Karsto ūdeni ražos saule!

Salaspilī apkures tarifs pazemināts trīs reizes, bet tagad uzņēmums ir gatavs revolucionāram projektam saules enerģijas izmantošanā

Uzņēmums Salaspils siltums ir atvēzējies ambiciozam projektam – vidējs pēc apjoma siltumenerģijas ražotājs ir nolēmis daļēji pāriet uz saules enerģijas izmantošanu. Pašlaik Salaspilī beidzas saules kolektoru uzstādīšanas darbi. Paneļu parks ir izvietojies platībā, kas pārsniedz vairāk nekā 6 hektārus. Ja viss noritēs pēc plāna, Salaspils un Saulkalnes iedzīvotāji saņems saules enerģijas uzsildītu karsto ūdeni. Uzņēmuma Salaspils siltums valdes locekle Ina Bērziņa-Veita stāsta, ka perspektīvā tas ļaus samazināt siltumenerģijas tarifu.

Vēl pirms desmit gadiem uzņēmumam Salaspils siltums bija lielas problēmas ar siltumenerģijas saražošanu un parādiem. Šajā laikā nelielais uzņēmums ir atrisinājis problēmas un pat pratis izvirzīties nozares līderu pulkā. To pierāda nesen saņemtā starptautiskā atzinība – Global District Energy Climate Award balva. Ina Bērziņa-Veita stāsta, ka starptautiskā komisija novērtējusi uzņēmuma siltuma ražošanas procesa modernizāciju.

Siltuma zudumi samazinājušies līdz 11%

– Par kādiem nopelniem Salaspils siltums saņēma starptautisko atzinību?

– Global District Energy Climate Award komisija novērtēja modernizācijas darbus, kurus esam paveikuši beidzamajos gados. Piemēram, līdz šim uzņēmumam trūka precīzas patēriņu uzskaites. Līdz 2012. gadam māju kopējā siltuma patēriņa skaitītāju rādījumi tika nolasīti vienu reizi mēnesī.

– Kā tas notiek pašlaik?

– Kopš 2012. gada ir ieviesta siltuma patēriņa diennakts monitoringa sistēma katrā uzņēmuma apkalpotajā mājā. Tas ļauj novērot katras mājas patēriņu un reaģēt uz katru iespējami nelabvēlīgu situāciju, novērst pārkurināšanu un noregulēt temperatūru. Tāpat mēs pakāpeniski atsakāmies no fosilā kurināmā. Neefektīvos gāzes katlus pakāpeniski nomaina ar atjaunojamo enerģiju darbināmi katli – Salaspils siltums ir pieņēmis lēmumu pāriet uz šķeldas izmantošanu. Pašlaik varam apgalvot, ka siltuma ražošanas un piegādes klientiem sistēma ir sasniegusi nosacītu pilnību.

– Visi šie uzlabošanas un modernizācijas pasākumi ir finansiāli ļoti ietilpīgi. No kurienes nelielam uzņēmumam tādi līdzekļi?

– Tas tik daudz neskar tiešās investīcijas, cik vēlēšanos strādāt un saskatīt iespēju attīstīties. Ieguldījumi ir nepieciešami, bet tie atmaksājas. Piemēram, mēs pilnībā nomainījām visas siltumtrases pilsētā, kas mums deva pārvades siltuma zudumu samazināšanu līdz 11% (pie normatīvā pieļautajiem 18%).

Kāds ir iedzīvotāju ieguvums?

– Jūs modernizācijā esat ieguldījuši gan zināšanas, gan līdzekļus, par to saņemot starptautisku atzinību. Kāds no tā visa labums salaspiliešiem?

– Es uzņēmumā Salaspils siltums sāku strādāt pirms astoņiem gadiem. No tā laika siltumenerģijas tarifs pilsētā ir pazemināts trīs reizes.

– Tik tiešām, to apliecina arī vēsturiskie dati: 2009. gadā uzņēmums siltumu piegādāja par 77 eiro/MWh, patlaban par to jāmaksā 55,04 eiro/MWh (abi rādītāji bez PVN). Vai jums palīdzēja arī periodiskā gāzes cenas samazināšanās globālajā mērogā?

– Mūsu kurināmā paketē gāzei sen vairs nav izšķirošā nozīme – siltuma ražošanā mēs izmantojam 60% atjaunojamo resursu, bet tikai 40% – gāzi. Drīzumā ekspluatācijā tiks nodota vēl viena šķeldas katlumāja un saules kolektoru parks. Mūsu plānos paredzēts, ka siltuma ražošanā tikai 10% būs gāze.

