Īrnieks aizmuka nesamaksājis!

Cik liela drošības nauda jāmaksā īrniekam, kas īrē dzīvokli, un kas ar šo naudu notiek pēc īres attiecību izbeigšanas?

Rīgā tiek izīrēti tūkstošiem dzīvokļu, turklāt mājokļu īpašnieki iepriekš nekādi nevar pārbaudīt īrnieku godīgumu. Tas nereti noved pie tā, ka par dzīvokli sakrājas parādi.

Olga savu dzīvokli izīrē jau sen un nekad nebija iedomājusies, ka ar īrnieku varētu rasties kādas problēmas, līdz brīdim, kad noslēdza īres līgumu ar kādu vīrieti.

Problemātiskais īrnieks

„Dzīvokļa īres maksa man ir tīri simboliska – 100 eiro. Dzīvoklis ir neliels, tikai 40 kvadrātmetri. Tas ir vienkāršs, remonts ir veikts, taču pasen, tāpēc tik neliela cena. Ja dzīvoklī būtu labs remonts, tas maksātu dārgāk,” skaidro nekustamā īpašuma īpašniece. „Sludinājumam atsaucās jauns vīrietis, atnāca, apskatījās, it kā viss patika, bet, tikko ievācās, tā sāka sūdzēties: „Varbūt remontu uztaisīsiet?” Vai varat iedomāties remonta izmaksas? Ieguldījums diezin vai atmaksātos. Vienojāmies, ka uz grīdas esošā linoleja uzliksim mīksto segumu, ko nopirksim kopīgi.”

Vēlāk, pēc Olgas vārdiem, sākās kaimiņu sūdzības par to, ka īrnieks pie mājas novietojot milzīgu mikroautobusu.

„Vispirms mīkstais segums, tad mikroautobuss, taču pēdējais piliens bija īrnieka apvainojumi, ka es it kā esmu mēģinājusi viņu apkrāpt ar izrakstītajiem rēķiniem. Vispār rēķini papīra formātā tika ievietoti dzīvokļa pastkastē, bet es, nezinu, kāpēc, katru mēnesi nosūtīju viņam arī rēķina fotogrāfiju, ko saņemu e-pastā, lai viņš neaizmir­stu par tiem man pārskaitīt naudu. Kaut kā gadījās, ka es vienā mēnesī nosūtīju iepriekšējā mēneša rēķinu. Kāds par to bija skandāls! It kā es būtu mēģinājusi viņu apmuļķot par astoņiem eiro. Bija tāda histērija, kaut gan es vēl nebiju naudu saņēmusi, vienkārši nosūtījusi rēķinu, kuru mans īrnieks tik un tā saņem papīra veidā. Es teicu, ka man ir apnikusi visa šī ņemšanās, esmu nogurusi un gribu no īrnieka šķirties,” stāsta Olga.

Viņa piebilst, ka nav pārdzīvojusi par jauna īrnieka atrašanu, jo tikai divās dienās, kamēr bija izvietots sludinājums, viņai piezvanījuši teju 20 interesenti.

„Nu jau bijušais īrnieks piekrita, ka pēc 30 dienām, tas ir, septītajā aprīlī, viņš izvāksies. Tā kā izrādījās, ka tas nav tieši kalendārais mēnesis, es viņam piedāvāju izvākties pirmajā datumā, lai būtu vieglāk norēķināties. Pienāca aprīlis, bet mans īrnieks jaunu mājokli vēl nebija atradis, tādēļ teica, ka dzīvos līdz septītajam,” atceras sieviete. „Kad es ierados, man bija visi dokumenti: dzīvokļa apsekošanas akts, skaitītāju fotogrāfijas un līgums, kurā noteikts, ka ķīlā iemaksāto naudu es atdodu pēc beidzamā izrakstītā rēķina apmaksas. Tātad marta rēķins īrniekam jāsamaksā aprīlī, bet maijā – par vienu nedēļu aprīlī. Pēc šīs naudas saņemšanas es viņam atmaksāšu ķīlas naudas atlikumu. Tas viss bija norunāts, viņš šo dokumentu parakstīja un aizgāja.

„Varat vērsties tiesā!”

15. aprīlī Olga saņēma rēķinu par martu, kuru viņa nosūtīja nu jau bijušajam īrniekam, bet viņš atteicās to apmaksāt.

„Viņš sacīja, ka pie manis esot viņa samaksātā drošības nauda, taču drošības naudas apmērs ir par mazu, lai samaksātu kaut vai marta rēķinu. Nemaz nerunājot par to, ka aprīļa pirmajā nedēļā ir gaidāms vēl viens rēķins,” skaidro dzīvokļa īpašniece. „Viņš atteicās maksāt, teica, ka viņam neesot naudas, viņš neko nemaksāšot un ka neesot lasījis papīru, ko bija parakstījis. Teica, ka neko nezinot, lai es maksājot no drošības naudas. Beigās man uzrak­stīja: „Ja nevēlaties pa labam, es neko nemaksāšu. Ja jums tas nepatīk, varat iet uz tiesu.” Rēķins par martu bija aptuveni 120 eiro plus 100 – īres maksa, bet drošības nauda, ko bija samaksājis, bija tikai 150 eiro.”

