Noderēs arī pagrabs

Rīgā vajadzīgas apmēram 4000 bumbu patvertnes, daudzas varētu tikt ierīkotas sērijveida mājās.

Latvijā tiek apspriests jautājums par patvertņu būvniecību kara gadījumam. Tiek pieļauts, ka šādam nolūkam varētu pielāgot daudzdzīvokļu māju pagrabus.

Saeima ir gatava apspriest grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā, kas nepieciešami, lai visā valstī varētu ierīkot patvertnes.

Pēc Iekšlietu ministrijas datiem, 1873000 Latvijas iedzīvotāju drošībai par patvetnēm būtu jāpārveido aptuveni 15600 ēku pagrabi jeb pazemes stāvi. Tam būs nepieciešami aptuveni 99 miljoni eiro.

■ ■ ■

Likuma grozījumi paredz iedalīt patvertnes trīs kategorijās pēc aizsardzības pakāpes. Pie pirmo divu kategoriju drošākajiem patvērumiem pieskaitāmi tie, kas būvēti speciāli šiem mērķiem, piemēram, padomju laikā. Trešās kategorijas patvērumu var no jauna iekārtot jebkurās piemērotās telpās, arī daudzdzīvokļu mājas pagrabā.

Tiek pieļauts, ka šādā trešās kategorijas patvertnē mājas iedzīvotāji varēs paslēpties no lodēm un šrapneļiem, kā arī no radiācijas.

■ ■ ■

Līdz šim valsts nav piešķīrusi līdzekļus, lai daudzdzīvokļu namu pagrabus pārveidotu par patvertnēm, kurās varētu patverties tikai konkrētas ēkas iedzīvotāji. Iespējams, nākotnē tāda valsts programma daudzdzīvokļu mājām tiks veidota.

Iekšlietu ministrijā skaidro, ka pagaidām dzīvokļu īpašnieki patvertnes var iekārtot paši, pat nesaskaņojot to ar uzraugošajām iestādēm.

Publiskās patvertnes savukārt varētu tikt iekārtotas, piemēram, skolu pagrabos. Šiem nolūkiem valsts plāno piesaistīt ES fondu līdzekļus.

Rīgas varas iestādes šobrīd atradušas līdzekļus tikai divu publisku bumbu patvertņu atjaunošanai, no kurām viena atrodas Šarlotes ielā 1 un ir paredzēta 120 personām, otra atrodas Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 1 un ir paredzēta 200 personām.

■ ■ ■

Valdības pārstāvju plāni izraisījuši plašas diskusijas iedzīvotāju vidū. „Vai jūs domājat, ka daudzdzīvokļu māju pagrabi ir jāpārvērš par bumbu patvertnēm? Tas ir drošības jautājums cilvēkiem, kuri Latviju uzskata par savām mājām,” sociālajā tīklā Facebook raksta Aleksandrs Bernatovičs.

„Vienkāršu pagrabu nevar pārveidot par kvalitatīvu bumbu patvertni – tas nav pietiekami dziļš, stabils, turklāt tajā nav ventilācijas, gaisa filtrācijas, avārijas izeju, autonomās ūdensapgādes, elektrības, kanalizācijas... Pie tam mūsu māju pagrabi ir pilni ar komunikācijām, piemēram, ūdensvadiem, kas ietver potenciālus applūšanas draudus, ja sistēmas tiek sagrautas kādā augstākā stāvā. Traka ideja, kā jau daudzas citas, diemžēl,” uzskata Nora Grīsle.

Darja Arhangeļska ir nobažījusies arī par daudzdzīvokļu namu pagrabos ierīkoto patvertņu drošību: „Par normālu patvertņu ierīkošanu valstij vajadzēja domāt jau tad, kad tika atjaunota neatkarība. Sērijveida māju pagrabi nekādā gadījumā nav uzskatāmi par bumbu patvertnēm. Triecienā viss sabruks, radot masu kapu.”

Savukārt Inga uzskata, ka pagrabi ir jāsakārto: „Ukrainā jau trīs gadus cilvēki slēpjas pagrabos. Gribētos cerēt, ka karš drīz beigsies un mums nebūs jāmeklē patvērums...”