Ūdeni sildīs saule

– Jūsu uzņēmums būs pirmais visā Austrumeiropā, kurš siltuma ražošanā izmantos saules ražoto enerģiju. Kā jūs pieņēmāt šādu lēmumu?

– Mācību laikā Norvēģijā mani ļoti iespaidoja kāda profesora teiktais, ka visai pasaulei nepieciešamās enerģijas nodrošināšanai būtu nepieciešama tikai viena tūkstošā daļa saules enerģijas, kas nonāk uz Zemi. Protams, mums joprojām nav pietiekami efektīvas tehnoloģijas visas saules enerģijas izmantošanai, taču, lai ražotu siltumu, tehnoloģijas ir pietiekami attīstītas.

– Pie mums taču ir tik maz saules!

– Tās ir pilnībā pietiekami. Pirms trim gadiem mēs saules paneļus uzstādījām uz uzņēmuma administratīvās ēkas jumta. Vasaras mēnešos šie paneļi nodrošina tik daudz enerģijas, lai pilnībā nosegtu mūsu saimnieciskās vajadzības. Elektroenerģijas pārpalikumus mēs atgriezām tīklā, lai darbinātu sūkņus. Bijām pārsteigti, ka eksperimentālā kārtā uzstādītie paneļi saražo vairāk elektroenerģijas, nekā tika plānots.

Pēc dāņu parauga

– Vai mūsu reģionā ir kāds piemērs, kur sauli izmanto enerģijas ražošanai?

– Tuvākā valsts ir Dānija, kura pēc smagas enerģētiskās krīzes nolēma atteikties no fosilā kurināmā izmantošanas siltumenerģijas ražošanā, tādēļ dāņi jau gandrīz trīsdesmit gadus izmanto sauli. Saules radiācijas līmenis šajā ziemeļu zemē vietām ir pat zemāks nekā Latvijā. Es vairākus gadus studēju informāciju par ziemeļu valstu pieredzi, līdz sapratu, ka varēsim sekot viņu piemēram. Mums tam pietiek gan saules, gan zemes. Uzņēmumā Salaspils siltums saules kolektori tiks izvietoti 6,5 ha platībā.

– Vai saules kolektori enerģiju ražo tikai skaidrās dienās?

– Nē, enerģija tiek iegūta arī mākoņainā laikā, tādēļ sistēmu nākamībā darbināsim gan vasarās, gan arī rudenī. Šajā laikā Salaspilī netiks kurināts ne ar gāzi, ne šķeldu. Saules enerģijas akumulēšanai mēs būvējam milzīga tilpuma baseinu – līdz 8000 kubikmetriem. Tajā atradīsies speciāli sagatavots šķidrums – siltumnesējs.

Plānos ietilpst savas enerģijas ražošana

– Zaļas enerģijas ideja patlaban ir ārkārtīgi populāra visā Eiropā. Sakiet, vai esat izmantojuši arī Eiropas Savienības finansiālo atbalstu?

– Jā, mēs saņēmām grantu 40% apmērā galveno darbu veikšanai. Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir 7,2 miljoni eiro.

– Daudz!

– Bet, ja padomā, ka vasaras mēnešos vairs nevajadzēs dedzināt šķeldu? Saules kolektori strādās vismaz 35 un vairāk gadu. Kolektori patērē tikai to elektroenerģiju, kas nepieciešama saražotā siltuma nogādei akumulācijas tvertnē.

– Vai nevarat paši no saules enerģijas iegūt elektroenerģiju?

– Vispirms mēs saules kolektorus iedarbināsim siltuma ražošanai un vienu gadu sekosim rezultātiem. Tālākais plāns paredz kolektoru uzstādīšanu savas elektroenerģijas ražošanai, šim nolūkam jau ir iegādāts atbilstošs zemesgabals.

Kolēģi smējās, tagad – gaida rezultātus

– Drosmīgi plāni!

