Večiņa uz siena kaudzes

Cerot uz dzīvokli, sieviete desmit gadus palīdzēja kaimiņienei, bet dzīvojamo platību tomēr nedabūja. Kā pareizi rīkoties, lai nezaudētu iepriekš apsolīto mantojumu?

Kad pašam nav sava dzīvokļa, cilvēks ir gatavs uz daudz ko, to starpā uz ilggadīgu pakalpošanu kaimiņienei, lai saņemtu mantojumā novēlētu dzīvokli. Taču pēc desmit godprātīgi kalpotiem gadiem večiņa pēkšņi  pārdomāja un uzturlīdzekļu devēja palika ar garu degunu. Ja esat gatavs palīdzēt cilvēkam par dzīvokli, labāk zināt visas tiesību normu nianses.

Vientuļa, bet ar savu dzīvokli!

Natālija (tas nav sievietes īstais vārds) avīzes redakcijā vērsās gaužām sarūgtināta, tomēr vēlējās izstāstīt savu stāstu.

Sieviete vairāk nekā desmit gadus godprātīgi palīdzēja savai kaimiņienei, lai mantojumā saņemtu viņas dzīvokli. Kaimiņiene – īsts labestības iemiesojums, pilnīgi likumīgā veidā Natāliju atstāja bešā, pēc savas nāves novēlēto dzīvokli pārrakstot citai.

Pirms desmit gadiem Natālija īrēja dzīvokli Iļģuciemā. Kādu dienu, kad sieviete dienas laikā izgulēja naktsmaiņas miegu, pie durvīm piezvanīja. Natālija atvēra, un kāpņu telpā stāvēja paveca sieviete ar nedabīgi bālu seju, lūdzot izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, jo pašas telefons kaut kur noklīdis. Lūk, šāda, uz nelaimes balstīta, bija abu sieviešu iepazīšanās.

Natālija ātro palīdzību izsauca un pēc pāris dienām apciemoja kaimiņieni. Viņa atzinās, ka jau visu dienu neko nav ēdusi, tā kā neesot spēka aiziet līdz veikalam pēc produktiem.

Loģiski, ka Natālija taujāja pēc radiniekiem, kuri parasti šādos gadījumos nāk palīgā. Kaimiņiene Irīna paskaidroja, ka ir vientuļa – viņai neviena neesot. Kopā ar produktiem mūsu lasītāja Irīnai atnesa arī mājas kotletes ar kartupeļu biezputru un sāļiem gurķīšiem.

Sievietes nolēma palīdzēt viena otrai

Pēc darba Natālija sāka regulāri apciemot kaimiņieni. Sievietes daudz sarunājās un tādā veidā satuvinājās. Irīna izstāstīja savu dzīvi, Natālija – savu, arī pažēlojās, kā palikusi bez dzīvokļa. Vienā reizē Irīna teica:

– Nataša, tu esi kļuvusi par tuvu cilvēku, bez tevis man neviena nav. Norunāsim, ka palīdzēsim viena otrai: tu man gatavosi ēdienu un maksāsi nedaudz naudas, bet es pēc nāves tev atstāšu savu dzīvokli. Ja tevi tas apmierina, es tūlīt uzrakstīšu testamentu, parakstīšu un to atdošu tev.

Natālija apdomāja piedāvājumu un nolēma izmantot iespēju.

– Man nebija grūti izvārīt zupu vai izcept nedaudz vairāk kotlešu, ja par to iegūšu dzīvokli, – stāsta mūsu lasītāja. – Mēs ar Irīnu vienojāmies, ka brokastis un pusdienas viņa sarūpēs pati, es gatavošu vakariņas, mēnesī došu viņai 40 eiro un reizi piecos gados veikšu nelielu kosmētisko remontu. Atbildot uz šo ierosinājumu, Irīna rūgti pasmējās, ka viņai esot 78 gadi, tādēļ remontu jau taisīšot pati sev…

Viss tikai sākās

No sākuma viss ritēja pēc norunas, bet tad Irīna pārcieta kārtējo slimību un savārga. Sekoja lūgums gatavot arī pusdienas. Izdevumi, protams, pieauga. Nelielais remonts izvērtās pavisam citāds, nekā bija iecerēts, – Irīnai bija prasības, un Natālija iztērēja visus savus ietaupījumus (aptuveni tūkstoti eiro). Izpildītāja tam īsti nebija gatava, bet ko darīt, ja dzīvokļa īpašniecei vajadzēja dārgas tapetes un jaunus krēslus.

