Katrai darbībai ir sekas

„Vēlos izstāstīt pieredzi par situāciju, kādā esmu iekļuvusi. Esmu dzīvu vecāku bārene, jo no deviņu gadu vecuma mani audzināja vecmāmiņa… Patlaban man ir 33 gadi.

Tas notika 2005. gadā (toreiz man bija 21 gads), kad piezvanīja no uzņēmuma Jūrmalas namsaimnieks un paziņoja, ka dzīvoklis, kurš man pēc likuma kā bārenei pienākas no pašvaldības, ir sagatavots. Mani lūdza atbraukt apskatīties sagatavoto dzīvojamo platību. Toreiz man dzīvē netrūka nekā, tostarp dzīvojamās platības, tādēļ pieņēmu lēmumu no pilsētas piešķirtā dzīvokļa atteikties.

Tomēr cilvēciskā ziņkārība ņēma virsroku, tādēļ nolēmu apskatīties, ko man piešķīruši, un aizbraucu uz Dubultiem. Tur man iedeva kaut ko parakstīt un paskaidroja, ka tā ir tikai formalitāte un dokuments apliecina vien to, ka esmu apskatījusies objektu. Es, dokumentu vispār neizlasījusi, to parakstīju. Tādā veidā pieļāvu vienu no lielākajām kļūdām.

Tikai 2017. gadā kļuva skaidrs, ka esmu parakstījusi dzīvokļa īres līgumu ar uzņēmumu Jūrmalas namsaimnieks.

Ar prieku jāatzīst, ka pilsēta par saviem bāreņiem rūpējas labi – māja, kurā man ierādīja dzīvesvietu, bija labi izremontēta, arī pats dzīvoklis, kaut maziņš, tomēr izremontēts un ar visām labierīcībām.

Pēc tam, kad biju apskatījusi dzīvokli, vēlreiz apstiprināju, ka man ir kur dzīvot, tādēļ vēlos rakstīt iesniegumu par atteikumu. Mani brīdināja, ka pilsēta iespēju dod vienu reizi un atpakaļceļa vairs nebūšot. Es parakstīju kaut kādus dokumentus, kā man toreiz paskaidroja, par atteikšanos no dzīvojamās platības.

Varat iedomāties manas izjūtas, kad pēc 12 gadiem telefonā pienāca īsziņa par to, ka zvērināts tiesu izpildītājs parāda piedziņai ir uzlicis arestu finanšu līdzekļiem manā kontā.

Izrādījās, ka 2016. gadā apsaimniekošanas uzņēmums Jūrmalas namsaimnieks pret mani ir vērsis prasību tiesā par parādu piedziņu. Tiesa notikusi bez manas klātbūtnes. 2017. gada janvārī tiesa nolēma no manis piedzīt 4649,03 eiro komunālo pakalpojumu parādu par labu apsaimniekotājam. Jūrmalas pašvaldībā man paskaidroja, ka viņiem nav zināms, vai manā dzīvoklī kāds ir dzīvojis, arī atslēgas pašvaldībā neesot.

Pēc konsultēšanās pie juristiem, noskaidroju, ka apelācijas iesniegšanas datums ir nokavēts. Risinājums ir tikai viens – samaksāt tiesas spriedumā norādīto summu, pretējā gadījumā „izsoles āmurs var ķert” manu īpašumu.

Cieņā, S.I.A.”