– Zināt, es esmu arī Latvijas siltumapgādes uzņēmumu asociācijas prezidente. Kad pirms četriem gadiem es kolēģiem – siltumražotājiem – stāstīju savus plānus, par mani smējās. Tagad daudzi no viņiem ar interesi seko projektam. Viņi gaida Salaspils siltuma rezultātus, lai lemtu par saules enerģijas izmantošanu savos uzņēmumos. Saules kolektori profesionāļiem ir interesanti arī tādēļ, ka ļauj ekonomēt CO2 kvotas. Ja mēs nekurinām ar gāzi, lai ražotu siltumu, tad neizmantotās kvotas varam pārdot. Beidzamo gadu laikā kvotu cenas ir pieaugušas, tādēļ iegūtos līdzekļus var ieguldīt saules projekta attīstīšanā. Tādā veidā, ieguldot līdzekļus modernizācijā, uzņēmumam nav vajadzības paaugstināt siltuma tarifus.

– Kad Salaspilī sāks siltuma ražošanu, izmantojot sauli?

– Esam izvirzījuši sev uzdevumu būvdarbus pabeigt 2019. gada 1. oktobrī. Tālāk būs nepieciešams laiks jauno tehnoloģiju integrācijai un noregulēšanai. Ja viss izdosies labi, reālā ražošana sāksies 2020. gada pavasarī.

Pietiek kurināt!

– Kādreiz esat teikusi, ka jums ir plāns uzņēmuma attīstībai turpmākajiem 15 gadiem. Kāds ir attīstības galvenais mērķis?

– Mērķis – pēc iespējas atteikties no sadedzināmā kurināmā.

– Enerģiju ražot, izmantojot tikai saules enerģiju?

– Nē, jautājums ir citāds. Katrai enerģijai ir jābūt integrējamai. Piemēram, ir periodi, kad tīklā ieplūst pārlieku daudz ūdens saražotās elektroenerģijas. Ja ir izstrādāta iespēja, tad šo lieko enerģiju var izmantot siltuma ražošanā, ko noglabā speciālā siltumnesējā. Es uzskatu, ka pēc četriem, pieciem gadiem mēs nonāksim līdz šai sistēmai. Perspektīva ir tikai viena – samazināt tarifus lietotājiem.

– Jūs grasāties samazināt tarifus, bet Rīga tos tikko paaugstināja. Kur ir problēma?

– Nedrīkst salīdzināt uzņēmumu Rīgas siltums ar mūsu uzņēmumu. Katram ir individuāla situācija. Mūsu klientu skaits ļauj pašiem ražot nepieciešamo siltumenerģiju. Rīgas centralizētajiem tīkliem siltums ir jāiepērk no neatkarīgiem lietotājiem, tādēļ viņi ir atkarīgi no iknedēļas svārstīgajām cenām.

– Tajā pašā laikā Latvijā ir ražotāji, kuri prot saražot siltumu par 44 eiro/MWh. Kā viņiem tas izdodas – tarifs ir 10–15% zemāks nekā valstī vidēji?

– Nevaru runāt par visiem ražotājiem, bet daļa no viņiem zemos tarifus notur mākslīgi. Parasti tā ir viena katlumāja, kuras kurināšanai malka pa tiešo nāk no meža – izteiciens ir tēlains, bet raksturojošs. Katlumājas ir vecas un sliktā stāvoklī, turklāt bīstamas lietotājiem, jo jebkurā brīdī var iziet no ierindas.

Parādnieku nav

– Nobeigumā vēlos paprasīt, cik parādnieku ir jūsu uzņēmumam?

– Parādnieku mums nav. Iespējams, ka palīdzējusi mana stingrā nostāja. Jau darbā stājoties, pieņēmu lēmumu – ja mājai būs parāds, tiks atslēgta karstā ūdens padeve. Pārvaldnieki to labi ir ielāgojuši un akurāti pārskaita no iedzīvotājiem saņemto naudu.

– Tomēr jūnijā vairāki lasītāji no Salaspils zvanīja uz redakciju un žēlojās par atslēgtu karsto ūdeni.

– Tik tiešām, pēc 4. jūnija mums nācās atslēgt karstā ūdens padevi vairākām SIA Namu pārvaldīšana apsaimniekotajām mājām. Sešām šī uzņēmuma apsaimniekotajām mājām bija izveidojies iespaidīgs parāds par saņemto siltumenerģiju. Priecē, ka Žuravļova kungam izdevās ātri atrast līdzekļus, lai norēķinātos ar Salaspils siltumu.

Savukārt es vēlos pateikties visiem apsaimniekotājiem mūsu pilsētā, kuri ievēro termiņus un savlaicīgi norēķinās par saņemto pakalpojumu.