Pāridarītāja – bijusī dzīvokļa īpašniece!

Rīdziniece četrus mēnešus nevarēja ievākties savā jaunajā dzīvoklī un beigās vēl pati izrādījās vaininiece!

Olga E. tik ļoti „apdedzinājās”, pērkot dzīvokli Rīgā, ka nolēma par piedzīvoto dalīties ar pārējiem lasītājiem. Jaunajai sievietei nācās mēnešiem gaidīt, kamēr iepriekšējā īpašniece dzīvokli atbrīvoja, turklāt mājas apsaimniekotājs pieprasīja no viņas samaksāt apsaimniekošanas parādu, ko jaunā īpašniece neatzīst par savu.

Pārdot pārdeva, taču neatdeva

Stāsts sākās 2014. gadā, kad Olga nolēma iegādāties trīsistabu dzīvokli mājā Vidrižu ielā. Dzīvokļa īpašniece Valentīna bija parādā ne tikai mājas apsaimniekotājam, bet arī kredītiestādēm, tādēļ aktīvi iesaistījās pārdošanas pārrunās ar potenciālo pircēju. Sarunas beidzās ar darījumu – 2014. gada 10. oktobrī Olga un dzīvokļa īpašniece Valentīna A. noslēdza pirkuma–pārdevuma līgumu.

– Līdz šim tiku sevi uzskatījusi par piesardzīgu cilvēku, tādēļ uzstāju, lai pirkuma–pārdevuma līgumā tiktu iekļauti punkti, kas aizsargā manas intereses, – stāsta Olga. – Piemēram, līgumā bija noteikts, ka Valentīnai pēc pilnas apmaksas saņemšanas viena mēneša laikā dzīvoklis jāatbrīvo, kā arī jāanulē visas tajā deklarētās personas, tostarp viņas māte Ludmila N. Daļu naudas mēs ieskaitījām pārdevējas kontā, daļu uzreiz pārskaitījām ātros kredītus izsniedzošai firmai, kurai Valentīna bija parādā. 7. novembrī visa nauda bija samaksāta, bet decembrī Valentīna joprojām nebija atbrīvojusi dzīvokli no savām mantām un izskatījās, ka nemaz negrasās to darīt.

29. decembrī Olgas pacietības mērs bija pilns un viņa vērsās tiesā ar prasību iepriekšējo īpašnieci izlikt no dzīvokļa un piedzīt no viņas zaudējumus. Zaudējumu atlīdzība bija paredzēta jau minētajā līgumā, gadījumā, ja bijusī īpašniece mēneša laikā pēc pilnas samaksas saņemšanas dzīvokli neatbrīvos. Pēc līgumā noteiktā, zaudējumus veidoja dzīvokļa atbrīvošanas kavējuma maksa – 0,1% apmērā no dzīvokļa cenas dienā (Valentīnas gadījumā – 68 eiro dienā). Brīdī, kad Olga vērsās tiesā, Valentīna līguma noteikumus bija pārkāpusi 51 dienu, kas naudas izteiksmē bija 3800 eiro. Turklāt Valentīna bija izlēmusi dzīvoklī dzīvot par velti, ignorējot apsaimniekotāja sūtītos rēķinus.

Jaunais saimnieks – beztiesīgs?

Zināms, ka lietu izskatīšana mūsu tiesās ātri nenotiek. Kamēr Olga gaidīja tiesas nozīmēto lietas izskatīšanas dienu, Valentīna akurāti savāca savas mantiņas un dzīvokli atbrīvoja, atstādama solīdu dzīvokļa parādu 573 eiro apmērā.

– Sanāk, ka Valentīna par velti manā dzīvoklī dzīvoja no 2014. gada novembra līdz 2015. gada martam, nesamaksājot nevienu apsaimniekotāja rēķinu. Biju pilnīgi pārliecināta, ka apsaimniekotāja rēķini ir jāmaksā Valentīnai, jo viņa taču faktiski dzīvokli lietoja – patērēja kā ūdeni, tā siltumu, – skaidro Olga. – Iepriekšējā īpašniece man dzīvokli atdeva tikai 2015. gada 20. martā, atstādama ne tikai neapmaksātus apsaimniekotāja izrakstītos rēķinus, bet arī nesedza manus zaudējumus, kas tajā brīdī saskaņā ar līguma noteikumiem bija 8 800 eiro.

