Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Kad jūsu parāds kļūst mūsu parāds?

Kādos gadījumos miruša cilvēka parāds tiek dzēsts, bet kādos – paliek mājai?

Visbiežāk cilvēkiem parādi izveidojas attiecībā uz maksājumiem bankai vai par ēkas apsaimniekošanu, tostarp – par komunālajiem pakalpojumiem. Sveša cilvēka parādi bankai reti kuram būs interesanti, bet parādi par komunālajiem pakalpojumiem uztrauc visus, kas dzīvo vienā mājā ar parādnieku. Kas notiks ar parādiem, ja gadījumā parādnieks nomirst? Kurš viņa vietā segs parādus mājas apsaimniekotājam un pakalpojumu piegādātājiem?

„Sveicināti, cienījamā redakcija! Vēlamies uzzināt atbildi uz ļoti satraucošu jautājumu. Situācija ir šāda. Mūsu kaimiņš – liels komunālo pakalpojumu parādnieks – nesen pēkšņi nomira. Uzreiz mājā izplatījās runas, ka šā cilvēka parādi būs jāsedz pārējiem mājas iedzīvotājiem, pretējā gadījumā – mums ne tikai atslēgs siltumu, bet pie katra dzīvokļa īpašnieka ieradīsies zvērināts tiesu izpildītājs, kurš parāda piedziņu veiks no dzīvokļa īpašnieka finanšu līdzekļiem – algas vai pensijas. Lūdzu, izskaidrojiet, kas notiek, ja nomirst komunālo pakalpojumu parādnieks, un kurš dzēš viņa parādsaistības? Ar cieņu, lasītāja”.

Parāds tiks dzēsts

Uz redakcijā sagatavotajiem jautājumiem atbild Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Ingrīda Mutjanko.

– Apsaimniekošanas pakalpojumu parādnieks ir nomiris. Kas notiek ar viņa parādu?

– Šis parāds paliek konkrētā dzīvokļa bilancē. Tieši dzīvokļa, bet ne mājas. Tikai jāatceras ļoti svarīgs moments – kad nelaiķa kaimiņi saņem ikmēneša rēķinus par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, viņi redz, ka parāds ir „piestiprināts” visai mājai. Ja nevienam īpašniekam mājā parādu vairāk nav, tad būs tikai viens – mirušā cilvēka parāds. Ja ir arī vēl citi parādnieki, tad rēķinos būs redzams kopējais mājas parāds. Ievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likumu, nebūs norādīti ne konkrēti vārdi, ne dzīvokļa numurs, ne atsevišķu summu apmērs, bet tikai kopējā summa. Tātad informācija par to, ka mājai ir parāds, vēl nenozīmē, ka visi dzīvokļu īpašnieki kļūst par parādniekiem.

Vēl vairāk: ja dzīvokļa īpašnieks – parādnieks – nomirst un neatstāj mantiniekus, tad viņa atstātais parāds kvalificējas kā bezcerīgs un apsaimniekotājam tas jānoraksta kā neatgūstams. Parādu noraksta ne uzreiz pēc cilvēka nāves, bet kalendārā gada beigās. Tas nozīmē, ka janvārī miruša cilvēka nesamaksātais dzīvokļu rēķinos kā mājai esošais parāds būs līdz pat decembra beigām.

– Vai sapratām pareizi, ka cilvēkam, kurš nomiris, neatstājot mantiniekus, tiek norakstīti visi parādi komunālo pakalpojumu sniedzējiem?

– Nē, tā tas nav. Pārvaldnieka pienākums ir norakstīt parādu par mājas apsaimniekošanu un pārvaldīšanu. Taču uzņēmumi Rīgas siltums un Rīgas ūdens pakalpojumu nav piegādājuši tieši konkrētajam dzīvoklim, bet gan mājai konkrētā adresē. Tas nozīmē, ka komunālo pakalpojumu parāds norakstīts netiks, bet paliks kā parāds dzīvojamai mājai. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums noteic, ka līgumus par komunālo pakalpojumu piegādi pārvaldnieks noslēdz dzīvokļu īpašnieku vārdā. Tas nozīmē, ka paši dzīvokļu īpašnieki arī ir atbildīgi par šo līgumu nosacījumu izpildi.

– Citiem vārdiem, nelaiķa kaimiņi būs spiesti šo parādu samaksāt viņa vietā?

