Par dzīvokļa lietojuma tiesību līdz mūža galam

„Ja ir nostiprināta dzīvokļa tiesība līdz mūža galam, vai tiesību ieguvušajai personai ir pienākums veikt visus maksājumus savlaicīgi? Ja pastāv šāds pienākums, vai pienākuma nepildīšanas gadījumā dzīvokļa īpašniekam pamatota ir prasība tiesai izskatīt dzīvokļa tiesību līdz mūža galam atņemšanu?

Kādos gadījumos var tikt liegta dzīvokļa tiesība līdz mūža galam? Vai dzīvokļa īpašniekam var tikt atsavināts dzīvoklis, ja dzīvokļa tiesību līdz mūža galam ieguvušās personas darbības rezultātā dzīvoklim izveidojies parāds?

Vai tiesību ieguvušajai personai ir pienākums atmaksāt savas mitināšanās laikā radītos zaudējumus tajos gadījumos, kad viņai tiek atņemtas (ja tas teorētiski ir iespējams) tiesības uz dzīvokļa īri līdz mūža galam?

Vai dzīvokļa īpašniekam ir tiesības apskatīt savu dzīvokli, ja tajā mītošais cilvēks, kuram ir tiesība mitināties dzīvoklī līdz mūža galam, atsakās izrādīt dzīvokli? Krista.”

Zvērināta notāre Sandra Jakušenoka skaidro, ka runa acīmredzot ir par dzīvokļa dāvinājuma līgumu ar uzlikumu par šīs dzīvojamās platības lietojuma tiesībām dāvinātājam līdz mūža galam, kas noteikts Civillikuma (CL) 1928. pantā. Viņa uzsver: saistībā ar maksājumiem par dzīvokli ir svarīgi zināt, kādi nosacījumi iekļauti dāvinājuma līgumā. Parasti persona, kura dzīvokli kādam šādi atdāvinājusi, no tādiem maksājumiem tiekot atbrīvota, paredzot līgumā bezatlīdzības lietojuma tiesību, jo ir taču veikusi nozīmīgu dāvinājumu. Ja šāds atvieglojums līgumā nav paredzēts, tad jāielūkojas CL 1230. pantā, kura noteikts: „Izdevumi par dzīvoklim nepieciešamiem uzlabojumiem un citas nastas jānes dzīvokļa tiesības izlietotājam.”

„Tomēr pamatprincips ir tāds, ka par nekustamo īpašumu atbild tā īpašnieks,” norāda S. Jakušenoka. „Ja dzīvojamās platības lietotājs maksājumus nekārto, tas jādara īpašniekam un no dzīvokļa lietotāja parāds jāatprasa. Mājas apsaimniekotājs, pārlūkojot parādus, skatīsies, kas ir dzīvokļa īpašnieks, nevis pētīs, kura persona dzīvojamo platību lieto. Ja ir izveidojies maksājumu parāds, dzīvokli īpašniekam var atsavināt.”

Arī tad, ja dzīvoklim mainītos īpašnieks, persona, kurai ir tiesības tajā dzīvot mūža garumā, šīs tiesības saglabātu, ja apgrūtinājums par bijušā īpašnieka lietojuma tiesībām līdz mūža galam reģistrēts zemesgrāmatā.

„Dāvinājuma līgumā noteikto tiesību lietot dzīvokli līdz mūža galam nevarēs tā vienkārši tiesas ceļā atņemt,” skaidro S. Jakušenoka. „Ja dzīvokļa lietotājs kaut kādā veidā dzīvojamo platību ir sabojājis (šeit jājautā, kas domāts ar „mitināšanās laikā radītiem zaudējumiem”), tad, protams, īpašnieks var prasīt atlīdzību par savas mantas sabojāšanu. Ar dzīvokļa apsekošanu ir tā: īpašnieks savās tiesībās ir ierobežots, jo attiecīgā nekustamā īpašuma lietojuma tiesības ir nodotas citai personai. Tā ir dzīvokļa lietotāja privātā dzīves telpa, tur atrodas viņa mantas. Loģiski būtu, ka, iepriekš piesakot vizīti un saskaņojot tās laiku, īpašnieks dzīvoklī tiktu ielaists. Pilnīgi noteikti viņš nedrīkst patvaļīgi atslēgt durvis un ierasties dzīvokļa lietotāja prombūtnes laikā – tad viņu var apsūdzēt, piemēram, saistībā ar vērtīgu mantu pazušanu.”