Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Kurš atbildēs par pārmaksu?

123rf.com

Pārvaldnieks mainījis atkritumu apsaimniekošanas apmaksas metodiku, iedzīvotāji neapmierināti ar rēķinu palielināšanos

Vai pārvaldniekam, nesaskaņojot to ar dzīvokļu īpašniekiem, ir tiesības mainīt komunālo pakalpojumu apmaksas kārtību? Ar šādu jautājumu saskārās tie rīdzinieki, kuri negaidīti atklāja maksas pieaugumu par atkritumu izvešanu.

Vēlos zināt, kam taisnība

„Mūsu mājas pārvaldnieks ir uzņēmums Latvijas Namsaimnieks, un es esmu ļoti neapmierināta ar atkritumu izvešanas maksas aprēķināšanas kārtību. Agrāk visi mūsu mājas iedzīvotāji maksāja par atkritumiem atbilstoši deklarēto personu skaitam: ja ģimene liela – viņi maksāja vairāk, ja cilvēks bija vientuļš – viņš maksāja mazāk.

Pēc tam, kad mūsu māju pārņēma Latvijas Namsaimnieks, atkritumu apsaimniekošanas apmaksas kārtība pēkšņi mainījās. Tagad aprēķins noteikts pēc dzīvokļu skaita – katrs dzīvoklis maksā vienādi, un tas ir netaisnīgi, ja daudzbērnu ģimenei vai vientuļam pensionāram par atkritumu izvešanu jāmaksā vienāda summa.

Vēlos uzzināt, vai pārvaldniekam ir tiesības mainīt atkritumu apsaimniekošanas apmaksas kārtību, neņemot vērā mūs – dzīvokļu īpašniekus?” raksta rīdziniece Marija.

Noteikumi: apmaksa – pēc deklarēto personu skaita

Uz jautājumiem atbild advokāts Viktors Kūriņš:

– Atkritumu izvešanas pirmreizējo metodiku visā Latvijā pārvaldīšanā nepārņemtajās daudzdzīvokļu mājās nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Šo noteikumu 17. punktā teikts, ka par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu mājas iedzīvotājiem jāmaksā proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam.

– Ja dzīvoklī vispār nav deklarēto personu?

– Šādā gadījumā dzīvokļa īpašniekam jāapmaksā atkritumu izvešana kā par vienu deklarēto personu.

Lēmums ir dzīvokļu īpašnieku kopības ziņā

– Šo atkritumu izvešanas apmaksāšanas kārtību var mainīt?

– Pilnīgi pareizi, noteikumi Nr. 1013 attiecas uz mājām, kuras īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanā no pašvaldības bilances. Pēc tam, kad mājā nodibināta dzīvokļu īpašnieku biedrība vai kāda pilnvarotā persona pārņem mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvokļu īpašnieki brīvi var pieņemt kopīgu lēmumu un mainīt atkritumu izvešanas apmaksas metodiku.

– Vai atkritumu izvešanas maksāšanas metodiku var mainīt arī tādā mājā, kura vēl nav pārņemta dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā?

– Saskaņā ar privatizācijas likumu dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja to izdarīt. Kamēr viņi nav pieņēmuši kopīgu lēmumu, pārvaldniekam ir pienākums piemērot metodiku, kas noteikta MK noteikumos Nr. 1013.

„Uzticamies Jānim Jansonam!”

– Mūsu lasītāja Marija žēlojas, ka pārvaldnieks pārņēmis māju un patstāvīgi mainījis atkritumu apsaimniekošanas apmaksas metodiku. Vai viņam bija tiesības to darīt?

– Šeit svarīgi saprast, ka saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantā noteikto, dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt jebkuru jautājumu, kas attiecas uz mājas kopīpašumu. Parasti šim nolūkam mājā rīko kopsapulci vai aptauju. Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalsojis vairākums – vismaz 51% dzīvokļu īpašnieku.

– Tātad mūsu lasītājas aprakstītajā gadījumā pārvaldniekam nebija tiesību patstāvīgi pieņemt lēmumu par apmaksas metodikas maiņu un uzspiest iedzīvotājiem savu viedokli?

– Nevajag tomēr steigties, šis jautājums ir sarežģītāks, nekā varētu šķist. Tā paša Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantā teikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība var pilnvarot atsevišķu personu pieņemt lēmumus atsevišķos jautājumos.

– Nu gan, kāda tur pilnvarotā persona var pieņemt lēmumu jautājumos par mājas kopīpašumu bez dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanas?