– Trīs gadus pēc remonta Irīna atkal vērsās pie manis pēc palīdzības – lūdza aizdot naudu zobu ārstēšanai. Man bija iekrāti 400 eiro, Irīna solīja atdot četru mēnešu laikā. Sapratu, ka neviena cita, kas aizdotu, nav, tādēļ labo attiecību dēļ iedevu. Norunātajā laikā Irīna man naudu neatdeva, bet atgādināja, ka es taču saņemšot ne tikai dzīvokli, bet arī visu iedzīvi arī ledusskapi un veļas mazgājamo mašīnu.

Pēc gada atkal sekoja izdevumi – Irīnas dzīvoklī plīsa stāvvads un nolēja apakšējos kaimiņus. Viņi prasīja segt zaudējumus, pretējā gadījumā draudēja ar tiesu, tiesu izpildītāju un dzīvokļa zaudēšanu. Mūsu lasītāja pārbijās ne pa jokam, ka iecerētā dzīvojamā platība var zust, tādēļ nedomājot iedeva 560 eiro, lai samaksātu Irīnas kaimiņiem.

Asinis izrādās dzīvokļa vērtas!

– Pirms trim mēnešiem, ienesot Irīnai vakariņas, pie viņas sastapu sievieti savos gados. Laimīgā Irīna mani iepazīstināja ar savu radinieci, – stāsta Natālija. – Nezināju par viņas eksistenci, tādēļ neko ļaunu neiedomājos, bet vajadzēja.

Pēc dažām dienām ar šo radinieci satikos kāpnēs un sieviete man piemiedza ar aci un teica, ka priecāšoties par tādu kaimiņieni kā mani. Es satraucos un vaicāju, ko tas nozīmē. Sieviete atklāti palielījās, ka tante tikko viņai uzrakstījusi testamentu.

Ieskrēju pie Irīnas un vaicāju: „Kas notiek?” Viņa nolaida acis un atzinās, ka ir to izdarījusi. Teica, ka asinis nav ūdens un viņa nesaprotot, kādēļ radinieci atstāt bez dzīvokļa, jo arī viņai, tāpat kā man, sava dzīvokļa nav. Vēl viņa paziņoja, ka radiniece tagad būšot kopēja un mani pakalpojumi vairs neesot nepieciešami. Man varot par iepriekšējo laiku samaksāt 200 eiro. Pat galva sāka sāpēt no domas, ka visi mani izdevumi un patērētais laiks ir kaķim zem astes…

Jurists, pie kura vērsos pēc palīdzības, apstiprināja, ka cilvēkam ir likumīgas tiesības testamentu mainīt kaut vai katru dienu un tiesa ņems vērā to dokumentu, kurš ir visjaunākais.

Kā bija jārīkojas?

Latvijā dzīvo tūkstošiem vientuļu vecīšu ar dzīvokļiem un tikpat daudz cilvēku, kuriem nav sava mājokļa. Tas nozīmē, ka Natālijas liktenis var atkārtoties tūkstošiem reižu.

Lūdzām padomu notārei Sandrai Jakušenokai, kā pareizi jānostiprina  attiecības starp dzīvokļa īpašnieku un potenciālo mantinieku.

– Šajā situācijā lasītāju no dzīvokļa īpašnieces māņu gājiena varēja pasargāt tikai uzturlīgums, – uzskata notāre. – Mantojumus cilvēks drīkst rakstīt kaut vai katru dienu. Uzturlīgums tiek noslēgts tikai vienu reizi, un to var lauzt vai nu ar abu pušu piekrišanu, vai tiesas lēmumu.

– Tātad uzturlīgumu vienpusējā kārtā lauzt nav iespējams?

– Tieši tā. Ja viena puse grib izbeigt šo līgumu, tai jāvēršas tiesā ar šādu prasību un jāpierāda, ka līgumslēdzēja puse nav pildījusi līguma noteikumus.

– Kā noslēdz šādu līgumu?

– Pie notāra ierodas abas puses un uzdod notāram noformēt līgumu uz visu īpašumu vai tikai daļu no tā. Notārs pārbauda, vai dzīvoklis tik tiešām pieder vienam no līgumslēdzējiem, vai dzīvoklis nav apgrūtināts ar lietu tiesībām. Pēc līguma noformēšanas notārs ar nosacījumiem iepazīstina abas puses. Pēc līguma parakstīšanas tas tiek nostiprināts zemes grāmatā (ja atlīdzība ir nekustamais īpašums). No tā brīža dzīvokli vairs nedrīkst atsavināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām bez otra līguma slēdzēja piekrišanas, tas nozīmē – nevar noformēt arī citu līgumu par šo īpašumu.

– Cik maksā līguma noslēgšana?

– Aptuveni 120 eiro. Summā ir ietvertas arī visas nepieciešamās pārbaudes.