Zālāja garums nedrīkst pārsniegt 20 cm

Ar jauniem noteikumiem veicinās teritoriju un būvju kopšanu galvaspilsētā.

Rīgas dome trešdien pieņēma jaunus noteikumus par teritoriju kopšanu un būvju uzturēšanu galvaspilsētā, kas paredz nodrošināt sakoptu pilsētvidi, vienlaikus neuzliekot pārmērīgu slogu iedzīvotājiem, liekot apkopt atsevišķas teritorijas. Kas tagad jādara ēku īpašniekiem un namu pārvalžu darbiniekiem?

Jauno noteikumu projektā lielākoties saglabātas esošās prasības teritoriju kopšanai un būvju uzturēšanai, tomēr ir arī atsevišķas būtiskas izmaiņas.

Līdzšinējie noteikumi attiecās uz visu Rīgas teritoriju, bet jaunajos noteikumos teritorijas uzkopšana saistībā ar privātīpašumiem noteikta tikai daudzdzīvokļu mājām un tām teritorijām, kuras ir vai nu publiski pieejamas, vai redzamas no publiskās ārtelpas.

Uz no ārpuses neredzamām privātmāju teritorijām attieksies tikai likumos paredzētās prasības, piemēram, par sanitāro tīrību, bet netiks regulēta zāles pļaušana un lapu grābšana.

Teritoriju tīrīšana ziemā

Jaunie noteikumi paredz, ka ziemā pašvaldība centralizēti uzturēs pašvaldības ielām piegulošās ietves visā Rīgā. Ir arī precizēts, ka namīpašniekiem ziemā attiecīgajā teritorijā jāuztur kārtībā ietves līdz ieejai teritorijā no vietas, kur veikta centralizētā tīrīšana.

Tīru sāli varēs kaisīt tikai uz kāpnēm un uzbrauktuvēm, kā arī dienās, kad tiek prognozēts sasalstošs lietus (atkala).

Pārējā teritorijā, tāpat kā līdz šim, varēs kaisīt smilts/sāls maisījumu, kur sāls saturs nepārsniedz 20%.

Noteiktas samērīgas prasības piebraucamo ceļu tīrīšanai, paredzot, ka uz tiem var būt arī sniega kārta līdz 10 cm vai ledus rises līdz 5 cm biezumā.

Lai salāgotu sabiedrības intereses un uzturētāju iespēju veikt saprātīgus uzturēšanas darbus, saglabāts regulējums, ka 50% no ietvju, gājēju ceļu un laukumu platuma ziemā jāattīra, tomēr ne mazāk kā 1,5 metri, nodrošinot saprātīgu resursu izlietojumu un iespēju veidot sniega vaļņus.

Sniega vaļņus atļauts veidot, ja tie netraucē gājēju kustību, izņemot uz apstādījumu apdobēm, sabiedriskā transporta pieturvietu platformām, gājēju pārejām un krustojumiem un ne tuvāk par pieciem metriem no gājēju pārejām un krustojumiem.

Zāles pļaušana

Jaunajos noteikumos veiktas izmaiņas par zāles pļaušanu, paredzot plašākas iespējas veidot pilsētas pļavas arī nekustamo īpašumu īpašniekiem.

Noteikumos iestrādāta prasība nopļaut zālāju nekustamajos īpašumos, t. i., daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijā, publiskā lietošanā esošā teritorijā  un pret publisko ārtelpu vērstā teritorijā, kā arī piegulošās teritorijās esošo zālāju.

Atkarībā no teritorijas, kurā aug zālājs, noteikumi paredz zālāja pļaušanu divos veidos, pirmkārt, ne retāk kā divas reizes gadā, otrkārt, regulāri – nepieļaujot, ka zālāja garums pārsniedz 20 cm.

Piegulošā teritorijā, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijā, publiskā lietošanā esošā vai pret publisko ārtelpu vērstā apbūvētā teritorijā un 2 m joslā gar publiskā lietošanā esošām piebrauktuvēm, piebraucamajiem ceļiem, autostāvvietām, gājēju ietvēm, gājēju ceļiem, laukumiem, autostāvvietām un gar īpašuma robežām, ja īpašums robežojas ar apbūvētu nekustamo īpašumu, noteiktas prasības zālājus pļaut regulāri, nodrošinot, ka zāles garums nepārsniedz 20 cm.

Savukārt mazāk izmantotās un apbūvētās teritorijās, kur ir izveidotas ainaviskas pilsētas pļavas, zālājs jāpļauj vismaz divas reizes gadā, nodrošinot iespēju veidot dabiskos zālājus. Papildus noteikumos ietverta arī prasība pļaut zālāju, nepieļaujot kūlas veidošanos. Ja apbūvētā teritorijā būs ieplānots izveidot pilsētas pļavas, tās varēs pļaut divreiz gadā.

