Ar energopārvaldības sistēmu taupa pilsētas enerģiju

Uzraudzīt enerģijas patēriņu pašvaldības ēkās un meklēt risinājumus, kā taupīgāk varētu patērēt enerģiju infrastruktūras objektos, – ar šādu mērķi, reaģējot uz prasībām Energoefektivitātes likumā, pirms diviem gadiem Jelgavas pilsētā ieviesta energopārvaldības sistēma, kas sertificēta atbilstoši ISO 50001:2011 standarta prasībām. Pašvaldība piesaistījusi arī sertificētu energopārvaldnieku, kura uzdevums ir uzraudzīt un analizēt enerģijas patēriņa datus, meklējot veidus, kā pašvaldībai ietaupīt.

Lasīt tālāk...

Daugavpilī samazinājies nekustamo īpašumu skaits, kuros nav deklarēti iedzīvotāji

Kopš gada sākuma, kad ievērojami pieauga nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme īpašumiem, kuros nav deklarēti iedzīvotāji, Daugavpilī būtiski samazinājies dzīvokļu un privātmāju skaits, kuros nav deklarēts neviens iedzīvotājs.

Lasīt tālāk...

Mājsaimniecībām vai uzņēmumiem? Jāizvēlas, kam mazināt tarifus

Rosinājums samazināt “Sadales tīkla” (“ST”) tarifus par 5% līdz 25%, plāns trīs gadu laikā izveidot vēja parku pilotprojektu, līdz šā pusgada beigām izveidot pirmās elektroauto uzlādes pilotstacijas, kā arī klientiem gaidāmi jaunumi nākamo divu mēneši laikā – daudz svarīgu paziņojumu īsā laikā. Parasti ar tiem dozēti iepazīstina sabiedrisko attiecību nodaļas.

Lasīt tālāk...

Tarifu pieaugums ir likumsakarīgs

Enegoresursu izmaksas veido vairāk nekā 77% no AS Rīgas siltums (RS) siltumenerģijas tarifa, tāpēc loģiski, ka, sadārdzinoties šai izmaksu pozīcijai, pieaug arī tarifs

Aprīļa izskaņā RS ziņoja, ka nākamajā apkures sezonā uzņēmuma siltuma tarifi varētu pieaugt par aptuveni 12%. Zināms, ka pērn decembrī tarifs iesniegts saskaņošanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), paredzams, ka izmaiņu rezultātā maksa par vienu megavatstundu rīdziniekiem varētu palielināties no 44,39 eiro līdz 49,99 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Lasīt tālāk...

Dodot mājām otro elpu, kopējais enerģijas patēriņš samazināts uz pusi

Kad pirms desmit gadiem ar ES fondu naudas piesaisti aizsākās Latvijas daudzdzīvokļu namu siltināšana, tas notika par pašu īpašnieku līdzekļiem, bet ar stingri noteiktu nepieciešamo vairākumu. Iedzīvotāji, it īpaši vecākā gadagājuma, nemācēja un arī baidījās ņemt kredītus. Dzīvokļu īpašnieku pašpārvalde nav pilnībā izveidojusies līdz šim laikam. Arī banku attieksme sākuma posmā bija kritiska.

Lasīt tālāk...

Maijā VUGD veiks ugunsdrošības pārbaudes daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās

Zemgalē maija mēnesī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas veiks ugunsdrošības pārbaudes daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpās. Ugunsdrošības pārbaudes izlases kārtā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās tiek veiktas katru gadu. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka visbiežāk koplietošanas telpu evakuācijas ceļos tiek izvietoti dažādi priekšmeti – bērnu ratiņi, mēbeles un puķupodi, netiek noslēgti bēniņi, pagrabtelpas un tehniskās telpas, nav izstrādāta ugunsdrošības instrukcija un veikta iedzīvotāju instruktāža, nav veikti elektroinstalāciju pretestības mērījumi.

Lasīt tālāk...