Parādus nevienam neatlaidīs

Pagājušajā nedēļā Rīgas pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvalde (RNP) vadība sniedza Rīgas domes Mājokļu un vides komitejai sīku pārskatu par darbu ar parādniekiem. Galvaspilsētas lielākais namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmums iesniedz jaunas prasības tiesā un cer, ka daļa nemaksātāju ziemas rēķinus samaksās vasarā.

– 2012. gadā, tāpat kā gadu iepriekš, rīdzinieki akurāti norēķinājās par 90 procentiem saņemto pakalpojumu, – deputātiem pavēstīja SIA Rīgas namu pārvaldnieks vadītājs Ervins Straupe. – Turklāt maksājumu disciplīna uzlabojās aprīlī, kad mēs nosūtījām vairāk nekā 21 tūkstoti brīdinājumu.

Aptuveni divi tūkstoši klientu tūlīt pēc brīdinājuma saņemšanas nokārtoja parādu, kopumā iemaksājot RNP kasē 1 100 000 latu. Labs efekts! Taču domājams, ka tas saistīts nevis ar RNP bargajām vēstulēm, bet gan apkures sezonas beigšanos. Turklāt ar maciņu pie pārvaldnieka aizsteidzās tikai paši atbildīgākie klienti. Cilvēki, kas pieraduši gadiem nemaksāt par saņemtajiem pakalpojumiem, ieturēja savu līniju.

– Tā kā iedzīvotāji mūsu pakalpojumus saņem avansā, parādi vienmēr bijuši, un nav pamata cerēt, ka situācija tuvākajā laikā varētu uzlaboties, – uzskata Ervins Straupe. – Mūsu uzņēmuma stratēģiskais mērķis ir līdz 2015. gadam panākt, ka parāda piedziņa tiek sākta, ja parāda summa ir sasniegusi 500 latu vai arī klients sešus mēnešus nav veicis rēķinu pilnīgu vai daļēju apmaksu.

Pagaidām namu pārvalde ceļ prasību tiesā tikai pret lielākajiem nemaksātājiem, kuru parāds rēķināms tūkstošos latu, bet pret pārējiem cīnās ar maigākām metodēm. Piemēram, parādniekus aicināja līdz 2012. gada 31. decembrim noslēgt ar RNP mierizlīgumu par parāda pakāpenisku samaksu 24 mēnešu laikā, piedāvājot pilnībā norakstīt kavējuma naudu. Nu šī programma ir beigusies, tagad rīdzinieki var noslēgt līgumu tikai uz 18 mēnešiem, un tādā gadījumā namu pārvalde ir ar mieru kavējuma naudu samazināt par 50%.

2012. gadā RNP nosūtīja vairāk nekā 3500 pirmstiesas brīdinājumu. RNP norāda, ka katras tiesvedības uzsākšana vienmēr iepriekš tiek rūpīgi izvērtēta, tiek analizēta parādnieka spēja segt parādu un nokavējuma sankcijas. Piemēram, ja cilvēks ņēmis hipotekāro kredītu un viņa dzīvoklis ir ieķīlāts, lietas nodošana tiesā viņu nekādi nemotivēs parādu samaksāt.

– Pret tādu parādnieku vēršas arī banka, draudot atsavināt dzīvokli, tāpēc dažos gadījumos namu pārvaldei nav jēgas sniegt prasību tiesā, parādu tāpat neatgūt, – stāstā Straupe.

Šā gada 1. janvārī RNP lietvedībā kopumā atradās 4512 civillietas par parādniekiem, no kurām 1121 vēl bija iztiesāšanas stadijā, 2294 lietas – parāda piespiedu piedziņas stadijā, savukārt 1097 lietās piedziņa bija pabeigta vai izbeigta.

2012. gadā pret parādniekiem tiesā tika celtas 1049 prasības kopumā par 3 miljoniem latu, vidējā tiesā celto prasību summa bija 2931 lats. Aptuveni tikpat daudz lietu RNP ierosināja arī 2010. gadā, bet tad prasības summa vidēji bija 1850 latu. Tas liecina, ka parādu summas aug, un tā ir satraucoša tendence.