Vietās, kur paredzēta pļaušana divreiz gadā, pirmoreiz zāle būtu jāpļauj mēnesi agrāk nekā līdz šim – līdz 31. maijam.

Lapu savākšana

Tāpat kā līdz šim, noteikumos iekļauta prasība sakopt teritoriju, t. sk. nepieļaut nokritušo lapu, zaru un kritušu augļu atrašanos 2 m platā joslā uz katru pusi no brauktuvēm, piebrauktuvēm, ietvēm, gājēju ceļiem, laukumiem un autostāvvietām ar cieto segumu. Prasība noteikta nolūkā mazināt lapu daudzumu uz inženierbūvēm.

Pārējā teritorijā nokritušās koku lapas savācamas līdz kārtējā gada 30. novembrim, bet iežogotās teritorijās, ja tas tehniski iespējams, smalcināmas pavasarī līdz kārtējā gada 30. aprīlim, veicot kopīgu zālāja pļaušanu un lapu smalcināšanu.

Šie divi nosacījumi jāvērtē kopsakarā – plānojot pavasarī pļaut zāli un smalcināt lapas, turklāt jāņem vērā, ka prasība kopt 2 m plato joslu gar publiskā lietošanā esošām brauktuvēm, piebrauktuvēm, autostāvvietām, gājēju ietvēm, gājēju ceļiem un laukumiem jāīsteno visas sezonas laikā.

Jaunie noteikumi paredz, ka lapu centralizēta savākšana notiks ne tikai kā līdz šim, – no 15. oktobra līdz 30. novembrim, bet arī pavasarī Lielās talkas laikā pašvaldības noteiktajās vietās, datumos, laikā un kārtībā.

Atbildība par noteikumu pārkāpumiem

Jaunie noteikumi paredz, ka par piegulošo teritoriju nekopšanu nav paredzēta administratīvā atbildība, bet tiks piemērots tikai administratīvais akts – minētā pienākuma piespiedu izpilde.

Tas nozīmē, ka sakopšanas darbus veiks pašvaldība, bet izdevumus piedzīs no tiem, kam ir pienākums kopt šo teritoriju.

Rīgas pašvaldības policija (RPP), konstatējot, ka īpašnieki vai apsaimniekotāji nekopj piegulošo teritoriju un neuztur kārtībā žogus, vārtus un labiekārtojuma elementus, varēs minēto darbību veikšanu uzlikt par pienākumu (izdodot administratīvos aktus).

Fiksējot, ka būves īpašnieks nav notīrījis sniegu, ledu vai lāstekas no būves konstrukcijām, bet ziemā nav notīrījis ietves, gājēju ceļus, piebrauktuves un braucamos ceļus, un tie ir slideni (apledojuši), kā arī jebkurā situācijā, kad notiek kavēšanās, neveicot attiecīgos pienākumus, tieši apdraudot personu dzīvību, veselību vai mantu, RPP būs tiesīga izdot administratīvu aktu.

Ņemot vērā pašvaldībai pieejamos finanšu resursus un iespējas operatīvi piesaistīt attiecīgo darbu veicējus, RPP nodrošinās šāda administratīvā akta izpildi piespiedu kārtā, savukārt vainīgajam būs pienākums atlīdzināt pašvaldībai radušos izdevumus.

Taču, ņemot vērā, ka primāri pienākums veikt šos darbus ir tieši nekustamā īpašuma īpašniekam, kā arī to, ka pašvaldība nevar vienmēr operatīvi nodrošināt minēto darbu izpildi, lai panāktu, ka personas pilda savus pienākumus, noteikumos paredzēta arī administratīvā atbildība. Tādējādi, konstatējot, ka, piemēram, ir nokritušas lāstekas, apdraudot gājēju drošību (t. i., pārkāpums vairs nav novēršams), ēkas īpašnieku varēs saukt pie administratīvās atbildības par lāsteku savlaicīgu nenotīrīšanu.

Gadījumos, kad apdraudētajā teritorijā stāv transportlīdzekļi un nav zināmi to īpašnieki, iedzīvotājiem ieteikts vērsties RPP, lai tā apzinātu apdraudēto transportlīdzekļu īpašniekus un brīdinātu par potenciālu mantas apdraudējumu.

Tā kā no būvju jumtiem notīrītais sniegs ir jāsavāc tā, lai gājēji un transportlīdzekļi varētu droši pārvietoties, gadījumā, kad atbilstīgi noteikumiem nav iespējams veidot sniega vaļņus, noteikumi paredz pienākumu savākto sniegu izvest noteiktā laikā, lai ilgstoši netiktu ierobežota transportlīdzekļu un gājēju droša pārvietošanās.