– Visticamāk, ka pirms apkures sezonas sākšanās no AS Rīgas siltums dzīvokļu īpašnieki saņems vēstuli ar brīdinājumu, ka parāda nesamaksāšanas gadījumā māja siltumu nesaņems.

– Cik reāli ir šādi draudi?

– Beigu beigās mājai siltumu pieslēgs, tikai tas var notikt nevis oktobrī, bet novembrī.

– Vai komunālo pakalpojumu piegādātāji šādā situācijā drīkst rēķināt soda naudu par katru nokavēto dienu?

– Jā, šāda rīcība ir pilnīgi reāla, un, ja parāds laikus netiks nomaksāts, tas var tikai pieaugt. Taču soda naudas pieaugumu var apturēt pārvaldnieka laikus veiktas darbības – kolīdz ir apstiprinājies parādnieka miršanas fakts, par to nekavējoties jāinformē pakalpojumu piegādātāji. Pēc šāda iesnieguma saņemšanas viņi pārstās rēķināt soda naudu. Tā kā pārējie mājas dzīvokļu īpašnieki ir ieinteresēti, lai pārvaldnieks neaizmirstu šo informāciju nosūtīt, viņiem ir tiesības painteresēties, vai pārvaldniekam nav aizmirsies izpildīt pienākumu – informēt komunālo pakalpojumu piegādātājus par parādnieka nāves faktu.

Neļaut iedzīvoties parādos!

– Svarīgs jautājums: kas jādara mājas pārvaldniekam, lai mājai nebūtu lieli parādi?

– Vienkārši nepieļaut šādu situāciju! Citiem vārdiem – pārvaldnieka pienākums ir regulāri sekot mājas finanšu plūsmai un nepieļaut lielu parādu izveidošanos. Kolīdz dzīvokļa īpašnieks vai tā īrnieks trīs mēnešus pēc kārtas neveic maksājumus par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, pārvaldniekam jāsūta pirmstiesas brīdinājums. Ja tomēr parādnieks nenorēķinājies nomirst, ir vairāki varianti, kā rīkoties. Piemēram, pieņemot mantojumu, mantinieki būs spiesti nomaksāt palikušo parādu. Ja viņi atteiksies no ar parādiem apgrūtināta mantojuma, dzīvoklis pēc laika nonāks valsts īpašumā. Savukārt valsts iegūto īpašumu atdos tai pašvaldībai, kuras teritorijā parādnieka dzīvoklis atrodas. Ja dzīvoklis ir ļoti sliktā stāvoklī un tam ir milzīgs parāds vai vēl sliktāk – uz tā nostiprināta hipotēka –, tad pašvaldībai ir tiesības no šāda dzīvokļa atteikties. Tādā gadījumā Valsts privatizācijas aģentūra kā valsts pārstāve šo dzīvokli pārdos izsolē. Pārdošanas darījumā iegūtie līdzekļi tiks samaksāti kreditoriem parādu dzēšanai.

– Kas notiek, ja pašvaldība dzīvokli no valsts pieņem?

– Atšķirībā no valsts pašvaldība dzīvokli nepārdos izsolē tādēļ, ka ikvienā pašvaldībā ir pārāk lielas rindas pēc dzīvokļiem. Taču pašvaldība nepieņems bijušā īpašnieka parādu, tādēļ mājas pārvaldniekam un komunālo pakalpojumu piegādātājiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajā kārtībā bezcerīgo parādu nāksies norakstīt kā neatgūstamu.

Parāds paliks. Jūs tikai neuztraucieties!

– Vēlos noskaidrot par dzīvokļa pārdošanu izsolē. Var taču gadīties, ka aizgājējam bija parāds ne tikai par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, bet arī bankā vai vēl citiem kreditoriem. Zinām, ka bankām ir tiesības pirmajām saņemt naudu, kas iegūta pārdošanas darījumā. Zinot kredītu apmērus, var gadīties, ka citiem naudas tīkotājiem vairs nekas neatliks. Vai tiešām viss var beigties ar tiesu izpildītāja saimniekošanu pa mirušā parādnieka kaimiņu algu un pensiju kontiem?

– Pārējie mājas dzīvokļu īpašnieki nekādā veidā nekļūst par parādniekiem, tādēļ zvērināta tiesu izpildītāja vizīte viņiem vismaz šajā jautājumā nedraud.

Numuru arhīvs: spied un lasi!