloņiem, tikai par to skaļi nav pieņemts runāt.

– Jā, kā vaininiekus ūdens zudumu veidošanā min iedzīvotājus, kuri neakurāti nodod rādījumus vai nenodod vispār, veikli rīkojas ar magnētiem un citādi ietekmē skaitītājus…

– Mans viedoklis – cilvēkiem ir jādzīvo līdzi laikam, tādēļ rīdziniekiem ir pienācis laiks nomainīt skaitītājus uz attālināti nolasāmiem mēraparātiem, tikai šajā kampaņā ir jāiesaista arī pakalpojuma piegādātājs Rīgas ūdens.

■ ■ ■

– Kā to paveikt?

– Ideālā gadījumā – izstrādāt speciālu programmatūru, kas vienlaicīgi spētu fiksēt kā dzīvokļu, tā kopējā mājas patēriņa skaitītāju rādījumus.

– Kā izstrādāt kopēju programmatūru, ja dzīvokļos skaitītāji pieder privātpersonām, bet mājas kopējais skaitītājs – pakalpojuma piegādātājam?

– Es uzskatu, ka mums ir jāatsakās no Rīgas ūdens komercuzskaites mēraparātiem. Viņiem varētu saglabāt tikai kontroles funkciju. Iedzīvotājiem būtu jāsaņem rēķini tikai par katrā dzīvoklī patērēto ūdeni.

– Šādu lēmumu var pieņemt tikai valdība, mainot virkni normatīvo aktu.

– Kāpēc jūs tā domājat? Šo jautājumu var atrisināt pašvaldība. Ja, piemēram, Rīgas dome pieņems lēmumu savā teritorijā par patērēto ūdeni noteikt norēķinus pēc skaitītāju rādījumiem, tad valdībai nav tiesību iejaukties. Es nesaprotu, kādēļ ūdens zudumu problēma tiek regulēta ar Ministru kabineta noteikumiem.

– Iespējams, tas nepieciešams, lai problēmas nerastos dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām un īpašnieku biedrībām?

– Pašvaldības lēmumi saistoši ne tikai valdījumā nepārņemtajām mājām, bet visiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo konkrētajā pašvaldībā, tādēļ šie lēmumi ir jāievēro arī privātiem pārvaldniekiem: kooperatīviem, biedrībām un apsaimniekošanas uzņēmumiem.

■ ■ ■

– Kādus lēmumus šī jautājuma sakārtošanā varētu pieņemt Rīgas dome?

– Patlaban valdījumā nepārņemto māju pārvaldniekiem jāņem vērā MK noteikumos Nr. 1013 Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu noteiktais.

Noteikumu 30. punkts skaidri pasaka: ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas ir lielāka par 20%, pārvaldniekam ir pienākums divu mēnešu laikā noskaidrot ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus, rakstiski informēt dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamajiem pasākumiem ūdens patēriņa starpības samazināšanai un kopā ar dzīvokļu īpašniekiem izvērtēt iespēju tos īstenot. Ja dzīvokļu īpašnieki iniciatīvu neizrāda, noteikumi pārvaldniekam dod samērā plašas pilnvaras: ja pārvaldnieka sagatavotie priekšlikumi noteic, ka nepieciešamas vienotas prasības ūdens patēriņa skaitītājiem vai cita kārtība to uzstādīšanai, nomaiņai un atkārtotās verificēšanas nodrošināšanai, bet dzīvokļu īpašnieku kopība sešu mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas par to nav lēmusi, tad lēmumu par šiem ūdens patēriņa starpības samazināšanas pasākumiem pieņem pārvaldnieks (30².p.).

Tas nozīmē, ka pārvaldniekam ir dotas iespējas jautājumu sakārtot, bet jautājums ir cits – kādēļ pašvaldības pārvaldnieks šīs tiesības nesteidz izmantot?

– Šie MK noteikumi atbrīvo rokas valdījumā nepārņemto māju pārvaldniekiem. Kā rīkoties valdījumā pārņemtajās mājās?

– Rīgas domei šādu māju dzīvokļu īpašniekiem būtu jāpasaka: „Ja jūs savā mājā nomainīsiet ūdens skaitītājus pēc domes ieteiktā parauga, tad pašvaldība jums sarūpēs nolasīšanas sistēmu!”

■ ■ ■

– Iedzīvotājiem būs jautājums par šādas sistēmas apkalpošanas izmaksām.

– Protams, attālinātās nolasīšanas sistēma vienmēr būs ar papildu izmaksām. Taču, pirmkārt, šīs izmaksas nav salīdzināmas ar maksu par ūdens starpību, otrkārt, šie ieguldījumi ļaus izvairīties no ūdens zudumu problēmas pavisam. Katrs maksās par patērēto tieši tik, cik ir patērējis.

– Varbūt pašvaldība varētu sākt ar netīrumu filtru pirms mājas kopējā skaitītāja uzstādīšanu?

– Tas ļaus samazināt ūdens zudumu apjomu par vairākiem procentiem, bet neļaus likvidēt problēmu pavisam.

– Iespējams, ar skaitītāju nomaiņu nebūs tik vienkārši. Patlaban iedzīvotājiem ir dotas tiesības pašiem izvēlēties skaitītāju modeli. Kā šo daudzveidību izlīdzināt, lai veidotos vienota sistēma?

– Tas ir tiesa, jo Rīgas domei ir jāizveido speciālistu komanda, kura noteiks optimālāko modeli pašvaldības teritorijā. Ir jāievieš vienota standartu sistēma, no kuras kādreiz, kā izrādās, kļūdaini atteicāmies. Visam, kas saistīts ar apsaimniekošanas sfēru, to starpā energonesēju patēriņu, ir jābūt reglamentētam ar stingriem standartiem. Tādēļ ekspertu padomei ir jāpieņem šie standarti un jānosaka dzīvokļu īpašniekiem: ja māja izvēlēsies pašvaldības ieteikto ūdens uzskaites mēraparātu, dzīvokļu īpašnieki iegūs vienotu uzskaites sistēmu un iespēju maksāt tikai pēc dzīvokļu skaitītāju rādījumiem.

– Tas nozīmē, ka pašvaldībai ir tiesības atrisināt ūdens zudumu problēmu, negaidot valdības izstrādātos risinājumus?

– Esmu par to pārliecināts, tikai pie nosacījuma, ka vietējā vara izrāda iniciatīvu un ķeras pie jautājuma kompleksas risināšanas.