– Nav gluži tā, ka „kāda tur pilnvarotā persona”. Vispirms dzīvokļu īpašnieku kopībai jābalso par to, lai dotu, teiksim, mājas vecākajam Jānim Jansonam tiesības pieņemt lēmumu par atkritumu apsaimniekošanas aprēķināšanas metodikas noteikšanu. Tas nozīmē, ka kopība Jānim Jansonam apzināti uzticas šajā jautājumā un ir pārliecināta, ka viņš nepievils.

Tikai pēc tam, kad dzīvokļu īpašnieki nobalsos par to ar balsu vairākumu, Jānis Jansons tiešām var mainīt norēķinu metodiku, ne ar vienu nekonsultējoties. Viņam būs vajadzīgā dzīvokļu īpašnieku kopības dotā pilnvara.

„Izlemiet mūsu vietā!”

– Marija apgalvo, ka nekāda atsevišķa balsošana par atkritumu apsaimniekošanu mājā nav bijusi!

– Tas vēl nenozīmē, ka pārvaldnieks ļaunprātīgi pārkāpj normatīvus. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 11. panta otrajā daļā uzskaitīts, kurus uzdevumus dzīvokļu īpašnieku kopība var pārvaldniekam uzdot veikt savā vārdā, un šos konkrētos lēmumus kā atsevišķus punktus norādīt pārvaldīšanas līgumā. Ja par to nobalso vienkāršs dzīvokļu īpašnieku vairākums, pārvaldnieks kļūst par tādu pašu pilnvaroto personu kā Jānis Jansons no iepriekš minētā piemēra.

– Kā noskaidrot, vai dzīvokļu īpašnieku kopības līgumā ar pārvaldnieku ir šāds punkts?

– Līgums ir jāpieprasa no pārvaldnieka, kuram tas jāglabā mājas lietā un jāizsniedz dzīvokļa īpašniekam pēc pirmā pieprasījuma.

– Saņemot dzīvokļu īpašnieku pilnvarojumu, pārvaldnieks var pieņemt jebkādu lēmumu dzīvokļu īpašnieku vietā? 

– Nekādā gadījumā, viņš var darboties tikai dzīvokļu īpašnieku dotā pilnvarojuma apmērā, tie ir lēmumi, kuri skaidri formulēti dzīvokļu īpašnieku balsošanas protokolā. Tas nozīmē, ka protokolā (vai apstiprinātā līgumā) skaidri jānorāda uzdevums, piemēram, uzdot pārvaldniekam pieņemt lēmumus par komunālo pakalpojumu apmaksas noteikšanu un metodikas izvēli vai tās maiņu.

Pasargāties no blēžiem

– Vai ir iespējams, ka iedzīvotāji savā naivumā vai aiz nezināšanas iedod pārvaldniekam tik plašu pilnvarojumu, ka viņš pārdod daļu mājas vai zemes?

– Neraizējieties, mūsu likumdevēji tomēr nav muļķi un ir paredzējuši, kā iedzīvotājus pasargāt no krāpniekiem.

Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantā noteikti jautājumi, kurus var lemt tikai paši dzīvokļu īpašnieki (tas ir, viņi nevar pilnvarot šo jautājumu risināšanu pilnvarotajai personai – red. piezīme). Kā pirmais no šiem lēmumiem ir minēts mājas kopīpašuma pārdošana vai maiņa. Tik svarīgus jautājumus var izlemt tikai mājas dzīvokļu īpašnieku kopība.

Ko nosaka likums?

Vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par:

■ kopīpašumā esošās daļas pārgrozīšanu (palielināšanu, samazināšanu);

■ kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā;

■ atsevišķā īpašuma robežās esošo dzīvojamās mājas kopīpašuma elementu pārbūves un restaurācijas kārtību;

■ dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību nodibināšanu un atcelšanu;

■ pilnvarojuma došanu un atsaukšanu;

■ lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu, ievērojot normatīvo aktu prasības, to starpā attiecībā uz ūdensapgādes, kanalizācijas, publisko elektronisko sakaru tīklu, siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes apgādes iekārtu un ietaišu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu;

■ kopīpašumā esošās daļas nodošanu lietošanā;

■ kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas formu;

■ atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam un to atsaukšanu;

■ dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību;

■ kopīpašumā esošo koplietošanas telpu platības izmaiņām;

■ citiem jautājumiem, kurus dzīvokļu īpašnieku kopība noteikusi par tādiem, kas ietilpst vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē.

No Dzīvokļa īpašuma likums 16. panta.

Numuru arhīvs: spied un lasi!