Vairāk nekā puse Latvijas liftu nav droši ekspluatācijā

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs vairāk nekā divus gadus veica liftu iekārtu pārbaudi daudzstāvu daudzdzīvokļu mājās visā valstī, un iegūtie rezultāti nepavisam nav iepriecinoši. Kā rīkoties iedzīvotājiem?

Pagājušā gada beigās Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā tika apkopoti valstī ekspluatēto liftu pārbaužu rezultāti. Diemžēl, neskatoties uz iepriekš notikušajiem nelaimes gadījumiem ar liftu iekārtām, joprojām vairāk nekā puse celšanas iekārtu tikušas atzītas par bīstamām cilvēku veselībai un dzīvībai.

Bīstamā iekārta

Lifti ir bīstamā iekārta un to lietošanu nosaka  likums Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību. Normatīvajos aktos noteikto prasību neievērošana un nolaidība iekārtu montāžas, apkalpošanas vai ekspluatācijas laikā var beigties ar cilvēku savainošanos vai pat nāvi.

■ 2015. gada augustā ārstniecības centrā Varakļāni mazulis, kuram vēl nebija divi gadi, no trešā stāva augstuma iekrita spraugā starp lifta platformu un tās stikla sienu. No gūtajām traumām puisēns nomira tajā pašā dienā.

Tiesvedība par šo gadījumu vēl nav beigusies. Vecāki no valsts un Varakļānu pašvaldības prasa miljonu eiro. Savukārt ne valsts, ne Varakļānu pašvaldība savu vainu notikušajā nesaskata. Par šo gadījumu ir uzsākta vēl viena krimināllieta, kurā ir četri atbildētāji –
lifta iekārtas piegādātājs, iekārtas montētājs, remontdarbu izpildītājs un uzraugošā iestāde.

■ 2016. gada 19. oktobrī Siguldas slimnīcas lifta šahtā iekrita ārsts. No gūtajām traumām 1943. gadā dzimušais vīrietis nomira.

■ Svinīga pasākuma laikā Nacionālajā bibliotēkā starp pirmo un otro stāvu iesprūda lifts ar 22 pasažieriem. Glābēju brigāde avārijas režīmā centās iekārtu nogādāt pirmajā stāvā, taču bez rezultātiem. Kaut arī iesprostotie no sākuma pret notikušo izturējās ar zināmu humoru, pēc 15 minūtēm kabīnē sāka trūkt skābeklis. Glābējiem no sākuma izdevās gūstekņiem piegādāt skābekli un beigās arī visus izglābt, sasitot lifta stikla sienu.

■ 2017. gadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma izsaukumu uz daudzstāvu ēku Krišjāņa Valdemāra ielā. Zvanītājs bija 8. stāvā liftā esošs vīrietis, kurš tur bija sajutis spēcīgu dūmu smaku. Izrādījās, ka aizdedzies bija viens no lifta motoriem. Situācijā galveno lomu nospēlēja glābēju profesionalitāte, pretējā gadījumā liftā esošais cilvēks varēja iet bojā.

Neiepriecinošs rezultāts

Saskaņā ar likuma Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību 6. pantu bīstamo iekārtu kontroli veic, kā arī tehniskās uzraudzības normatīvo aktu prasību ievērošanu uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Bīstamās iekārtas tiek reģistrētas speciālā reģistrā. Valstī kopumā ir reģistrētas aptuveni 7000 liftu iekārtas. 2017.–2018. gadā PTAC darbinieki veica 214 liftu pārbaudi un konstatēja neiepriecinošu situāciju. Centra pārstāve Santa Zarāne atzina, ka 62% no pārbaudītajām iekārtām var būt bīstamas cilvēku veselībai un dzīvībai.

– Mēs konstatējām, ka atsevišķos gadījumos cilvēks spēj atvērt kravas lifta durvis, kaut arī kabīne atrodas pavisam citā stāvā. Citos gadījumos slikti darbojās šahtas durvju noslēgmehānisms, kā rezultātā cilvēks var iekrist lifta šahtā. Raksturīgs pārkāpums – iekārtai apstājoties, vērojama nesakritība starp lifta kabīnes un kāpņu laukuma grīdu līmeņiem. Tas ir bīstami, jo izkāpjot cilvēkam var aizķerties kājas un viņš var paklupt.

Pēc bīstamo iekārtu reģistrā atrodamajām ziņām, 51% no Latvijā ekspluatētajiem liftiem jau pārsnieguši 25 gadu darba mūžu. Šīs iekārtas var lietot arī turpmāk, taču pie nosacījuma, ka tās tiek savlaicīgi apkalpotas, remontētas un atjaunotas. Diemžēl šie nosacījumi ne vienmēr tiek ievēroti. Pēc PTAC ekspertu vērojumiem, māju īpašnieki mēdz liftus lietot, līdz kamēr tie ir pilnīgi nokalpojuši. Taču, kad bīstamo iekārtu inspicēšanas institūcijas pārstāvji paziņo par lifta neatbilstību drošai ekspluatācijai, atrodas meistari, kas iekārtu vienkārši atslēdz vai demontē.