Tagad Olga nožēlo, ka ir prasījusi tik mazu drošības naudu.

„Bet mums ir tik augstas cenas, un tad vēl cilvēkam jāprasa solīda summa. Es biju pieradusi ticēt cilvēkiem. Panāc cilvēkam pretī, bet izrādās, ka par martu nav samaksāts, un vēl taču arī būs rēķins par aprīli,” sieviete konstatē. „Esmu lasījusi dažādās diskusijās sociālajos tīklos un sapratusi, ka esmu vēl viegli tikusi cauri. Daži īrnieki ne to vien aiz sevis atstāj! Tagad gan ir bail kādam izīrēt dzīvokli, viss ir jāpārdomā.

Drošības nauda – divu mēnešu maksas apmērā

Zvērināts advokāts Jevgeņijs Tverdohļebovs stāsta, ka mājokļa īpašniekam ir tiesības izmantot par nodrošinājumu visu īpašumu, ko dzīvoklī atnesis īrnieks.

„Tātad, ja parāds radies pirms tam, līdz īrnieks paspējis atbrīvot dzīvokli, dzīvokļa saimnieks var pieturēt īrniekam piederošās lietas. Ja īrnieks jau ir atbrīvojis mājokli un viņam palikuši parādi, tad atliek tikai piedzīt šos parādus caur tiesu vai ārpustiesas piedziņas ceļā,” konstatē J. Tverdohļebovs.

Citiem vārdiem sakot, ja īrnieks – parādnieks – dzīvoklī tur televizoru, izīrētājs var aizliegt to aiznest, bet, ja aizliegums tiek pārkāpts, tad noformēt aktu un paņemt televizoru kā nodrošinājumu.

Turklāt, pēc J. Tverdohļebova teiktā, noteikti jāizmanto advokāta palīdzība, jo ir arī gadījumi, kad dzīvokļa īpašnieki paņēmuši lietas no dzīvokļa, bet pēc tam saņēmuši par to kriminālsodu.

„Tur robeža starp atļauto un sodāmo ir ļoti smalka. Vēlams sagatavoties šādai situācijai jau pirms līguma noslēgšanas,” uzmanību pievērš zvērināts advokāts. „Maksimālais drošības naudas apmērs saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likumā noteikto nevar pārsniegt divu mēnešu īres maksas apmēru.”

Tas ir, ja mēneša maksa par dzīvokļa īri ir 400 eiro, nodrošinājumu var prasīt līdz 800 eiro. Tāpat, pēc J. Tverdohļebova vārdiem, par nodrošinājumu var ņemt arī citas lietas, piemēram, garantijas vēstuli no darba devēja vai citas uzticamas personas (tas īpaši attiecas uz iebraucējiem, kuru kredītvēsturi nav iespējams pārbaudīt).

Vai šo naudu var tērēt remontam?

Ja īrnieks atstājis dzīvokli sliktā stāvoklī, tad, pēc zvērināta advokāta teiktā, īpašniekam bijušajam īrniekam vispirms jāpaziņo savas pretenzijas un jāsniedz sīks apraksts, kādi tieši trūkumi tika atrasti.

„Pēc tam jāfiksē dzīvokļa stāvoklis, piemēram, jāveic apskates videoieraksts. Var uzaicināt arī bijušo īrnieku, kā arī dot viņam iespēju novērst trūkumus. Tikai pēc trūkumu paziņošanas un to dokumentēšanas var sākt novēršanas darbus un izdevumu piedziņu no bijušā īrnieka. Ja paziņošana nenotiks nekavējoties, tad dzīvokļa īpašnieks var zaudēt iespēju prasīt zaudējumu atlīdzību,” norāda J. Tverdohļebovs.

Zvērinātais advokāts vēl piebilst, ka īres līgumā izīrētājam vēlams vienoties par visiem iespējamiem sev labvēlīgiem noteikumiem, ja tie nav aizliegti ar likumu.

„Dzīvokļa īpašnieks ir visneaizsargātākā nomas līguma puse, bet viņš savu stāvokli var uzlabot ar gudriem noteikumiem,” argumentē J. Tverdohļebovs. „Līguma noformēšanai jābūt ļoti akurātai, jo ne visi līguma noteikumi ir pieļauti ar likumu. Bieži nākas redzēt tādus līgumus, kuri tiesā netiks uzskatīti par spēkā esošiem. Kaut vai piemērs – līgumā nedrīkst paredzēt aizliegumu dzīvoklī dzīvot ar bērniem.”