Kad pienāca tiesas diena, Olgu sagaidīja liela vilšanās. Apsaimniekošanas uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks savos paskaidrojumos paziņoja, ka, neskatoties uz to, ka Valentīna bija faktiskā dzīvokļa un komunālo pakalpojumu lietotāja, parāds uz viņu attiecas daļēji. No iepriekšējās īpašnieces tika prasīta tikai to rēķinu apmaksa, kuri tika saņemti līdz 2014. gada 20. oktobrim – dienai, kad Olga sevi kā jauno īpašnieci nostiprināja zemesgrāmatā. „Visi parādi pēc šī datuma ir jaunās īpašnieces atbildībā,” paskaidroja apsaimniekotāja pārstāvis. Turklāt Valentīna nebija ar pliku roku ņemama – pažēlojās tiesai, ka viņai nav bijis uz kurieni izvākties, tādēļ savu vainu atzīst tikai daļēji. Kaut gan pati Valentīna parakstīja pirkuma–pārdevuma līgumu, ar nosacījumu, ka dzīvokļa neatbrīvošana laikā viņai dienā maksās 68 eiro, tiesā viņa šos zaudējumus nosauca par nesamērīgiem. Maksimālā atlīdzība, uz ko bija gatava Valentīna, – 480 eiro (pagaidu dzīvokļa īres izdevumu segšana Olgai).

Tiesa „piedeva” 8000 eiro

Par laimi, tiesa Olgas lietu skatīja pēc būtības, tādēļ nepiesprieda viņai samaksāt visu Valentīnas atstāto parādu, bet tikai tā daļu. Jaunās īpašnieces prasība tika atzīta, bet tikai daļēji.

Izrādījās, ka likuma normām neatbilst līgumā ietvertais punkts, kurš paredzēja soda naudu (0,1% no dzīvokļa pārdošanas cenas – 68 eiro dienā) par katru dienu, kas pārsniedza līguma atrunāto dzīvokļa atbrīvošanas termiņu. Līdzējas nebija ņēmušas vērā 2014. gada 1. janvārī spēkā stājušos grozījumus Civillikuma 1716. pantā: „Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.” Tā kā tiesa nolēma, ka Valentīna Olgai tiešā veidā nav nodarījusi materiālus zaudējumus, tad par četru mēnešu mocībām jaunā sieviete no savas pāridarītājas varēja saņemt tikai 680 eiro. Prasības daļa par dzīvokļa atbrīvošanu skatīta netika, jo Valentīna jau bija izvākusies, bet par atstāto apsaimniekošanas un komunālo parādu tiesai radās nopietni jautājumi. Rezultātā tika nolemts, ka bijusī īpašniece Olgai kompensē 573 eiro no apsaimniekotāja izrakstītajiem rēķiniem par laika periodu no 2014. gada novembra līdz 2015. gada martam.

Kopumā dzīvokļa neatbrīvošana pēc pārdošanas Valentīnai izmaksāja 1400 eiro (ietverot ar tiesāšanos saistīto izdevumu kompensāciju), bet vairāk nekā 8000 eiro zaudējumu atlīdzību, uz kuriem pretendēja Olga, tiesa vaininiecei „atlaida”.

Stāsta turpinājums

– Nu ko, – mēs samierinājāmies, sākām dzīvi jaunajā dzīvoklī un palēnām aizmirsām visu bijušo, – stāsta Olga. – Līdz pēkšņi es saņēmu no apsaimniekotāja Rīgas namu pārvaldnieks paziņojumu, ka esmu parādā 15 eiro.

Olga steidzās uzzināt par mistisko parādu, jo visus rēķinus bija maksājusi laikus. Izrādījās, ka 2014. gadā apsaimniekotājs tika mainījis savas attiecības ar dzīvokļu pircējiem: ja iepriekš jaunais īpašnieks par rēķinu apmaksu kļuva atbildīgs no dienas, kad īpašums uz viņa vārda bija nostiprināts zemesgrāmatā (Olgas gadījumā – 2014. gada 20. oktobrī), tad pēc izmaiņām – no dienas, kad noslēgts pirkuma–pārdevuma līgums.

– Līgumu ar Valentīnu noslēdzām 2014. gada 10. oktobrī, tādēļ apsaimniekotājs uzskata, ka man jāapmaksā rēķini arī par šīm 10 dienām, – stāsta Olga. Sieviete nepatīkamo jaunumu uzzināja pēc trim gadiem, pēc tam, kad turēja rokās tiesas spriedumu par to, ka nevienam neko nav parādā.

Rīgas namu pārvaldnieks paskaidroja, ka no 2015. gada vidus parādi starp vecajiem un jaunajiem dzīvokļu saimniekiem tiek dalīti, par robežu ņemot pirkuma–pārdevuma līguma noslēgšanas dienu. Ja Olga neesot apmierināta ar Rīgas namu pārvaldnieka lēmumu, viņa varot vērsties tiesā.

Protams, ka 15 eiro dēļ Olga tiesu neapgrūtinās, bet viņas stāsts lai kalpo visiem par vielu pārdomām, kādus zemūdens akmeņus var slēpt jauna dzīvokļa iegāde.