– Kā daudzstāvu mājas dzīvokļa īpašniekam pārliecināties par savas mājas lifta drošību?

– Katra lifta tehnisko stāvokli reizi gadā novērtē Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā (LATAK) akreditētas inspicēšanas institūcijas eksperts, kas tiesīgs veikt bīstamo iekārtu inspicēšanu un ziņu ierakstīšanu bīstamo iekārtu reģistrā.

Liftam ir jābūt apgādātam ar inspicēšanas institūcijas izsniegtu pārbaudes zīmi, kas novietota redzamā vietā lifta kabīnē vai, ja tas nav iespējams, tiek glabāta iekārtas tehniskajā pasē un apliecina, ka attiecīgā iekārta noteiktā kārtībā ir izturējusi pārbaudi. Ja pārbaudes rezultāts nav atbilstošs, lifts tiek atzīts par ekspluatācijai nederīgu, – paskaidro Santa Zarāne.

Drošības sistēma uzstādīta ar kājām gaisā

Uzņēmums Latvijas lifts – Šindlers Latvijā apkalpo vairāk nekā 1000 liftu, no kuriem 60% ir uzstādīti dzīvojamās mājās. Kā pastāstīja uzņēmuma pārstāvis Pāvels Jefimovs, pieredzējušiem meistariem ne reizi vien nācies redzēt kliedzošus liftu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumus.

– Vecajos liftos, kur cilvēkam kabīnes durtiņas jāatver pašam, darbojas fiksācijas sistēma, kas ar magnēta palīdzību neļauj durvis atvērt, iekārtai atrodoties citā stāvā. Kad fiksācijas sistēma izgājusi no ierindas, iekārtu apkalpojošas firmas meistars nejēga magnētu vienkārši demontējis un tā vietā uzstādījis lampiņas. Ja lampiņa iedegas, kabīne apstājusies vajadzīgajā stāvā un izkāpšana ir droša. Viss būtu kārtībā, ja vien cilvēks šo sistēmu zinātu un pievērstu vajadzīgo uzmanību degošām vai nedegošām lampiņām. Taču var gadīties, ka viņš atver durvis un pa tiešo iekāpj šahtā, – stāsta Pāvels Jefimovs.

Ekspertiem ir gadījušies arī tādi lifti, kuros slikti darbojas ātruma kontrole un ir nevienmērīga ķērējmehānisma darbība.

– Reiz mēs Pļavniekos pārbaudījām lifta darbību. Iekārta aktīvi bija lietota jau 25 gadus. Izrādījās, ka šajā liftā ātruma kontroles sistēma bija uzstādīta otrādi. Tas nozīmē, ka, nejauši trūkstot trosēm, lifts milzīgā ātrumā ietriektos šahtas dziļumā. Cilvēki to nezināja ceturtdaļgadsimta, – stāsta uzņēmuma pārstāvis Ēriks Ščurovskis.

– Vai ir kādas ārējas pazīmes, kas cilvēkam ļauj noteikt, ka katru dienu lietotais lifts ir drošs?

– Šādu pazīmju nav. Nevainojama lifta kabīnes kustība uz augšu un leju neko neliecina par visas iekārtas drošību, savukārt pārliecināties par iekšējo sistēmu darba kārtību parastam mājas iedzīvotājam nav iespējams, – atbild Pāvels Jefimovs.

Esiet uzmanīgi!

Mūsu sarunas partneri no uzņēmuma  Latvijas lifts – Šindlers uzskata, ka valsts ir izvirzījusi pietiekami augstas un adekvātas prasības liftu tehniskā stāvokļa noteikšanai. Lai iekārtas varētu droši lietot daudzus gadus, tikai jāievēro šīs drošības prasības. Pirmām kārtām jābūt ievērotām visām iekārtas izgatavotājas rūpnīcas noteiktajām prasībām un instrukcijām. Speciālisti uzskata, ka tieši šajā punktā tiek pieļautas ļoti būtiskas un nepiedodamas kļūdas.

– Daudzu strādājošo liftu vecums ir robežās no 30 līdz 40 gadiem. Ar katru nokalpoto gadu šāda iekārta prasa lielāku un lielāku uzmanību. Mums ir gadījies redzēt iekārtas, kuras ne tikai netiek apkoptas, bet kurām pat reizi piecos gados nav bijusi akreditētas inspicēšanas institūcijas pārbaude, – stāsta Pāvels Jefimovs.

Eksperts iesaka ļoti rūpīgi izvēlēties uzņēmumu, kuram apsaimniekošanas uzņēmums uzticēs veikt bīstamās iekārtas regulāro uzturēšanu un apkopi. Protams, var slēgt līgumu ar uzņēmumu pēc zemākās cenas principa, tomēr iesākumā ieteicams pārbaudīt, kādēļ cena ir tik zema un kādus darbus par šo cenu saņems mājas iedzīvotāji. Galvenais, lai šādi brīnummeistari neekonomētu uz iedzīvotāju drošības, veselības un dzīvības rēķina.