Bedrēm naudas nav

Kvartālu iekšējo ceļu stāvoklis Rīgā ir vienkārši atbaidošs. Bet krīze atņēmusi rīdziniekiem pēdējo cerību, ka pašvaldība tomēr salāpīs bedres mūsu pagalmos. Šobrīd galvaspilsētai nav ko domāt par pagalmiem. RD Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods pavēstīja, ka departamenta budžets samazināts par 48%. Naudas pietiks tikai pašiem neatliekamākajiem darbiem, no kuriem atkarīga satiksmes drošība.

Finansējumu asfalta seguma remontam Rīgā vispirms apcirpa valdība – pagājušajā gadā tā Rīgai šim nolūkam piešķīra 15,3 miljonus latu, šogad – tieši uz pusi mazāk. Divreiz mazāk naudas galvaspilsēta saņems arī no ES fondiem, no kuriem pagājušajā gadā ceļiem atvēlēja veselus 32 miljonus latu. „Mums tagad ir divreiz mazāk naudas rajona nozīmes ceļu uzturēšanai,” atklāja Strods.

Lasīt tālāk...

Siltināšana glābs nāciju!

Rīgas domes deputāti vērsušies valdībā un Saeimā. Pēc pilsētas tēvu domām, līdz 2020. gadam galvaspilsētas namu siltināšanā jāiegulda 615 miljoni latu. Dārgi, bet ko darīt: tik vērienīgs projekts var kļūt par „sildītāju”, kas ļoti nepieciešams Latvijas ekonomikai. Vispārējas renovācijas gaitā celtnieki iegūs darbu, valsts kase nodokļus, bet iedzīvotāji tikpat kā jaunas mājas. Turklāt valdībai Rīgas siltināšanā būtu jāiegulda tikai 185 miljoni, pērējā nauda būs no iedzīvotāju maciņiem.

Ideja par nacionālo projektu, kam jāglābj valsts ekonomika, nav jauna, bet ir visai efektīva. Savulaik Kārlis Ulmanis tādā pašā nolūkā būvēja cukurfabrikas un iedvesmoja zemniekus nodarboties ar cūkkopību. Mūsdienu apstākļos glābt nāciju var liels masveida siltināšanas projekts, uzskata Rīgas domes deputāti, kas darbojas Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejā. Martā viņi akceptēja aicinājuma projektu Ministru kabinetam un parlamentam. Rīgas enerģētikas aģentūrā tapušajā vēstulē varas iestādēm piedāvāts visai negaidīts risinājums.

Lasīt tālāk...

Kā cīnīties pret ūdens zudumiem?

Pirms diviem gadiem Rīgā sāka darboties jauna ūdens zudumu uzskaites sistēma. Uzņēmums Rīgas ūdens vairs nevēlējās ņemt vērā, ko rāda dzīvokļu skaitītāji, kurus savulaik mums uzspieda Rīgas dome. Tagad norēķini ar mājām tiek veikti tikai un vienīgi pēc mājas kopējā ūdens mērītāja rādījumiem, kuri vairākumā gadījumu nesakrīt ar mūsu individuālo skaitītāju rādījumiem. Tā dēvētie ūdens zudumi dažos namos ir 50% un pat visu 100% apmērā no reālā patēriņa. Vai ilgi turpināsies šāda nejēdzība?

Likumā teikts, ka apsaimniekotājam jāpalīdz iedzīvotājiem likvidēt ūdens zudumus. Ja ūdens korekcija pārsniedz 20% mēnesī, pārvaldnieka pienākums ir atrast un novērst šīs parādības cēloņus. Bet viena lieta likums, pavisam cita – dzīves īstenība. Nav jau tā, ka namu pārvaldnieki nemaz neinteresējas par iedzīvotāju sūdzībām, šai gadījumā viņi vienkārši nav spējīgi palīdzēt. Kā pavēlēsiet meklēt zudumus, ja cilvēki tevi pār slieksni nelaiž, nemaz nerunājot par vannas istabu, kur uzstādīts skaitītājs? Dzīvokļos var iekļūt tikai policijas pavadībā, bet pa to laiku ūdens zaglis paspēs skaitītājam noņemt magnētus.

Lasīt tālāk...

Rīgas siltums atslēdz rīgu?

Rīgas namiem sāk atslēgt siltumu. Marta pirmajā nedēļā uzņēmums Rīgas siltums atteica pakalpojumu pārdesmit ēkām, to skaitā deviņām dzīvojamām mājām.

No siltuma atslēgto māju iemītnieki ir parādā centrālajam siltuma piegādātājam un tagad vēla pavasara sala gadījumā var ciest lielus zaudējumus. Atdzisusī apkures sistēma ātri var sasalt, caurules var pārplīst. Ja parādnieki visdrīzākajā laikā neattapsies, var gadīties, ka nākamgad tie siltumu vispār nevarēs saņemt.

Lasīt tālāk...

Kas pirmais naudas rindā?

Šā gada sākumā Ministru kabinets pieņēma noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā iegūstams līdzfinansējums mājokļu renovācijai no Eiropas Savienības līdzekļiem. Reizē valdība pieņēma vēl vienu normatīvo aktu, kas velti palika nepamanīts: saskaņā ar to valdība piedāvā iedzīvotājiem finansiālu palīdzību dzīvojamo māju energoaudita veikšanai. Mājas auditam dzīvokļu īpašnieku biedrība var saņemt līdz 400 latiem, bet līdz divarpus tūkstošiem valsts sola renovācijas tehniskā projekta izstrādei.

Naudu energoaudita veikšanai dala Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra. Tur apstiprināja, ka pieteikumu pieņemšana valsts palīdzības piešķiršanai jau sākusies. „Nauda energoauditam pienākas tām mājām, kuras plāno turpmāk piedalīties konkursā par tiesībām saņemt renovācijai līdzfinansējumu no ES fondiem,” paskaidroja aģentūras speciālisti.

Lasīt tālāk...

Skaistuma diena

Nav šaubu – Latvijas sievietes ir visgudrākās, visskaistākās, vismaigākās sievietes pasaulē, turklāt strādā un pelna līdzīgi vīriešiem, tāpēc ir jo īpaši cienījamas. Mīļās sievietes! Sveicam jūs ar pavasara sākšanos un novēlam, lai jūsu sirdīs vienmēr mājo gaisma un siltums.

Droši vien daudzi nezina, ka 8. marts ir sociāldemokrātiski svētki, to pamatā ir sieviešu cīņa par savām tiesībām. 1857. gada 8. martā Ņujorkas tekstilrūpniecības strādnieces devās ielās, lai paustu protestu sakarā ar zemajām algām un garo darba dienu. 1909. gadā ASV šo dienu pasludināja par svētkiem. 1910. gadā sieviešu – sociālistu konferencē Klāra Cetkina ierosināja pasludināt šos svētkus par starptautiskiem. Pēc gada 8. martu jau svinēja daudzās valstīs.

Vai mūsdienās sievietēm vajag cīnīties par savām tiesībām, vai arī 8. marts kļuvis par mīlestības un skaistuma svētkiem? Uzdevām šo jautājumu Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas vadītājam, Rīgas vicemēram Jānim Dinevičam.

Lasīt tālāk...