Caur ērkšķiem uz 16 miljoniem

2009. gadā Latvijas mājas var dabūt 16 miljonus latu renovācijai. Naudu mums dāsni atvēlējusi Eiropa, bet ar tās sadali te Latvijā nodarbosies Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra. Tiek solīts ikvienai mājai samaksāt līdz 50% no kopējām siltināšanas izmaksām, taču šādu godu izpelnīsies tikai dzīvokļu īpašnieku biedrības, kas būs uzvarējušas visai sarežģītā konkursā.

Eiropas nauda daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumiem bija pieejama kopš 2007. gada, bet Ministru kabineta noteikumi, kas regulē tās piešķiršanas kārtību, ir pieņemti tikai tagad. Atlases konkurss mājām, kuras vēlēsies saņemt līdz 100 000 latu renovācijai, sāksies pēc dažām nedēļām, un šī atlase būs ļoti stingra.

Ministru kabineta noteikumos teikts, ka piedalīties konkursā un pretendēt uz finansējumu var tikai tās mājas, kurās izveidotas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kas mājokļus pārņēmušas no pašvaldības bilances. Bez tam iedzīvotājiem jāsagatavo paliela dokumentu pakete, kurā ietilpst ēkas pilnīga energoaudita rezultāti, renovācijas tehniskais projekts, bankas izziņa par mājas uzkrājumiem vai iespējām saņemt kredītu utt.

Lasīt tālāk...

Latviju smacē kredīti

Latvijas iedzīvotājus smacē ar hipotekāro kredītu atmaksāšanu saistītas problēmas. Riska zonā, pēc kompānijas Latio ekspertu domām, jau ir aptuveni 40 tūkstoši ģimeņu, kas iegādājās dzīvokļus tai laikā, kad mājokļu cenas neprātīgi cēlās. Ko tagad darīt? Latio vadītājs Edgars Šīns apgalvo, ka viņš nesaredz ne mazākā iegansta optimismam. „Ja jums ir problēma ar kredītu, vismaz nesēdiet ar klēpī saliktām rokām,” saka Šīns.

Kompānija Latio sākusi tirgū piedāvāt jaunu pakalpojumu – palīdzību finanšu grūtībās nonākušajiem. Nekustamā īpašuma speciālisti, kuriem īsta darba Latvijā faktiski vairs nav, ir gatavi no jauna novērtēt jūsu dzīvokli un izstrādāt plānu glābiņam no parāda. Vienai ģimenei šāds glābiņš var būt mājokļa pārdošana vai izīrēšana, citai – maksātnespējas atzīšana. Pēc Edgara Šīna domām, lai orientētos juridiskajās niansēs un neatgriezeniski nezaudētu dzīvokli, Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešama profesionāļu palīdzība.

Tiekoties ar žurnālistiem, Edgars Šīns ne tikai reklamēja savu kantori, bet arī izteica vairākas prognozes (diemžēl parasti viņa pareģojumi ir ļoti drūmi, toties izceļas ar precizitāti).

Lasīt tālāk...

Līdzeklis pret krīzi

Rīdziniekiem ir iemesls atrauties no skumjām pārdomām par pakalpojumu un preču dārdzību un aizstaigāt līdz Čiekurkalnam – tur sācis darboties īsts zemnieku tirgus. Pagājušajā nedēļā zemnieki pirmo reizi atveda uz Rīgu lauku gardumus un sola turpmāk to darīt pastāvīgi.

Ideja organizēt Rīgā „zaļos tirgus” pieder vicemēram Jānim Dinevičam, kurš pirms dažām nedēļām deva izpilddirekcijām uzdevumu sameklēt vietas šādai tirdzniecībai. Atsaukušās ir Centra un Kurzemes rajona izpilddirekcijas. Centrā zemniekiem varot ierādīt laukumu Pērnavas un K. Barona ielu krustojumā, bet Kurzemes rajons ir gatavs atvēlēt uzreiz vairākas vietas šādiem tirdziņiem.

Lasīt tālāk...

Jaunais laulību nams kļūst populārs

Rīgas Kurzemes rajona iedzīvotāji arī agrāk labprāt precējās, bet kopš atklāts jaunais Laulību nams Dzirciema ielā, viņi to dara ar īpašu šiku. Pati jaunākā Rīgas dzimtsarakstu nodaļa sāka darboties pagājušajā rudenī. Te ir viss: lielā un mazā laulību zāle, atsevišķas sagatavošanās telpas līgavainim un līgavai, šampanieša zāle, telpa viesiem un daudz citu sīkumu, kas laulību ceremoniju padara patīkamu. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka „iebraukt laulības ostā” Kurzemes rajona dzimtsarakstu nodaļā dažkārt vēlas arī pāri no citiem galvaspilsētas rajoniem.

Kurzemes rajona izpilddirektoram Orvilam Heniņam gan ir laimējies – viņa kabinets atrodas tieši pretī jaunajai laulību zālei. Ja ar darbiem un problēmām apkrautajam direktoram izdodas izbrīvēt atpūtas brīdi, viņš var ielūkoties Dzimtsarakstu nodaļā – jauno cilvēku laimīgās sejas viņu skaistākajā dienā jebkuram var uzlabot noskaņojumu un vairot darba sparu!

Lasīt tālāk...

Līdzināties labākajiem!

„Avīzē visi sūkstās par tarifiem un slinkiem apsaimniekotājiem. Bet velti! Vispirms jau pašiem jāizdara kaut kas labs, lai uz citiem ar pirkstu rādītu. Mīļie ļaudis, ko jūs esat paveikuši savu māju labā? Visdrīzāk jau neko. Toties mūsu kaimiņiene Valentīna Levdika no Parādes ielas Daugavgrīvā ar „pliku” entuziasmu vien ir panākusi savas piecstāvu mājas labā visu, ko vēlējās!

Valentīna Levdika tik ilgi staigāja pie Rīgas domes ierēdņiem un zvanīja deputātiem, ka reiz zem mūsu mājas logiem sapulcējās vesels bars pilsētas tēvu. Ieradās domes priekšsēdētājs Jānis Birks, viņa vietnieks Jānis Dinevičs, Rīgas pilsētas izpilddirektors Andris Grīnbergs. Valentīna Levdika Rīgas saimniekiem parādīja mūsu mājas cauro jumtu, tiem acīmredzot nebija ar ko aizbildināties, un viņi apsolīja piešķirt naudu remontam (bet namu pārvalde visu laiku bija tikai atgaiņājusies – sak, nav jums nekādu uzkrājumu, tātad arī remonta nebūs).

Lasīt tālāk...

Gaidām risinājumus no studentiem!

Apsveicam! Pārdaugavai atkal būs ko turēt: tā pārvērsta par lielu eksperimenta placdarmu. Šajās dienās turp devusies grupa Rīgas Tehniskās universitātes studentu – praktikantu. Uz uzņēmuma Kurzemes namu apsaimniekotājs bāzes jaunie cilvēki praksē sāks apgūt namu pārvaldnieka profesiju. Visa cita starpā praktikantu pienākums būs nolasīt ūdens skaitītāju rādījumus un tikties ar iedzīvotājiem. Tā ka gaidiet ciemiņus!

Tie nav nekādi joki. Pagājušajā gadā studenti jau strādāja pilsētas namu pārvaldēs un naski pildīja savus pienākumus. Dažiem, piemēram, izdevās atklāt nelikumīgu iedarbību uz skaitītājiem (negodīgie dzīvokļu saimnieki gluži vienkārši nepaspēja novākt magnētus, jo negaidīja, ka praktikanti ielūkosies vannas istabā).

Lasīt tālāk...